Aktualitātes>Uzņēmēji vērtē biznesa augstskolas

Uzņēmēji vērtē biznesa augstskolas (2)

Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jau otro gadu ir veicis uzņēmēju aptauju par Latvijas biznesa augstskolu novērtējumu. Aptaujā piedalījās 750 uzņēmēji, atbildot uz jautājumu, kuras ir atzītākās Latvijas augstskolas, kas darbojas biznesa izglītības jomā. Katram respondentam bija iespēja nosaukt trīs augstskolas. Arī šogad visaugstāko uzņēmēju novērtējumu saņēmušas Latvijas Universitāte, Rīgas Tehniskā universitāte un Biznesa augstskola Turība. Šogad aptaujātie uzņēmēji ir minējuši kopā 21 augstskolu (iepriekšējā gadā – 24 augstskolas).

Augstskola

Reitings

2015-2016

Reitings

2016-2017

LU

36.5%

39.5%

RTU

27.5%

25.7%

BAT

21.1%

21.6%

REA

15.4%

16.1%

BA

11.4%

10.6%

LLU

9.2%

6.8%

RISEBA

9.0%

7.3%

RSU

6.2%

6.0%

Cita

12.3%

12.2%

Biznesa augstskolu reitingi uzņēmēju vērtējumā, svērti %

Augstskolu nosaukšanas reižu skaits, 750 respondenti

Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, šogad vērtējums paaugstinājies Latvijas Universitātei, Turībai un Rīgas Ekonomikas augstskolai. Pārējo augstskolu vērtējums ir kļuvis zemāks. RISEBA ir apsteigusi Latvijas Lauksaimniecības universitāti, Turība ir pietuvojusies Rīgas Tehniskajai universitātei, savukārt REA “min uz pēdām” Turībai. Vērojama augstkolu pirmā četrinieka attālināšanās no otrā četrinieka.

Reģionālais faktors. Uzņēmēju viedokļi visā Latvijā nav līdzīgi. Ja aplūko dažādos Latvijas reģionos strādājošu uzņēmēju atbildes, tad atšķirības ir ievērojamas. Zemgalē Latvijas Lauksaimniecības universitātei ir augsts reitings, tomēr šogad LLU ir no 3.vietas noslīdējusi uz 4.vietu. Zemgalē augstākie reitingi ir LU (47.7%) un Turībai (25.6%). Arī Vidzemes augstskolai savā reģionā ir augsts uzņēmēju vērtējums, un arī šī reģionālā augstskola šogad reitingā ir zaudējusi vienu pozīciju, noslīdot no 4.vietas uz 5.vietu. Vidzemē augstākie reitingi ir RTU (31.9%) un LU (26.9%). Kurzemes reģionā Ventspils augstskola reitingu tabulā pakāpusies no 7.vietas uz 5.vietu (salīdzinot ar 11.vietu visas Latvijas kopvērtējumā). Kurzemē augstākie reitingi ir LU (33.9%) un Turībai (24.5%). Abām Latgales augstskolām – Daugavpils universitātei un Rēzeknes Tehnoloģiju augstskolai savā reģionā nav izdevies iegūt augstus vērtējumus, līderu trijinieks ir tāds pats kā visas Latvijas mērogā – LU, RTU un Turība. Rīgā jau otro gadu 3.vietā iekļuvusi Rīgas Ekonomikas augstskola (22.7%), izspiežot no pirmā trijnieka vienu no kopvērtējuma līderēm – Turību. Savukārt Pierīgas uzņēmēji visaugstāko novērtējumu šogad devuši LU (38.5%), ļaujot tai apsteigt iepriekšējā gada līderi Turību (24.5%).

Nozaru faktors. Zināmu lomu uzņēmēju vērtējumos spēlē arī nozares, kurās augstskolas ir specializējušās. Tā, piemēram, finanšu un apdrošināšanas nozarē proporcionāli augstāks vērtējums ir Banku augstskolai (25.3%), bet lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē augstajā 2.vietā ir LLU (29.0%), pakāpjoties no pērn ieņemtās 4.vietas. Izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē, šogad LU (22.4%) ir apsteigusi pērnā gada līderi Turību, savukārt Turība šogad ir saņēmusi visaugstāko novērtējumu veselības un sociālās aprūpes nozarē (!) iegūstot 40.9% reitingu un apsteidzot pāgājuša gada 1.vietu LU, kurai šogad 36.1%. Informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarē līdzīgi kā pērn dominē LU (36.6%), savukārt REA (30.7%) šogad ir otrajā vietā, apsteidzot RTU (26.6%). Abas zinātnes universitātes – LU un RTU, ir izceltas arī profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu uzņēmumu vērtējumā (attiecīgi 42.9% un 24.6%). Administratīvo un apkalpojošo dienestu nozarē augstākais novērtējums jau otro gadu ir Turībai (35.3%). Atšķirībā no iepriekšējā gada šogad Latvijas inženieru izglītības flagmanis RTU ir ieguvisi būtiski augstākus vērtējumus ar inženierzinātnēm saistītajās nozarēs – ieguves rūpniecība (42.2%), un būvniecība (42.6%). Līdzīgi LU šogad spējusi sasniegt augstu reitingu izglītības nozarē strādājošo respondentu vērtējumā (46.4%), kas ir ievērojami augstāks nekā kopējais LU novērtējums.

Uzņēmumu kapitāla izcelsmes faktors. Ja augstskolu vērtējumus aplūko atkarībā no respondentu uzņēmumu kapitāla izcelsmes, tad vietējā kapitāla uzņēmumos rezultāti ir līdzīgi kā visā aptaujas izlasē (LU 38.9%, RTU 25.4%, Turība 21.5%), savukārt ārvalstu kapitāla uzņēmumu vērtējuma līderu trijniekā augstskolu secība ir savādāka – pirmajā vietā jau otro gadu ir LU (55.4%), otro vietu arī šogad ieņem REA  (45.7%), savukārt trešajā vietā, apsteidzot RTU, ir izvirzījusies Turība (32.5%). Jaukta kapitāla uzņēmumu respondentu sniegtajos vērtējumos divi izteikti līderi ir LU (41.1%) un RTU (39.9%), tālu aiz sevis atstājot nākamās divas augstskolas – REA (16.6%) un Turību (13.1%).

Uzņēmumu izmēra faktors. Mazo un vidējo uzņēmumu respondentu grupās augstskolu vērtējumi ir līdzīgi kā visā izlasē kopumā, taču lielo uzņēmumu grupā (virs 250 strādājošo) proporcionāli augstāki vērtējumi ir Rīgas Ekonomikas augstskolai (37.7%) un Banku augstskolai (23.8%).

Augstskolu izmēra faktors. Būtisks faktors, kas ietekmē uzņēmēju sniegtos augstskolu vērtējumus, ir augstskolu lielums. Jo vairāk augstskolai ir studenti un absolventi, jo vairāk ir tādi, kuri iekļūst aptaujas izlasē, nododot balsi par savu alma mater. Salīdzinot augstskolu pēdējo 10 gadu absolventu kopējo skaitu ar šo augstskolu reitingiem uzņēmēju aptaujā, gan iepriekšējā gadā, gan šogad var konstatēt abu šo rādītāju samērā ciešu saistību. Izveidojot nosacītu diagrammu, kas astoņām reitinga galvgalī esošajām augstskolām ilustrē to pozīcijas atkarībā no absolventu skaita un uzņēmēju aptaujā iegūtā reitinga, var novērtēt katras augstskolas izmēra ietekmi uz reitinga rādītājiem. LU un RTU atrodas tajā diagrammas daļā, kur gan absolventu skaits, gan uzņēmēju novērtējums ievērojami pārsniedz vidējos rādītājus. Turība atrodas laukā, kur absolventu skaits ir zem vidējā rādītāja, tomēr uzņēmēju vērtējums ir virs vidējā. Šim laukam ļoti tuvu ir arī Rīgas Ekonomikas augstskola. Pārējās četras augstskolas ieņem samērā stabilas pozīcijas diagrammas daļā, kurā gan uzņēmēju vērtējums, gan absolventu skaits ir mazāki par vidējiem rādītājiem.

 

Augstskolu reitinga saistība ar absolventu skaitu, izmaiņas gada laikā

Lai arī gada laikā augstskolu pozīcijas šajā diagrammā nav būtiski mainījušās, tomēr LU pozitīvās izmaiņas un LLU negatīvās izmaiņas var saskatīt pietiekami labi. Pārējām sešām augstskolām pozīcijas izmaiņas gada laikā ir pavisam nelielas.

Jāsaka arī, ka pēdējā gada laikā Latvijas biznesa augstskolu reputācija biznesa vidē ir nedaudz uzlabojusies. Ja pagājušajā gadā no 750 aptaujātajiem uzņēmējiem 11 apgalvoja, ka Latvijā nav atzītas augstskolas, kas darbojas biznesa izglītības jomā, tad šogad tā uzskatīja vairs tikai viens respondents. Tomēr augstskolu atpazīstamība biznesa vidē nav uzlabojusies. Ja pagājušajā gadā  213 no 750 uzņēmējiem nevarēja vai negribēja nosaukt nevienu biznesa augstskolu, tad šogad tādu respondentu bija 218. Gan pērn, gan šogad ap 30% respondentu no aptaujā prasītajām trim augstskolām nosauca tikai vienu vai divas.

Ar pilniem aptaujas rezultātiem var iepazīties šeit.

Valdis Rocēns,

Dr.sc.admin., Biznesa augstskolas Turība Biznesa tehnoloģiju institūta vadošais pētnieks

17.10.2017

Komentāri

great post admin thanks for sharing this really worthy

instagram hashtags

20.10.2017. 15:53
I'll graduate this year, thank you for sharing this helpful information!

Nodarbību saraksts