Aktualitātes>LEA: izcilā latviešu ekonomista Kārļa Baloža idejas jāpārraksta atbilstoši mūsdienu ekonomiskajām tendencēm

LEA: izcilā latviešu ekonomista Kārļa Baloža idejas jāpārraksta atbilstoši mūsdienu ekonomiskajām tendencēm (0)

Pasaules klases demogrāfs, statistiķis un izcils ekonomists Kārlis Balodis nepelnīti zemu novērtēts, neierindojoties pat starp 100 izcilākajiem latviešiem – tā savos ziņojumos uzskatu un diskusiju secinājumos pauda ekonomikas zinātnieki un citi konferences dalībnieki, kuri 4. aprīlī, piedalījās 5. ikgadējā Kārļa Baloža 150 gadu jubilejai veltītajā konferencē “Ekonomikas zinātnes loma sociālās vides veidošanā un uzņēmējdarbībā”.

Klātesošos konferences atklāšanā sveica Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis un izcilais akadēmiķis, zinātņu vēsturnieks Dr.habil.chem, Dr.hist.h.c. Jānis Stradiņš.

O. Spārītis savā uzrunā ieskicēja valsts atbalsta nozīmīgumu zinātnes attīstībā, kā arī aicināja konferences dalībniekus meklēt atbildes kopīgai turpmākai sadarbībai, risinot zinātnes turpmākas attīstības un tautsaimniecības kursa jautājumus.

J. Stradiņš savā uzrunā uzsvēra Kārļa Baloža nozīmīgumu Latvijas ekonomikas zinātnes attīstībā, pieminot gan viņa daudzpusīgo izglītību un domāšanu, gan izcilās personības izdoto grāmatu „Der Zukunftsstaat. Produktion und Konsum im Sozialstaat.” (Stuttgart, 1898), kas ekonomistu sabiedrībā savulaik guvusi plašu rezonansi.

„Mūsdienās sociālisms no jauna tiek uzlūkots kā cilvēces nākotnes reāla perspektīva, jo pēdējās desmitgadēs pasaules ekonomiskā finanšu krīze likusi pārvērtēt daudzas kapitālisma paradigmas. Domājot par pasaules ekonomikas attīstību turpmāk, Kārļa Baloža senās idejas, vismaz diskusiju līmenī, atkal atgūst savu aktualitāti,” savā uzrunā pauda J. Stradiņš.

Konferences ievada daļā uzstājāsgrāmatas „Kad Latvijā būs labklājības valsts. Tautsaimnieks Kārlis Balodis.” (1993)autori Nikolajs Balabkins, LZA ārzemju loceklis (ASV) un Manfreds Šneps-Šnepe, inženierzinātņu habilitētais doktors, ieskicējot galveno K. Baloža dzīves gājumā un zinātnes mantojumā.

N. Balabkins savā referātā „Thoughts On Carl Ballod's  Sesquicentennial” pievērsa uzmanību gan Kārļa Baloža personībai un dzīves gājumam, gan viņa nenovērtējamam zinātniskajam mantojumam Latvijai un pasaulei, uz kā pamata latviešu ekonomisti var kļūt redzami tālu pasaulē.

M. Šneps-Šnepe savā prezentācijā „Uz 20. gadsimtu atskatoties: no Kārļa Baloža līdz Lindonam Larušam” runāja par nepieciešamību K. Baloža idejas ieviest augstākās izglītības ekonomikas studiju apritē. Viņaprāt, šādas prakses neesamība liecina par nenovērtēto K. Baloža ieguldījumu tautsaimniecības attīstības idejās. Uzstāšanās noslēgumā inženierzinātņu habilitētais doktors nosauca mūsu uzdevumus Latvijā - celt godā.

K. Baloža vārdu demogrāfijā, Izraēlas vēsturē, Vācijas vēsturē un pārrakstīt izcilā ekonomista grāmatu „Latvijas saimniecības pie spējīgas un nespējīgas valdības”, pielāgojot to šodienas datiem un darbiem.

Dr.oec., Latvijas Ekonomistu asociācijas valdes priekšsēdētājs, Banku augstskolas profesors Ivars Brīvers savā referātā runāja gan par mūsu pienākumu pienācīgi novērtēt K. Baloža garīgo mantojumu, gan par nepieciešamību ieklausīties ekonomikas zinātnieka paustajās idejās, tās uzlūkojot arī kā Latvijas nacionālajā plāna būtisku daļu. Konferences diskusijās I.Brīvers klātesošos aicināja no jauna aktualizēt arī jautājumu par pieminekļa izveidi par godu K. Balodim.

„Kā jau konferencē tika minēts vairakkārt, pats Rainis Kārli Balodi raksturojis kā izcilāko Latvijas personību, nodēvējot to par gudrāko, tālredzīgāko un taisnīgāko latvieti, kura idejās ir jāieklausās. Ekonomikas zinātnieks ir spējis ieskatīties tālā nākotnē un viņa idejas atspoguļo mūsdienu notikumus pasaulē. Mēs nevaram cerēt uz gaišu rītdienu un labklājību, ja neieklausīsimies mūsu izcilajos prātos, nemazināsim morālo degradāciju un neatjaunosim morālās audzināšanas funkcijas, ko mūsdienās jāuzņemas valstij,” uzskata I. Brīvers.

Pēc uzrunām un ievadreferātiem darbs noritēja paralēlās sekcijās, kur tika prezentēti pētījumi par dažādām aktuālām tēmām gan saistībā ar situāciju Latvijā, gan globālā mērogā. Kopumā konferences programmā tika aplūkots plašs jautājumu loks, par kuru diskutēja pētnieki un studenti no dažādām Latvijas augstskolām.

Asociācijas biedri un interesenti meklēja atbildi uz jautājumu, vai Latvijā ir beigusies ekonomiskā krīze, spriedīs par esošās ekonomikas paradigmas pamatproblēmām, traģēdiju Zolitūdē un ekonomikas mācību stundu mūsdienu sabiedrībai, veselības aprūpes efektivitātes paaugstināšanu, valsts tautsaimniecības izaugsmi, Latvijas attīstības izaicinājumiem – nodokļiem, ražošanu un darbaspēku, lauku reģionu ekonomikas balstu kultūrvēsturiskajiem parkiem un citiem tematiem.

Noslēgumā tika iezīmētas tēmas nākamajai LEA diskusijai.

Kārlis Balodis (1864-1931) pazīstams kā izcils latviešu ekonomists, finansists un demogrāfs. Kārļa Baloža pazīstamākais darbs ir “Nākotnes valsts” – “Der Zukunftstaat”, kas pirmoreiz ir publicēts 1898. gadā Štutgartē, Vācijā, vēlāk publicēts arī krievu valodā Krievijā – 1906. gadā un 1921. gadā (Padomju Krievijā). Zinātnieks guvis starptautisku atzinību ar dažādiem sasniegumiem un pētījumiem – ieguvis Krievijas Zinātņu akadēmijas lielo zelta medaļu un Dmitrija Tolstoja prēmiju par pētījumiem demogrāfijā (1897), bijis Palestīnas valsts saimnieciskās uzbūves plāna autors (1918), licis pamatu tautsaimniecības starpnozaru bilances metodei, bijis Vācijas Kara ministrijas ekonomiskais padomnieks, pārtikas kartīšu sistēmas autors (1919). Šodien Latvijā reti kurš zina viņa vārdu, bet viņa mācība Latvijā tiek ignorēta.

 

Informācija medijiem:
Dace Kristiāna Ūdre
Sabiedrisko attiecību vadītāja, Biznesa augstskola Turība
Tālr.: 67606102, mob. tālr. 26106955
E-pasts: dace.udre@turiba.lv

09.04.2014

Nodarbību saraksts