Eksports Latvijas uzņēmumiem tikai augs

Andris Vanags

Pēdējie gadi ir mainījuši teju katra cilvēka ikdienu. Izmaiņas piedzīvojuši arī uzņēmumi. Ar kādām praktiskām izmaiņām saskārušies uzņēmumi un kādas jaunas iespējas šis laiks ir pavēris? Atbildes un viedus ieteikumus sniedz AS „Sakret Holdings” Padomes priekšsēdētājs, Biznesa augstskolas „Turība” asociētais profesors Andris Vanags.

Kopumā, vai esam pielāgojušies jaunajiem apstākļiem un nostabilizējuši eksportēšanu Latvijā?

2020. gadā Latvijas preču eksporta vērtība veidoja 13,19 miljardus eiro, par 224 milj. EUR, jeb 1,7 % vairāk nekā 2019. gadā, un tā ir līdz šim augstākā eksporta vērtība. Eksportēts šajā gadā tika uz 197 pasaules valstīm. Šie statistikas dati liecina, ka Latvijas uzņēmumi, neskatoties uz Covid 19 neprognozējamo iespaidu, aktīvi meklē savu preču un pakalpojumu noietu ārpus mūsu valsts robežām. Varbūt, vārds stabilizācija šeit nav vietā, jo viena no uzņēmuma pamatfunkcijām ir nepārtraukti kāpināt apgrozījumu un peļņu. Ņemot vērā Latvijas tirgus tomēr nelielo izmēru un to, ka esam Eiropas Savienības dalībvalsts, mūsu uzņēmumiem dod praktiski neierobežotas iespējas vērst savu attīstības stratēģiju ārpus valsts robežām. Ņemot vērā to, ka tradicionāli lielākie eksporta partneri bija Lietuva, Igaunija, Krievija, Vācija un Zviedrija, tas mums rada iespēju būtiski kāpināt preču noietu tieši šajās valstīs, jo partneri jau ir pārbaudījuši mūsu preču un pakalpojumu augsto kvalitāti un vērtību. Interesanti, ka eksporta īpatsvars uz šīm valstīm veidoja praktiski 50 % no kopējās eksporta vērtības. Tas, ņemot vērā kopējo valstu skaitu, dod mums reālas iespējas secināt, ka eksports Latvijas uzņēmumiem tikai augs.

Kā pandēmija praktiski ir mainījusi eksportēšanas procesu?

Eksporta process tika veikts pārsvarā balstoties uz digitālajiem rīkiem. Tas nozīmē, ka tādi parastie eksporta tirgus izzināšanas un darījumu uzsākšanas veidi kā braucieni LTRK, LIAA u.c. organizētajās tirdzniecības misijās, dažādu nozaru izstāžu apmeklēšana un dalība kā arī tiešo vizīšu iespējamība pie tā vai cita eksporta potenciālā sadarbības partnera bija neiespējama. Līdz ar to, uzņēmumi daudz izmantoja jau esošo noslēgto eksporta līgumu ietvaru, palielinot preču un pakalpojumu dažādību, gan arī lietoja un lieto dažādas digitālās platformas attālināto sarunu uzsākšanai. Tas nenoliedzami vēlreiz pierādīja uzņēmējiem šādu nepieciešamo prasmju noderību, kā komunikācija, valodu zināšanas, īss stāsts par savu preci attiecīgajā valodā un, protams, digitālo rīku izmatošanas prasmes.

Kādas jaunas iespējas pasaulē ir pavērušās šajā laikā?

Galvenā lieta, ko visi mēs iemācījāmies, ir attālinātais darbs, tai skaitā, pārdošanas, komunikācijas un digitālās prasmes uzņēmuma apgrozījuma un peļņas palielināšanas nolūkos.

Kas mūs sagaida tuvākajā nākotnē?

Tuvākajā laikā mēs centīsimies vairāk attīstīt tās eksporta un arī importa teritorijas, kuru attālums no Latvijas nav tāls fizisku preču realizācijai, kā arī vairāk attīstīsim tādu preču eksportu, kur attālums nespēlē nekādu lomu – piemēram, IT tehnoloģijas un citu pakalpojumu sniegšana.

Kā šis laiks ir mainījis mācību saturu augstskolās?

Saturs augstskolās vairāk balstās uz reālu, lielu biznesa pieredzes ekspertu/profesionāļu iesaistes un veiksmju un neveiksmju stāstu analīzi. Ņemot vērā to, ka praktiski gan lekcijas, gan eksāmeni un citi pārbaudījumi notika tikai attālinātā režīmā, pasniedzēji un studenti ļoti ātri apguva digitalizācijas sniegtās iespējas un priekšrocības, kas nenoliedzami dod un dos vērtību savas uzņēmejdarbības uzsākšanai un attīstībai.

Ieteikumi šī laika jaunajiem uzņēmējiem saistībā ar eksportēšanu

Atrast un domāt kā patērētājs. Saprast, kāpēc Tavu ražoto preci un pakalpojumu vajadzētu pirkt vietējā ražotāja vietā, jeb nepārtraukti attīstīt sevī visas tās prasmes, ko mēs saprotam ne tikai vispārēji kā uzņēmējdarbību, bet padziļināti apgūt pārdošanas prasmes visplašākajā šā jēdziena interpretācijā. Noteikti apgūt, bez dzimtās, vismaz divas valodas un visas moderno tehnoloģiju dotās iespējas.

Kā vislabāk uzsākt jaunas biznesa attiecības ar potenciālajiem eksporta klientiem?

Mācīties, mācīties un vēlreiz mācīties to, ko vispār nozīmē eksports, jeb apgūt eksporta pamatprincipus, balstoties uz reāli eksportējošu uzņēmumu pieredzes. Noteikti sazināties ar tādām organizācijām kā LTRK un LIAA, lai dažādos semināros un biznesa ekspertu stāstos iemācīties eksporta būtību. Atrast – kuriem Latvijas partneriem jau ir izveidots, attīstīts eksports un veidot partnerību ar tiem, lai, balstoties un viņu pieredzi par to vai citu tirgu un sadarbības partneriem, attīstīt savu pakalpojumu un preču klāstu, kas būs interesants un saistošs gala patērētājam.

Kā ir mainījušās starpvalstu attiecības pandēmijas laikā?

Starpvalstu attiecības ir jāskatās kontekstā ar politisko situāciju. Diemžēl pašreiz ar eksporta/importa darījumiem vajadzētu būt uzmanīgiem Baltkrievijas kontekstā. Ne tik daudz patērētāju paradumu izmaiņu dēļ, bet gan dēļ mainīgās situācijas ar sankcijām. Līdzīgi ir ar Krieviju. Bet, ņemot vērā vidējo pirktspēju un patērētāju skaitu, es ieteiktu sākt ar tuvējiem kaimiņiem – Lietuvu un Igauniju kā arī citām Eiropas Savienības valstīm. Noteikti vajag domāt un pētīt Āzijas valstis, Austrāliju un ASV.