Aktualitātes>Donbass un Krima bija Ukrainas enerģētiskās neatkarības atslēga

Donbass un Krima bija Ukrainas enerģētiskās neatkarības atslēga (0)

Biznesa augstskolas Turība Uzņēmējdarbības vadības fakultātes studenta Bogdana Ribkas (Bohdan Rybka) veikts pētījums par kara ietekmi uz Ukrainas ekonomisko situāciju.

Karš Ukrainā ir ieviesis būtiskas izmaiņas ekonomikā, valstij nākas balansēt starp tirgus ekonomiku, kāda bijusi līdz šim, un centieniem pielāgoties kara ekonomiskas apstākļiem, nodrošinot armijas vajadzības.

Publikācija TVNET.LV

Jautājums par ekonomikas izmaiņām kara apstākļos ir ļoti būtisks un aktuāls, jo situācija Ukrainā mainās ik dienas un līdz ar to mainās arī tirgus vajadzības.

2014. gada martā, kad prezidents Viktors Janukovičs aizbēga no valsts, vara Ukrainā nonāca opozīcijas veidotās valdības rokās. Esmu vienas no opozīcijas partijas biedriem, tāpēc varu sniegt ieskatu reālajā ekonomiskajā un politiskajā situācijā. Kad prezidents pameta valsti, lai izlīdzinātu ekonomiskās problēmas, nācās izmantot Ukrainas zelta rezerves, kas sastādīja aptuveni 2 miljardus ASV dolāru, kā arī emitēt aptuveni 30 miljardus grivnu. Visi šie soļi noveda pie grivnas vērtības krituma, un tas iezīmēja valsts ekonomikas sabrukuma sākumu.

Kad Krievija okupēja Krimu, daļa Ukrainas uzņēmumu pārtrauca sadarbību ar Krieviju, kas radīja papildus zaudējumus, jo aptuveni 34,8% Ukrainas eksporta nonāk tieši Krievijas tirgū. Krievija bija lielākais Ukrainas tirdzniecības partneris. Vēl viena būtiska problēma ir dabasgāze un nafta. Aptuveni 30% no Krievijas importētajām precēm Ukrainā sastāda gāze, nafta un tās pārstrādes produkti. Kara radīto apstākļu ietekmē Ukrainā tika uzsākta cīņa ar Krievijas kolaboracionistiem un separātistiem, kas lielā mērā mazināja valsts industriālo kapacitāti.

Karš nenoliedzami ir radījis Ukrainai lielus zaudējumus. Melnās jūras reģiona struktūrā ietilpst Nikolajeva, Odesa, Hersonas apgabals un Krima. Šajā reģionā ietilpstošajā Kerčas pussalā atrodas 2,8 miljardi tonnu dzelzs rūdu, kas veido 14% no visām Ukrainas dzelzs rūdas rezervēm. Kerčas pussalā ir arī nafta un dabasgāze. Reģiona ķīmiskā rūpniecība veido 20,6% no visas valsts industriālās produkcijas. Krimā atrodas valsts lielākie monopoli ķīmijas rūpniecībā, kas ražo unikālu un konkurētspējīgu produkciju Eiropas un pasaules tirgum. Līdz ar Krimu Ukraina ir zaudējusi 14% no savas dzelzs rūdas, iespēju kļūt enerģētiski neatkarīga, kā arī bijušo Padomju Savienības valstu tūristu meku.

2009. gadā Ukrainā tika aizsākti vērienīgi ieguldījumi, lai attīstītu dabasgāzes un naftas ieguvi Melnās jūras piekrastē. Šajos projektos tika ieguldīti aptuveni 20 miljardi ASV dolāru. Tagad viss rezultāts ir nonācis „Gazprom” pārvaldībā. Ukrainas centieni padarīt Krimu par ekonomiski spēcīgu valsts reģionu ir kļuvuši veltīgi.

Ja pievēršamies Donbasa reģiona (Doņeckas un Luhanskas apgabali) ekonomikai, tad būtiski ir minēt, ka šis reģions veido 8,8% no Ukrainas teritorijas un tā galvenais resurss ir akmeņogles. Tāpat reģionā atrodas ievērojamas dažādu minerālu atradnes – sāls, kaļķakmens, augstas kvalitātes krīts, ugunsizturīgais māls un  saldūdens kaļķi (merģelis). Donbasa tāpat kā Krima bija Ukraina enerģētiskās neatkarības atslēga.

Analizējot šodien situāciju Ukrainā, jāmin atsevišķi faktori:

  • Politiskie faktori – Ukraina liek lielas cerības uz Eiropas Savienības - Ukrainas ES Asociācijas līguma ratifikāciju. Tas dos jaunu impulsu ES un Ukrainas sadarbībai, ļaujot jau šobrīd ciešās un intensīvās attiecības pārnest jaunā, vēl kvalitatīvākā līmenī. Asociācijas līguma ratifikācija un īstenošana radīs stingru pamatu reformu procesu īstenošanai Ukrainā. Taču valstī notiekošais karš joprojām atbaida investorus.
  • Ekonomiskie faktori – Ukrainas ekonomika pārcieš grūtu periodu, kuru varētu dēvēt par hiperinflāciju.
  • Sociālie faktori – Ukrainas sabiedrība ir kļuvusi daudz patriotiskāka, piemēram, iedzīvotāji cenšas vairāk patērēt tieši pašmāju preces un ražojumus.
  • Tehniskie faktori – Ukrainā ir izteikti jūtams tehniskās attīstības trūkums gan militārajā, gan citās jomās. Piemēram, sabiedriskā transporta nozarē. Ukrainas sabiedriskā transporta sistēma ir ļoti novecojusi un, manuprāt, Latvija ir labs piemērs, kādā virzienā būtu jāattīsta sabiedriskais transports.

Ukrainas ekonomika un valsts kopumā joprojām cīnās un attīstās, neraugoties uz lielajiem zaudējumiem. Diemžēl, Ukrainas valdība necenšas ieviest izmaiņas valsts ekonomiskajā vidē, tāpēc netiek meklēti risinājumu nodokļu politikas problēmām, un nenotiek cīņa ar birokrātiju un korupciju. Tajā pašā laikā neiedomājami finanšu resursi tiek novirzīti artilērijas, tanku, granātu un ložu iegādei – simtiem tūkstošu eiro un miljoniem grivnu katru dienu. Nemaz nerunājot par līdzekļiem, kurus nākas ieguldīt medicīnā, lai palīdzētu neskaitāmajiem cietušajiem.

Kā jau minēju, valdība nemeklē risinājumu ekonomiskajām problēmām, tieši pretēji – ir ieviests jauns nodoklis, t.s. „kara nodoklis”, 1,5% no peļņas.

Viena no Ukrainas lielākajām problēmām ir korupcija, kuru valsts vadītāji nespēj kontrolēt un apkarot. Lai labāk izprastu korupcijas apmērus valstī, jāmin kāds piemērs – Ukrainas ceļu policijas inspektori ņem kukuļus, 10% no summas patur sev, bet 90% atdot augstāka ranga inspektoram, kurš, savukārt, no saņemtās summas 10% patur sev, bet 90% atdod reģiona ceļu policijas vadītājam.

Ukrainas nākotne ir neskaidra – cik ilgi tā spēs balansēt starp tirgus ekonomiku un kara ekonomiku? Valdība cenšas demonstrēt, ka valstī viss ir kārtībā, bet ik dienas turpina iet bojā cilvēki. Starptautiskās reitingu kompānijas prognozē Ukrainas defoltu, bet es zinu – ja Ukraina izvēlēsies pareizu ekonomisko virzienu, nodemonstrēt savu varu un neatkarīgu, tā kļūs pat vienu no veiksmīgākajām valstīm pasaulē.

20.04.2015

Nodarbību saraksts