Vakcinācijas kampaņa - esam vienoti, kad visi jau sašķelti

Jana Bunkus

Sabiedrībā un īpaši komunikācijas nozarē virmo daudzi viedokļi par publiski izskanējušo informāciju saistībā ar Latvijas Investīciju aģentūras iepirkumu valsts tēla spodrināšanai. Daudziem komunikācijas ekspertiem ir viedokļi par šāda pētījuma nepieciešamību kopumā, taču mana uzmanība ir uz ko citu – vai esošajā situācijā vispār ir aktuāli domāt un tērēties ārējai komunikācijai un valsts tēlam, brīdī, kad tūrisma nozare ir iesaldēta un valsts iekšienē ir lielas nesaskaņas. Vai nebūtu vērtīgāk investēt līdzekļus lai sakārtotu savu māju un saimniecību, pirms aicināt kādu ciemos?

Es esmu pārsteigta par to cik daudz antivakseru un cilvēku, kas jūtas aizskarti ar valsts komunikāciju, tomēr Latvijā ir. Es biju prātā domājusi, ka tādi, kas būs pret vakcinēšanos būs pāris procenti, bet, sākoties valsts komunikācijai par vakcinēšanos, es sapratu, ka skaits, kas atteiksies būs daudz lielāks un pavisam vienkāršu iemeslu dēļ – nespēja konsekventi, pamatoti, iejūtīgi un empātiski, proaktīvi skaidrot sabiedrībai. Runāt ar cilvēkiem daudz un viņiem saprotami.

Krīzes situācijās, ja pēc noteiktas shēmas nekomunicējam mēs, komunicē neformālie līderi, kas šobrīd arī ir novērojams. Visa saraustītā komunikācija un informācija, kas pieejama, ir iemesls tam, ka tagad esam sašķelti, kā sabiedrība agresīvi un pat brīžos dusmīgi viens uz otru. Cilvēki vienmēr nostājas pret to, ko viņi nesaprot un kam neuzticas, tāpēc, jo īpaši krīzes situācijās, skaidrošanas aspektam ir milzīga nozīme. Tas ir ceļš, kas tagad ejams arī turpmāk – skaidrot, skaidrot, skaidrot, pamatojot ar zinātniskiem faktiem un datiem.

Vakcinācijas kampaņa - esam vienoti, kad visi jau sašķelti

Lekcijās studentiem daudz stāstu par to kā krīzes un risku situācijās reaģēt, kā krīzes vadīt un kā strādāt tā, lai pēc iespējas mazāk negatīvo reakciju un seku radītu. Lai veidotu vienotu sabiedrību un izpratni par to kāpēc nepieciešams mums visiem vakcinēties, tika pieņemti lēmumi un veidotas situācijas, kas sabiedrību šķeļ vai tie ir skolotāji vai dažādi pakalpojuma sniedzēji, neatkarīgi no nozares daudziem nācās izvēlēties kā strādāt un vai vispār strādāt. Sākās masveida kampaņas un kustības, par to, ka katrs klients ir būtisks – vakcinējies vai nē. Kad lielākais vairākums savu nostāju jau bija pauduši un ieņēmuši krasi agresīvu pozīciju, mūsu televīzijas ekrānos parādījās klips ar dažādu profesiju, vecuma un interešu cilvēkiem, kas visi aicina vakcinēties, lai kopā mēs būtu stiprāki un šo krīzi pārvarētu. Vēstījumi jau pareizi un arī ideja laba, tikai šādai kampaņai bija jābūt pirmajai, nu jau sabiedrība ir nokaitēta un šīs ziņas tiek uztvertas ar sarkasmu un ironiju. Es teiktu, ka gaismas gadus par vēlu nāk klipi.

Vai mūs glāb tūristi vai tomēr mēs paši?

Lai gan šķietami ir sajūta, ka viss ir slikti, komunikācijas teorijas vēsta, ka arī šādās situācijas ir vēl iespēja vērst par labu kaut kripatiņu to negatīvo sajūtu, kas lielai daļai sabiedrības ir pret valdību. Jautāsiet kā? Pavisam vienkārši – pārdomājot savu komunikāciju, esot daudz atvērtāki, empātiskāki, piezemētāki, vienkāršāki, daudz biežāk un vairāk skaidrojot. Nebaidīties iziet ielās un runāt ar cilvēkiem tik ilgi un tik daudz līdz viņu prāti paliks mierīgāki, es, protams, nedaudz pārspīlēju, bet tas, ko cenšos ilustrēt ir nepieciešamība pēc komunikācijas, kas nav no augstiem plauktiem, bet ir saprotama ikvienam. Tam nepieciešami līdzekļi un resursi un mirklis apstājas, pirms skriet tālāk. Noteikti nepalīdzēs tūristu kampaņas Latvijas sabiedrībai būt vienotākai, bet gan kampaņas un komunikācija, kas ir empātiska un tuva katram Latvijas iedzīvotājam. Akcijas un loterijas tik nopietnā situācijā nevairo sabiedrības uzticību, ka vakcinācija ir nopietns aspekts veselībai un dzīvībai.

Autore: Biznesa augstskolas Turība Uzņēmējdarbības vadības fakultātes prodekāne, Komunikācijas virziena vadītāja Jana Bunkus