Tūrisma nozare 2025. gadā var cerēt uz 15 % pieaugumu

Ēriks Lingebērziņš

Aizvadītais gads Latvijas tūrisma nozarei bijis labs – esam sasnieguši pieaugumu vairākos tūrisma segmentos, un arī 2025. gads izskatās ļoti cerīgs, jo cilvēku vēlme ceļot ir liela. Turpinoties tendencēm, 2025. gadā ienākošajam tūrismam attiecībā pret 2024. gadu vajadzētu pieaugt par 15%. Lai arī kopumā valstī runājam par ekonomikas sabremzēšanos, visticamāk, tā neatstās ietekmi uz ceļošanu, vien kādā klientu segmentā varbūt iespējamas nelielas izmaiņas.

Lai arī ārvalstu tūristu skaita ziņā vēl neesam pimskrīzes līmenī, 2024. gadā palielinājās tūristu skaits no Polijas, ASV, Vācijas, Lielbritānijas. Tajos tirgos, kuros strādājam ar savu tēlu, atdeve ir jūtama. Par tūristu skaita pieaugumu liecina arī lidostā “Rīga” apkalpoto personu skaits – attiecībā pret 2023. gadu tas pieaudzis par 7%, palielinājies arī apkalpoto lidojumu skaits. Arī drīz pieejamie tūrisma operatoru gada pārskati, visticamāk, liecinās par pieaugumu pret 2023. gadu. Protams, mainās veidi, kā cilvēki ceļo un uz kurieni ceļo, piemēram, vairāk komplicētu ceļojumu pasūtījumu, tālo kruīza ceļojumu, ceļojumu uz eksotiskām valstīm, kas apliecina, ka cilvēku rocība pieaug. Cīņā par atpūtas ceļojumiem pieaugusi čārterlidojumu konkurence, daudz izteiktāka kļuvusi cīņa par cenu, ko aktivizē ceļojumu piedāvājumi sociālajos tīklos.

Latvija tūrisma kartē pārliecinošāk jāiekrāso kā Ziemeļeiropas valsts

Klimata izmaiņas atstāj ietekmi uz daudzām nozarēm, tā ir kopēja Eiropas tendence, kura mums “jānoķer” pareizajā laikā un vietā, proti, mums jāpozicionējas kā Ziemeļeiropas valstij (kas arī esam pēc ANO klasifikatora). Dienvideiropieši šobrīd ar ceļojumiem uz Ziemeļeiropu saprot ceļojumus, piemēram, uz Norvēģiju un Zviedriju. Mums arī jāstāsta, ka esam Ziemeļeiropa gan klimata, gan piedāvāto pakalpojumu, gan galamērķa tēla ziņā – tas nozīmē veldzi karstajās vasarās, četrus gadalaikus, zelta rudeni, plaukstošu pavasari, Ziemassvētku tirdziņus un ziemu. Šo stāstu esam sākuši stāstīt, tomēr diezgan ilgi bijām paļāvušies uz veco stāstu – to, ka esam jaunais, nezināmais galamērķis (bijusī Padomju savienības teritorija, kas kļuvusi pieejama). Tas laiks ir pagājis, un šobrīd esam sevis pārdefinēšanas posmā – gan ģeopolitiskā, gan klimata pārmaiņu dēļ. Cenšamies saprast – kas īsti esam gan ģeogrāfiski, gan mentāli. Igaunija sevi sākusi definēt kā Ziemeļvalsti agrāk, pateicoties ciešākai sadarbībai ar Somiju. Savukārt lietuviešiem dienaskārtībā parādījusies tēma par vēsturisko Lietuvas–Polijas ūniju un piederību Centrāleiropai.

Protams, apgalvot, ka klimata izmaiņas ir galvenais stimuls kas mudinās tūristus doties uz Latviju, ir pāragri. Turklāt mēs nevaram īsti teikt, ka Latvija ir vieta, uz kuru var “atmukt” jūlijā un augustā, jo mums tūristi ir nepieciešami visu gadu: vasaras sezonā jau sākot no aprīļa līdz oktobrim, tad – atkal decembrī un arī ziemas periodā. Aizbēgšana no karstuma varētu būt viena no tēmām un pārdošanas argumentiem, kuru mēs nākotnē, visticamāk, izmantosim arvien vairāk, tomēr tieša efekta tam pagaidām vēl nav.

Kolēģi no Dānijas un Norvēģijas ziņo par arvien izteiktāku tendenci –cilvēki nevēlas ceļot vasarā. Arī vācieši jūlijā un augustā nevēlas ceļot, tāpat lietuvieši jūlijā, augustā ir Kuršu kāpās. Palikšana uz vietas vasarā noteikti ir tendence, kas savukārt paver iespējas labāk sezonu dažādot, jūnijs–septembris ir laiks, kad mēs varam vairāk ārvalstu viesu piesaistīt. Vērojama arī šāda interesanta tendence: vecvecāki pieskata mazbērnus pa vasaru, savukārt septembrī vecvecāki paši vēlas atpūsties un doties ceļojumā. Tāpat aizvien vienu nedēļu martā un oktobrī, kad ir skolēnu brīvlaiks, visi reisi ir izpārdoti. Lēmumi par ceļojumiem joprojām tiek pieņemti dažādu faktoru ietekmē: iespējas, tostarp finansiālās, piedāvājums, sasniedzamība, klimats utt.

Tūrismu eksportējam 1 miljarda eiro vērtībā

Ienākošā tūrisma pakalpojumu eksporta vērtība Latvijā pieaug, un patlaban būtu lēšama vairāk nekā 1 miljarda eiro vērtībā. Salīdzinājumam – IT nozarē tā eksporta daļa, kas nav detaļas, bet pakalpojumi, ir apmēram, tik pat. Turklāt tas nozīmē ap 30 000 nodarbināto viesmīlības nozarē, arī ēdināšanā. Latviju apmeklē visdažādākie tūristi, tostarp kājāmgājēji, kemperu braucēji, dabas un putnu vērotāji utt., pērkot šeit pakalpojumus un preces. Diemžēl pie demogrāfiskās situācijas straujas pasliktināšanās un striktas imigrācijas politikas nekāds ekonomiskais izrāviens nevar sanākt. Ja atsevišķās citās nozarēs ražošanu var pārcelt uz citām valstīm, kurās varbūt ir labāka situācija ar darbaspēku, tūrismā tas nav iespējams, jo cilvēkiem ir jāsniedz pakalpojums šeit pat uz vietas.

Šogad tūristus varēsim sagaidīt no tiem pašiem tirgiem, kuros redzam pozitīvas tendences šobrīd – Polija, Lielbritānija, Vācija, kā arī Spānija, Francija, Itālija. Mums ir ļoti labi priekšnoteikumi, lai tūristu skaits no Spānijas un Itālijas palielinātos, jo ir vairāki tiešie avioreisi Latvijai ar šīm valstīm. Domāju, ka aktivizēsies arī citas lielās Eiropas valstis – Rumānija, Grieķija, Turcija. Šogad noteikti vairāk tūristu būs arī no Dienvidaustrumāzijas valstīm. Interesi par Latviju noteikti palielinās arī filmas “Straume” panākumi, basketbola čempionāts. “Plika” reklāma tik labi nestrādā kā reāli notikumi, kas rada interesi par vietu, kas ar tiem saistās, un, cerams, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra izmantos iespēju gan filmas panākumus, gan citus pēdējo gadu lielos pasākumus transformēt arī tūristu intereses pieaugumā.

Joprojām gatavi “jaunumu medībām”

Vietējā tūrismā joprojām notiek “jaunumu medības” – to apgalvo arī reģionālie tūrisma informācijas centri, viņu darbs ir pat reizēm zināmas lietas pasniegt “jaunā mērcītē”. Pieprasījums pēc jaunumiem vietējā tūrismā ir ļoti liels, Eiropas finansējuma ietvaros rodas arī jauni tūrisma produkti, piemēram, jaunas degustāciju, jaunas laivošanas vietas, , jaunas ekspozīcijas muzejos, jaunas dabas takas.

Pagaidām visneaktīvākais ir darījumu tūrisms, kuru karš Ukrainā joprojām ietekmē visvairāk, jo šajā segmentā plānošanas laiks var būt 2–3 gadi. Starptautiskās lielās korporācijas reizēm ļoti lēni un kūtri pārskata savu vēlamo un/vai nevēlamo galamērķu klāstu. Atpūtas segmentā šī attieksme jau ir mainījusies. Pagrieziena mirklis domāšanas maiņā bija 2023. gada oktobris, kad saasinājās konflikts Tuvajos Austrumos, un cilvēki saprata, ka dzīvojam laikā, kad gandrīz nepārtraukti situācija var mainīties. Katrā ziņā Latvija lielo Eiropas valstu tā saucamo ceļošanas ieteikumu un drošības rekomendāciju sarakstos (travel advice) ir iekrāsota ar zaļo krāsu (mazi drošības riski), kas nozīmē, ka esam ieteicams galamērķis, un tas ir jāizmanto.