Tūrisma nozare atveseļojas, bet sastopas ar jauniem izaicinājumiem

Ēriks Lingebērziņš

Vērtējot tūrisma nozari šajā vasaras sezonā, redzam stabilu tūrisma nozares atkopšanos pēc Covid-19 pandēmijas radītās negatīvās ietekmes. Ir novērojams ļoti liels pieprasījums pēc ceļojumiem, tomēr pandēmijas radītās sekas ir atstājušas negatīvu ietekmi, un šovasar nācās saskarties ar jauniem izaicinājumiem un satricinājumiem – darbinieku trūkumu, aviokompāniju nespēju apmierināt pieaugošo pieprasījumu. Tāpat, ņemot vērā ģeopolitiskos notikumus, ļoti nopietna ir bijusi ietekme uz cenām, to pieaugumu saistībā ar energoresursu un degvielas izmaksu palielinājumu. Savukārt Latvijas ienākošajā tūrismā atkopšanās ir vērojama lēnāka nekā cituviet Eiropā, kā iemesls tam ir Krievijas izvērstā karadarbība Ukrainā. Tā rezultātā gada pirmajā pusē tikām uztverti kā nedrošs galamērķis, kas ietekmēja ceļotāju lēmumus izvēlēties tieši Latviju. Taču šobrīd situācija ir stabilizējusies.

Kā rāda dati, tad 2022. gada jūnijā ir sasniegti gandrīz 78% no 2019.gada tūristu mītnēs apkalpoto viesu skaita, un šis fakts noteikti ir pozitīvākā ziņa. Diemžēl situācija ar apkalpoto ārvalstu viesu skaitu joprojām atpaliek, un šī gada jūnijā tie ir tikai 59% no 2019. gada jūnija līmeņa. Manuprāt, kara ietekme joprojām atspoguļojās jūnija datos, un situāciju neveicināja arī Eiropas lidostu darbības sarežģījumi, kuri apgrūtināja nokļūšanu galamērķī.

Vēl viena tendence (varbūt arī nav ilgtermiņa) - joprojām izaicinājums ir pavadīto nakšu skaits. Šajā rādītājā jūnijā ir 73% no 2019. gada rādītājiem. Lielāka atšķirība tieši ārvalstu tūristu rādītājos - 55% pavadīto nakšu skaitā, salīdzinot ar 2019.gada jūniju. Gribētos cerēt, ka jūlija dati rādīs iepriecinošākas tendences tieši ārvalstu tūristu datos.

Latvijas, Baltijas un pat faktiski Baltijas jūras reģiona tūrisma jomas attīstībā nozīmīga loma ir nacionālās lidsabiedrības esamība. airBaltic ir lielākais tirgus spēlētājs Baltijas valstīs un būtiski veicina gan mūsu valsts iedzīvotāju ceļošanas iespēju plašo klāstu, gan veicina ārvalstu tūristu plūsmu uz Baltijas valstīm un Latviju. Tam, protams, ir pozitīva ietekme arī tūrisma ekonomikā. Raugoties ilgākā perspektīvā, var uzskatīt, ka airBaltic ir bijis nozīmīgs tūrisma nozares partneris, kas ļāvis īstenot gan aktivitātes tūristu piesaistei, gan veidot Latvijas kā tūrisma galamērķa tēlu.

Jautājums par ieguldījumiem aviokompānijās pandēmijas laikā ir bijis aktuāls ne tikai Latvijā, tomēr tūrisma galamērķu attīstībai savienojamība ar nozīmīgākajiem tranzīta centriem, nozīmīgākajiem ekonomiskajiem centriem vienmēr ir svarīgs priekšnoteikums tūrisma nozares attīstībai. Latvija nav izņēmums.
Prognozes par tūrisma nozares attīstību saistībā ar energoresursu cenu lēcienu un ar to radīto inflāciju ir skatāmas divos aspektos. Ja raugāmies uz izejošo tūrismu no Latvijas, tad, protams, ļoti augstā inflācija, kura ietekmē mūsu ikdienu, rada jaunus sarežģījumus nozarē neziņas dēļ par to, cik, kur un kā varēsim atļauties ceļot. Tomēr vismaz pagaidām tendences saglabājas pozitīvas - cilvēki ceļo, par to liecina tūrisma aģentūru piedāvājums. Tomēr arvien biežāk redzam, ka, tā saucamie, „last minute’’ piedāvājumi ir mazāk, bet tas ir saistāms gan ar izmaksām, gan tomēr joprojām augsto pieprasījumu, ņemot vērā atliktos ceļojumus pandēmijas ierobežojumu dēļ.

Ja skatāmies uz ienākošo tūrismu, tad, piemēram, šovasar jūlijā inflācija Rietumeiropas valstīs, kas ir mūsu galvenie tirgi, nav bijusi tik augsta kā pie mums. Tātad izmaksu pieaugumu tur neizjūt tik lielā mērā kā Latvijā.

Tuvākajā laikā, domājams, joprojām saglabāsies drošības aspekts kā galamērķa izvēli noteicošs, tad savienojamība un lidojumu piedāvājums. Daudz svarīgāk ir spēt nodrošināt cenas un kvalitātes attiecību – nevaram atļauties kļūt par dārgu ceļojumu galamērķi, vienlaikus nenodrošinot augstu pakalpojumu kvalitāti. Un tas ir saistīts ar darbaspēka pieejamību kā vienu no šī brīža nozares izaicinājumiem.