Viedokļraksti
Mediju un žurnālistu loma medijpratībā
Andris Straumanis
Lai cik pieredzējis, cik ētisks, cik zinošs ir žurnālists, viņa darbam nav lielas nozīmes, ja auditorija tam neuzticas. Diemžēl, pēdējos gados uzticamība medijos ir zemāka kā jebkad.
Vairākas aptaujas ārzemēs liecina, ka ziņu mediju uzticamība ir sliktā vai pat katastrofālā stāvoklī. Piemēram, tikai 11 procenti no aptaujātiem ASV iedzīvotājiem 2022. gada “Gallup” organizācijas aptaujā atbildēja, ka viņi daudz vai ļoti daudz uzticas televīzijas ziņām. Tiesa, gandrīz visas sabiedrības institūcijas (izglītības sistēma, bizness, likumdevējs, lielās tehnoloģijas firmas, tiesību sistēma utt.) piedzīvoja ticamības lejupslīdi. Ticamība televīzijas ziņām un laikrakstiem visvairāk cieta no Republikāņu partijas piekritējiem, kuri pieņem, ka lielie mediji propogandē liberālās vērtības vai sadarbojās ar Demokrātu partiju. Vācijā, apgalvo “Reuters” institūta pētījums, ticamība ziņu medijos ir augstāka nekā Amerikā, bet arī piedzīvoja kritumu. Visvairāk (67%) uzticas ARD Tagesschau sabiedriskajai televīzijai, vismazāk (11%) bulvāru laikrakstam Bild.
Līdzīgi, ziņu patērētāji Anglijas karalistē, Brazīlijā, Indijā un citur pētniekiem stāsta, ka viņi medijiem uzticas mazāk, nekā agrāk. Bet ir nianses. Piemēram, gados jaunāki patērētāji mazāk uzticas medijiem nekā vecāki iedzīvotāji, varbūt tamdēļ, ka viņi pārsvarā ziņas uzzina caur sociālajiem medijiem. Uzticamība vietējos vai reģionālos medijos ir augstāka nekā nacionālos medijos. Interesants ir novērojums “Reuters” institūta pētījumā, ka cilvēki, kuri ir negatīvi noskaņoti pret medijiem, vērtē žurnālistiku kā tādu, bet ik dienas ziņu patēriņš viņiem šķiet “nebūtisks vai ar ierobežotu lietderību.”
Žurnālistam šādos apstākļos ir grūti strādāt. Jo mazāk uzticamība medijos, jo mazāk uzticamība žurnālistam un viņa darbam. Tas var novest līdz situācijai, ka cilvēki vienkārši atsakās sniegt intervijas vai dalīties ar informāciju, tā traucējot ne tikai žurnālista darbu, bet vispār informācijas pieejamību sabiedrībā. Palīdz, ja medijs skaitās uzticams, ar zināmu prestižu vai ar garu vēsturi (piemēram, BBC, The New York Times, Die Welt, utt.). Nepietiek ar to, ka medijs sevi reklamē kā uzticamu – tas ir jāpierāda ar darbiem. Pat visvienkāršākās kļūdas – burtošanā, gramatikā, interpunkcijā – var likt šaubīties par mediju kvalitāti. Piemēram, ja nemāk starpību starp “ka” un “kad,” kā var ticēt, ka medijs neievieš vēl nopietnākas kļūdas?
Tātad uzticamība sākas ar pašu žurnālistu. Profesionāli sagatavots žurnālists – tāds, kas ieguvis izglītību kādā augstskolā vai iemācījies amatu citu žurnālistu uzraudzībā – sapratīs, cik svarīgi ir nopelnīt un uzturēt uzticamību, un cik viegli ir to pazaudēt. Protams, ir arī nekompetenti žurnālisti, “uzpirkti” žurnālisti, utt., bet tie ir izņēmumi, nevis norma. Vairums, kā liecina dažādi pētījumi, uzskata ar nopietnību savu lomu demokrātiskā sabiedrībā.
Bet, kas tad tieši ir žurnālista loma? Ko no žurnālistikas sagaida ziņu patērētājs, un ko no žurnālistikas saprot ziņu patērētājs? Atbildēt uz otro jautājumu noteikti palīdz medijpratība, jo medijpratības definīcija iekļauj prasmi lietot medijus un saprast kā saturs tiek veidots. Kā rakstīts Ministru kabineta 2016. gada rīkojumā par Latvijas mediju politikas pamatnostādnēm, “zinoša auditorija spēj atšķirt medijus, kas atbalsta un pārstāv kvalitatīvas un uzticamas žurnālistikas principus”. Tātad, kaut kāda pamata izglītība par žurnālistu darbu palīdzētu ziņu patērētājam izvērtēt žurnālistu darbu un uzticamību. Kas ir ziņa, kas ir viedokļraksts, kas ir feļetons? Cik reizes neesmu dzirdējis no kāda laikraksta lasītāja, ka kāds viedokļraksts ir tendenciozs! It pavisam cita lieta, ja šo kritiku izsaka par ziņu rakstu. Te ziņu medijiem ir darbs – izglītot auditoriju par žurnālistikas procesiem, izskaidrot kā ziņas tiek sagatavotas.
Svarīgāks jautājums, manuprāt, ir ko ziņu patērētājs sagaida no žurnālistikas. Patiesību, protams, taču esošā politizētā gaisotnē (gan Latvijā, gan ārpus tās) ir skaidrs, ka patiesības nozīme ir mainīga. Medijpratības definīcija iekļauj informācijas sniedzēju funkciju izpratni, kā rakstīts Ministru kabineta rīkojumā. Latvijā žurnālists, kā lasām likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem,” ir persona, “kura vāc, apkopo, rediģē vai citādā veidā sagatavo materiālus masu informācijas līdzeklim un kura ar to noslēgusi darba līgumu vai veic šo darbu masu informācijas līdzekļa uzdevumā, kā arī žurnālistu apvienību biedrs”.
Savukārt, Latvijas Žurnālistu asociācijas Ētikas kodekss aizrāda, ka “vārda un preses brīvība ir būtisks demokrātijas priekšnosacījums” un, ka žurnālista pienākums ir aizstāvēt šo brīvību un “gādāt, lai sabiedrība saņem pilnu informāciju par procesiem un notikumiem”. (Līdzīga nostāja atrodama vecākā Latvijas Žurnālistu savienības Ētikas kodeksā)
Bet, vai tas ir ko ziņu patērētājs sagaida? Kādreiz, šķiet, ka nav, jo aiz sūdzībām par “viltus ziņām” bieži slēpjas nepatika par kādu ideju vai domu, kura nesaskan ar ziņu patērētāja (jeb kritika) nostāju.
Lai nodrošinātu pilnveidotu un plašu medijpratību, vismaz kā tā attiecas uz žurnālistiku, ir nepieciešams ne tikai saprast žurnālista darbu, bet arī sabiedrībai vienoties par žurnālistikas lomu demokrātijā. Ir nepieciešams atjaunot uzticību ziņu medijos un citās institūcijās. Par to gudras galvas jau runā, gan Latvijā, gan ārzemēs. Tas ir darbs kas ilgs vairākus gadus, bet jācer, ka izdosies!
SAITES UZ RESURSIEM
Uzticams un neitrāls žurnālists
http://www.latvijaszurnalisti.lv/raksti/2019/11/08/uzticams-un-neitrals-zurnalists/
Saruna, no 2019.gada, ar žurnālistu Aidi Tomsonu par ziņu medijiem.
Snap judgements: how audiences who lack trust in news navigate information on digital platforms
“Reuters” institūta paziņojums par 2022.gada pētījumu par ziņu patērētājiem, kas lieto digitālos medijus.
Investigative reporter gives tips on building credibility, trust
https://ijnet.org/en/story/investigative-reporter-gives-tips-building-credibility-trust
Tīna Kaizera (Tina Kaiser) ir pētnieciskā žurnāliste vācu laikrakstam Die Welt. Te ir viņas ieteikumi laikraksta izdevējiem kā uzlabot uzticamību.
Latvijas iedzīvotāju medijpratība
https://www.km.gov.lv/lv/media/11921/download
2020.gada “Latvijas Fakti” pētījums par medijpratību, kurā arī apskatīta tēma par mediju uzticamību. Truth or Dare: Credibility of Journalism in the 21st Century
https://www.youtube.com/watch?v=6z74BfpcEa8
Bvenavistas universitātes (Buena Vista University) studenti Aijovas štatā ASV 2019. gadā sagatavoja šo videoreportāžu par ticamību medijos un ko tas nozīmē topošiem žurnālistiem.
Medijpratības projekts Turībā notiek Baltijas mēdijpratības programmas ietvaros, kas ir ASV valsts departamenta programma, ko administrē globālā attīstības un izglītības organizācija IREX.
