Kā ietekmēt gudri, ievērojot datu aizsardzību?

Ivo Krievs

Satura veidošana sociālajos tīklos tagad šķiet jau gluži ierasta lieta, un bieži vien nemaz nepievēršam uzmanību, vai paši nepārkāpjam un vai pret mums netiek pārkāpta personas datu aizsardzība. Bieži vien robeža starp parastu sociālo tīklu lietotāju un tā saukto influenceri ir ļoti šaura, tādēļ ikvienam ir vērts pievērst uzmanību pašiem vienkāršākajiem datu aizsardzības principiem.

Influenceri – gan privātpersonas, gan uzņēmumi

Influenceris jeb ietekmētājs ir aktīvs sociālo tīklu lietotājs ar mērķi ietekmēt sabiedrības uzvedības un domāšanas paradumus. Ar influencēšanu jeb ietekmēšanu nodarbojas gan uzņēmumi, gan privātpersonas. Uzņēmumiem, iespējams, ir vieglāk apzināties datu aizsardzības “sarkanās līnijas”, jo tiem ir izstrādātas produktu virzīšanas un pārdošanas stratēģijas un vadlīnijas, kā arī darbaspēks, kas seko līdzi, lai tās atbilstu normatīvajam regulējumam. Sarežģītāk ir privātpersonām – lai piesaistītu pēc iespējas plašāku sekotāju uzmanību, tās bieži vien fokusējas uz dažādiem satura virzieniem, kas rada lielāku risku pārkāpt datu aizsardzības noteikumus, piemēram, attēlos iekļaujot cilvēkus, kuri to nemaz nav vēlējušies, neizvērtējot satura ietekmi uz šīm personām.

Runājot par privātpersonām, pašlaik daudzi mēģina veidot saturu plašāk par personīgām vajadzībām. Šķiet, kādi 70% aktīvo lietotāju ir mēģinājuši iemēģināt roku influencēšanas laukā un tādējādi pieaudzēt sekotāju skaitu. Līdz ko parādās mērķis iedarboties uz sekotājiem (ne tikai radiem un draugiem) un palielināt to skaitu, var uzskatīt, ka persona sāk nodarboties ar influencēšanu jeb ietekmēšanu. Tikko kā cilvēks sāk kaut ko reklamēt, ieteikt, tā vairs nebūs personiska vajadzība un attiecībā pret datu aizsardzību iestājas cita atbildība.

Kas regulē datu aizsardzību?

Latvijā un visā Eiropas Savienībā datu aizsardzības jautājumi tiek regulēti Vispārīgā datu aizsardzības regulā. Tomēr jāatceras, ka atsevišķi jautājumi var tikt regulēti arī dažādos speciālos nozares tiesību aktos.

Regula ļauj personiskām un mājsaimniecības vajadzībām lietot sociālos tīklus bez kādiem īpašiem ierobežojumiem. Jūs drīkstat savas gaitas dokumentēt, būt pasākumos, viesībās. Protams, saprāts nav atcelts – ja kādam tiek nodarīts kaitējums, lietojot sociālos tīklus personiskās un mājsaimnieciskās vajadzībās, tad aizskartajam cilvēkam tāpat ir iespējas vērsties tiesā un prasīt pārtraukt datu apstrādi, pieprasot morālo kompensāciju.

Līdz šim Latvijā šo iespēju aizsargāt pašam sevi tiesā ir izmantojuši ļoti maz cilvēku, jo tas ir pietiekami laikietilpīgi un prasa arī finansiālus ieguldījumus juridiskās palīdzības saņemšanai un valsts nodevas samaksai. Ir iespējams arī rakstīt iesniegumu Datu valsts inspekcijai, bet jāatceras, ka strīdi, kas rodas no datu izmantošanas personiskās un mājsaimnieciskās vajadzībās, nav īsti viņu kompetencē. Ja aizskārums satur krimināla rakstura darbības, piemēram, kāds šantažē citu personu ar kailfoto nopludināšanu, ja netiks veikta samaksa, tad noteikti ir jāvēršas policijā. Lai no šādām situācijām izvairītos, lai cik tas triviāli skan, ievēro šo dzīves patiesību – nedari otram to, ko pašam negribas, lai nodara tev! Esmu pārliecināts, ka ar šādu pieeju no datu aizsardzības pārkāpumiem lielākoties sanāks izvairīties. Jāņem vērā, ka datu aizsardzības sodi ir “lielo sodu” kategorijā – Latvijā līdz šim lielākais uzņēmumam piemērotais sods par datu aizsardzības pārkāpumu ir 1,2 miljoni eiro, bet Eiropā lielākais sods jau pārsniedz 1,2 miljardus eiro. Visticamāk, influenceriem, kas ir privātpersonas, tik liels sods netiks piemērots (jo nav tik liela apgrozījuma), tomēr tas tāpat var būt privātpersonai būtisks un var krietni patukšot naudas maku.

Pirms fotografē vai filmē – pajautā!

Ja vien iespējams, veidojot saturu, anonimizēt cilvēkus, to arī vajag darīt, piemēram, fotogrāfijās aizklāt sejas (izmantojot aizmiglošanas (angļu val. – blur) opciju). Īpaši tādās publiskās vietās kā baznīcās, slimnīcās, kur bērnu filmēšanai vai fotografēšanai nepieciešama vecāku piekrišana, jo var saturēt sensitīvu informāciju par bildē esošas personas slimību. Bērni jau neapzinās, ka viņus fotografē, līdz ar to viņi var tikt izmantoti dažādu reklāmu veidošanā. Sensitīva grupa ir arī seniori – arī viņi ne vienmēr spēj apzināties, ka tiek fotografēti un filmēti un pret to iebilst. Arī darbavietā ne visi kolēģi var vēlēties tikt iekļauti satura veidošanā – arī tas ir jārespektē. Tāpat jābūt vērīgiem satura veidošanā neoficiālos pasākumos, kur cilvēki var atļauties justies brīvāk, nepiespiestāk un neapzinātāk (jo var būt lietots alkohols), bet pēc tam būt ļoti neapmierināti par to, kā izskatās, notverti kādā fotokadrā vai iefilmēti.

Ja cilvēku bez piekrišanas nofilmēs pārtikas veikalā, tad aizskārums būs salīdzinoši mazs, bet, piemēram, intīmpreču veikalā (lai gan arī veikals, publiska vieta), kur preces ir salīdzinoši sensitīvas un var atklāt informāciju par cilvēka seksuālo dzīvi, cilvēkam varētu būt iebildumi, jo vide ir potenciāli aizskarošāka. Abi ir veikali, mērķi ir identiski, bet aizskārumi ir atšķirīgi. Tādēļ vispirms pēc iespējas aicinu cilvēkiem pajautāt, vai viņiem nav iebildumu tikt fiksētiem foto vai videokadrā. Ja cilvēks ir pateicis “nē”, tad to arī vajag respektēt – nepublicēt attēlu, vai arī konkrēto personu “aizmiglot”.

Lai gan, izvērtējot visus apstākļus, kur saturs tiek veidots un iespējamo ietekmi uz saturā esošo personu privātumu, ir iespējams arī tos iekļaut bez piekrišanas, jāatceras, ka saturā iekļuvušām personām ir tiesības iebilst arī pēc satura publicēšanas. Bet satura veidotājam ir pienākums šo iebildumu pieņemt un pārvērtēt saturu, balstoties uz izteiktiem argumentiem. Rezultātā, saturu mainot un personu izņemot no tā, vai ja persona tiek atstāta saturā, satura veidotājam ir jāspēj argumentēt, kādēļ iebildums nav pamatots vai būtisks.

Ir atšķirība – daži simti vai miljoniem sekotāju

Ir atšķirība, vai informāciju publicē persona, kurai Instagram ir tikai pārsimt sekotāju vai, piemēram, tāda slavenība kā futbola superzvaigzne Krištianu Ronaldu, kam ir 619 miljoni sekotāju. Pirmajā gadījumā, visticamāk, iespēju “uzrauties” uz kādu privātuma aizskārumu, veidojot saturu, būs daudz mazāk, savukārt otrajā – daudz vairāk, jo ierakstu redzēs miljoniem cilvēku. Līdz ar to profesionāliem subjektiem/influenceriem ir lielāka atbildība – viņiem ir vairāk sekotāju, līdz ar to viņi vairāk ietekmē arī saturā esošu personu privātumu. Vienlaikus tie influenceri, kuri grib par tādiem kļūt, bet īsti vēl nav, taču saturu veido ar mērķi kļūt par influenceri, arī ar mazu sekotāju skaitu var iekļūt regulas tvēruma lokā, jo mērķis vairs nav dzīvi rādīt caur savu prizmu, bet gan iegūt lielāku sekotāju skaitu, un par pārkāpumiem datu aizsardzības jomā var arī izpelnīties sodu. Protams, uz profesionālu influenceri regulējums attiecas, jo tā ir viņa profesionālā darbība.

Jo lielāks sekotāju skaits, jo lielāka atbildība. Video, salīdzinot ar foto, var radīt lielāku aizskārumu, jo no tā var izdarīt plašākus secinājumus par personas uzvedību. Vērtējot iespējas pārkāpt personas datu aizsardzību dažādās sociālo tīklu vietnēs, jāteic, ka Linkedin varētu būt viens no datiem vissaudzīgākajiem, jo tur lietotāji apmainās ar informāciju par profesionālo dzīvi un reti kad saturs tiek izvietots ārpus tās. Pretēji ir Instagram, Facebook un citos sociālajos tīklos – saturs tajos ir privātāka rakstura, līdz ar to lielāka iespēja pārkāpt kāda privātumu ir lielāka.

Dati par personu – ne tikai personas kods

Dati par cilvēku nav tikai viņa vārds, uzvārds vai personas kods – tas ir jebkas – arī vieta, kurā viņš atrodas, ar ko ir kopā, ko pērk, kā izskatās. Sekotāji var uzzināt visu – sākot no nebūtiskām lietām, piemēram, ka cilvēks atrodas Parīzē, līdz būtiskiem faktiem par veselības stāvokli un finanšu datiem. Zinot, piemēram, kurai personai pieder kāda ekskluzīva automašīna, nav nepieciešams pat publicēt tās vārdu, lai uzzinātu, kurš ar to brauc un kam tā pieder. Tas pats attiecas uz valstiski nozīmīgiem amatiem, tādiem kā Valsts prezidents.

Tāpat jājautā, vai cilvēks ir ar mieru, ka tiek publicēts, piemēram, kā viņš izskatījās pirms meikapa vai pēc tā. Tāpat cilvēks varbūt negrib publiski atrādīt savu tetovējumu, kas varbūt ir tikai uz rokas un vairāk informācijas par cilvēku neatklāj. Tomēr tas var būt tik unikāls, ka tieši pēc šī tetovējuma cilvēku var atpazīt. Tāpat nevajadzētu filmēt cilvēkus treniņklubos, jo viņi var justies neērti sava svara vai kādu neveiklu situāciju dēļ nodarbību laikā. Filmēšana būtu pieļaujama tikai ar viņu piekrišanu.

Pārbaudi, pirms dalies ar ierakstu!

Kāda sieviete Facebook profilā bija publicējusi savu kāzu fotogrāfiju, viņai mugurā bija kāda pazīstama zīmola kāzu kleita, un šis salons šo foto bija bez viņas piekrišanas pārpublicējis. Salons saņēma sodu, ka bez saskaņošanas bija veicis šādu pārpublicēšanu. Lai gan ir cilvēki, kuri par šādu notikumu tikai priecātos, jārēķinās, ka ne visi vēlas šādu publicitāti. Tāpēc jāatšķir, vai šis vairāk ir privāts profils ar cilvēkiem tuviem sekotājiem (ģimene, draugi) vai korporatīvs, kam ir ļoti daudz nepazīstamu sekotāju. Vēl var vērtēt arī pēc atsauces – ja cilvēks ir pateicis paldies un vēl ietagojis salonu, tas var nozīmēt, ka viņš vēlas plašāku publicitāti. Šajā konkrētajā gadījumā tā nebija.

Tā sauktā pāršērošana jeb dalīšanās ar ierakstu arī ir atbildība. Nevar paļauties, ka jebkura publicētā informācija automātiski ir korekta un nevienu neaizskar. Pirms dalīties ar jebkādu ierakstu, tas ir jāizvērtē – cik ticama ir tajā paustā informācija un kādu ietekmi tā atstāj uz sabiedrību un saturā esošo personu. Pārpublicējot informāciju, jūs nesat tikpat lielu atbildību kā sākotnējā satura autors.

Noslēgumā vēlos piebilst, ka katrs gadījums, veidojot saturu sociālajiem tīkliem, var būt citādāks, tāpēc gan esošiem, gan vēl tikai topošiem influenceriem ir jābūt ļoti vērīgiem un vienlaikus arī elastīgiem, sajūtot, izvērtējot konkrēto gadījumu, izmantojot citas personas un to datus. Nedari citam to, ko nevēlies, lai nodara tev! Respektē cilvēkus, noteikti pajautā, vai nebūs iebildumu, ja viņš parādīsies foto vai video. Ja cilvēks jau mutiski ir pateicis, ka viņam nav pretenziju, visticamāk, viņš arī neiebildīs pēc ieraksta publicēšanas.

Autors ir biznesa augstskolas Turība Juridiskās fakultātes dekāns, zvērināts advokāts, personas datu aizsardzības speciālists

Pārpublicēts www.ir.lv