Veiksmīgas komunikācijas atslēga ir spēja pielāgoties

Agnese Čerņevska

Mūsdienu sabiedrībā arī lietišķā komunikācija ir kļuvusi daudz atvērtāka un nepiespiesta, arī augstākās vadības līmenī. Tomēr viena no izplatītākajām kļūdām aizvien ir pārāk familiāra komunikācija darba vidē, norāda lietišķās komunikācijas eksperte, Biznesa augstskolas Turība absolvente un Liepājas filiāles lektore Agnese Čerņevska. Viņa atgādina, ka atvērtāks komunikācijas stils nenozīmē, ka darba vidē jāpārtrauc būt lietišķiem – noteikta vide pieprasa arī atbilstošu izturēšanos, apģērbu un veidu, kā sevi pasniegt. Tāpat eksperte skaidro, kādas ir biežāk pieļautās lietišķās etiķetes kļūdas un kā no tām izvairīties.

Lietišķās komunikācijas klasika

No vienas puses šķiet, ka lietišķā komunikācija ir lieta, ko visi pārzina, tā ir klasika un klasika, kā zināms, vienmēr ir modē. Pēdējos mēnešus daudzi no mums ir pavadījuši, strādājot attālināti, kas lielai daļai bija neierasts formāts. Tas atgādināja, kāda ir komunikācijas un etiķetes nozīme, neatkarīgi no tā, vai tiekamies klātienē vai tiešsaistē. Pandēmijas laiks ir sniedzis iespēju uzzināt arī daudz jauna vai atcerēties to, kas bija nedaudz piemirsies. Arī es pielāgojos, mainot lekciju saturu un stāstot, kā komunicēt attālināti. Pārsteidzoši, tomēr lielai daļai sabiedrības šāda veida mācības un darbs, saziņa ar līdzcilvēkiem, kolēģiem un sadarbības partneriem bija ļoti neierasti.

Etiķete ir spēkā arī attālināti

Mēs dzīvojam 21. gadsimtā, ko dēvē par tehnoloģiju laikmetu, un, atrodoties vairāku simtu kilometru attālumā no galvaspilsētas, daudziem cilvēkiem digitālā komunikācija ir ikdiena. Piemēram, uzņēmējs, kas dzīvo un strādā Liepājā vai Daugavpilī, nevar iztikt bez digitālajām prasmēm vai spējas kvalitatīvi un veiksmīgi komunicēt attālināti, jo daudzas iestādes, uzņēmumu galvenie biroji u.tml. atrodas Rīgā. Ar vienu klikšķi vai tiešsaistes sarunu var ietaupīt vairākas stundas ceļā. Tomēr arī attālinātai komunikācijai jābūt kvalitatīvai, paturot prātā lietišķo etiķeti.

Spēja pielāgoties noder ikvienam

Zinu, ka lielai daļai cilvēku attālinātais darbs ir produktīvāks. Tā bija iespēja strādāt sev ierastā vidē, lielākā mierā, netērējot laiku braukšanai uz darbu. Tomēr vienlaikus tas ir izaicinājums – nolikt malā visas mājas lietas. Jāpiebilst, ka tikpat daudzi bija priecīgi atgriezties savos birojos un komunicēt klātienē. Neraugoties uz to, kāda veida komunikācijai mēs dodam priekšroku, skaidrs ir viens – papildus prasmes un spēja pielāgoties noder ikvienam.

Pirmais iespaids ir noteicošais

Cik daudz prasmes ir nepieciešamas mūsdienu darba tirgū un sabiedrībā kopumā? Tas atkarīgs, cik veiksmīgs katrs no mums vēlas būt? Jo vairāk prasmju, jo lielākas iespējas. Tieši tāpat ir arī ar lietišķo komunikāciju – tas, kā mēs runājam, pasniedzam sevi un savas idejas, lielā mērā nosaka, kā mūs uztvers apkārtējie. Pirmais iespaids, kas ilgst tikai dažas sekundes, nereti ir noteicošais ļoti būtiskās situācijās, piemēram, darba intervijās.

Vienmēr var atrast kopsaucēju

Grūti iedomāties nozari, kurā lietišķā etiķete un līdzīgas prasmes nebūtu svarīgas un nepieciešamas. Runājot par profesionālo jomu, jāpiezīmē, ka labas manieres noder visur. Protams, mēs kurzemnieki esam noslēgtāki, īpaši, ja salīdzina ar latgaliešiem. Daudziem mēs varam šķist savrupi, kas var radīt maldīgu pirmo iespaidu un apgrūtināt komunikāciju, tomēr, ievērojot vispār pieņemtos standartus, pielāgojoties situācijai un nākot soli pretī komunikācijas partnerim, vienmēr var atrast kopsaucēju.

Savās lekcijās redzu, ka cilvēkiem interesē šis prasmes un iemaņas, viņi labprāt mācās un vēlas apgūto pielietot ikdienā un darbā. Tas ir vērtīgi visiem – kādam šīs prasmes ir pavisam jaunas, kādam nepieciešams tikai atgādināt. Lietišķā komunikācija ir joma, kurā daudzas iemaņas nāk ar pieredzi un laiku, tomēr ir lietas, ko der atcerēties jau sākotnēji.

Atļaujamies ģērbties pārāk neformāli

Lai cik zinoši un interesanti mēs būtu, to var uzzināt tikai sarunājoties ar cilvēku un pirmais iespaids lielā mērā veidosies tieši no vizuālā tēla. Apģērbam jābūt atbilstošam tam, kādu darbu un kādā vidē veicam vai vēlamies veikt. Pēdējos gados nācies novērot, ka reizēm arī profesionālajā vidē atļaujamies ģērbties pārāk neformāli.

“Tu” un “Jūs” formas

Tāpat nereti mēdzam kļūdīties, izvēloties uzrunas formu savstarpējā komunikācijā, turklāt kļūdas ir abos virzienos. Reizēm, vēloties būt izteikti ieturēti, ilgstoši nepārejam no “Jūs” formas uz “Tu”, lai gan tam ir dota zaļā gaisma. Piemēram, kopīgi studējot vai strādājot vienā komandā, “Tu” forma ir pilnībā pieņemama un iederīga. Ir novērota arī otra galējība – kad viens no sarunas biedriem pārāk ātri pāriet uz “Tu” formu bez vecākā vai augstāk stāvošā sarunas biedra aicinājuma. Tāpēc ļoti būtiska ir prasme nolasīt komunikācijas partneri un apzināties visus situācijas aspektus. Tā noteikti ir viena no atslēgām uz veiksmīgu komunikāciju, ne tikai profesionālajā vidē, bet dzīvē kopumā.

Autore: Biznesa augstskolas Turība absolvente un Liepājas filiāles lektore Agnese Čerņevska