Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas paver jaunas iespējas

Jānis Pekša

Programmētāji pēc būtības ir tehniski gudri problēmu risinātāji, kuri spēj saprast, kā lietas darbojas. Parasti programmētājiem ir ļoti labi attīstītas analītiskās prasmes, viņi ir radoši un spēj saglabāt savu uzmanību uz risināmo uzdevumu, spējot pievērst savu uzmanību pat viss smalkākajām detaļām. Noteikti nedrīkst aizmirst par programmētāju kritiskās domāšanas spējam un problēmu risināšanas prasmēm. Lai spētu atrisināt sarežģītu problēmu, palīgā nāk loģiskās domāšanas pieeja. Programmēšana ir karjera, kas bieži vien sola daudz interesantāku darba ritmu risinot sarežģītas problēmas, nekā citas alternatīvas darba tirgū. Programmētāja karjera ir augsti apmaksāta profesija, kas sola dinamiku, attīstību un arī vietu pašizaugsmei.

Respondentu skaits “Steka pārpilde” rīkotāja aptaujā 2021.gadā ir pieaudzis par 15 000.

“Steka pārpilde” (no angļu val. “Stack Overflow”) ir lielākā tiešsaistes jautājumu un atbilžu vietnes kopiena, kas paredzēta topošajiem un esošajiem programmētājiem. 2021. gada maijā, “Steka pārpildes” rīkotajā aptaujā ir piedalījušies vairāk nekā 80 000 programmētāju, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, respondentu skaits ir pieaudzis par 15 000.

60% respondentu programmēt ir iemācījušies tiešsaistē

Programmētāji sāk programmēt jau agrā vecumā: vairāk nekā 50% respondentu savu pirmo koda rindu neatkarīgi no tā, vai tā ir bijusi tīmekļa vietne vai sveiciena pasaules programma (“Hello, World”), ir uzrakstījuši vecumā no 11 līdz 17 gadiem. Turklāt, nav pārsteigums, ka gandrīz 60% respondentu programmēt ir iemācījušies tiešsaistes kursos, forumos un citos resursos. Savukārt, vecāki respondenti vairāk ir izvēlējušies mācīties no tradicionālākiem resursiem, piemērām, augstskolas, grāmatas.

JavaScript jau 9 gadu ir populārākā programmēšanas valoda, bet Python ir apsteidzis SQL

JavaScript jau devīto gadu pēc kārtas tiek atzīta kā visbiežāk lietotā programmēšanas valoda. Lielākajai daļai izstrādātāju programmēšana ir tīmekļa vietņu programmēšana. Python apmainījies vietām ar SQL, tādejādi Python šogad ir apsteidzis SQL, un kļuvis trešo populārāko tehnoloģiju, un Node.JS pāriet uz sesto vietu starp populārākajām tehnoloģijām. Lielākā daļa programmētāju studiju laikā apgūst dažādas programmēšanas valodas. Tomēr bakalaura grāds studentiem dod prasmes, kas nepieciešamas, lai viegli apgūtu jaunas programmēšanas valodas, arī pēc studiju perioda. Studenti iegūst praktisku pieredzi programmēšanas koda rakstīšanā, programmu testēšanā, kļūdu novēršanā un daudzu citu uzdevumu veikšanā, ko IT speciālisti veic savā darba ikdienā pēc studiju apgūšanas.

Pandēmijas ietekmē par 2% ir samazinājies pilnas darba slodzes nodarbinātības izvēle programmētāju vidū

81% profesionālo programmētāju tiek nodarbināti pilnā slodzē, šis ir samazinājums no 83% 2020. gadā. Programmētāji, kuri apgalvo, ka ir neatkarīgi darbuzņēmēji, ārštata darbinieki vai pašnodarbinātas personas, ir pieaudzis no 9,5% 2020. gadā līdz 11,2% 2021.gadā - norādot uz iespējamu darba nedrošības sajūtu vai pāreju uz elastīgāku darba kārtību. Pēc aptaujas datiem var secināt, ka lielākā daļa respondentu strādāt nepilnu darba laiku vai studē, bet tie, kas norāda uz pilnas slodzes nodarbinātību, ir samazinājies. Šie rezultāti atspoguļo pandēmijas ietekmi, kuras rezultātā visu nozaru darbinieki atkāpās soli atpakaļ un pārvērtēja savas attiecības ar pilnīgas noslodzes un klātienes nodarbinātību.

Bakalaura grāds ir izplatītāka profesionālu programmētāju izglītības līmenis

Programmētājiem parasti ir nepieciešams bakalaura grāds IT vai ar to saistītā jomā, piemēram, matemātikā. Tomēr daži darba devēji pieņem darbā arī darbiniekus, kuriem ir cits grāds vai pieredze noteiktās programmēšanas valodās. Programmētāji, kas strādā noteiktās jomās, piemēram, veselības aprūpē vai grāmatvedībā, var apmeklēt studijas vai nodarbības saistošajā jomā, lai varētu iegūt ar IT saistīto grādu. Turklāt darba devēji novērtē pieredzi, ko daudzi studenti iegūst prakses laikā un šāds apvienots zināšanu kopums, paver plašākas iespējas.

70% no respondentiem, turklāt, 80% profesionālu programmētāju, ir augstākā izglītība, bakalaura grāds ir visizplatītākais. Protams, tradicionāla augstākā izglītības apguve nav vienīgā, apmēram ceturtdaļai respondentu ir zemāks izglītības līmenis nekā bakalaurs, piemēram, koledžas līmeņa studijas.

Autors: Biznesa augstskolas Turība IT virziena vadītājs Jānis Pekša.