“Cenšos pamanīt, kad tuvojas mana viršanas temperatūra un vērtēju, kad nepieciešams piebremzēt. Kad palieku pārāk neuzmanīgs, tad dzīve pati sāk signalizēt, ka ir par daudz,” atzīst Biznesa augstskolas Turība absolvents un uzņēmējs Lauris Grass.
Lauris jau no bērnības vēlējās sekot tēva pēdām un kļūt par sava uzņēmuma īpašnieku, tādēļ, kas sākās kā maza kafijotava Vecrīgā, nu jau pārtapusi par sabiedrībā iecienītu kafejnīcu, kurā baudīt dažādus unikālus un gardus kokteiļus. Laura vadītajā kafejnīcā “Mākonis” iespējams ne tikai tos nobaudīt uz vietas, bet arī piedalīties dzērienu meistarklasēs, uzņemt viesus un organizēt dažādus pasākumus.

Kā studijas ietekmējušas Jūsu karjeras virzību?

Studijas noteikti bija labs atspēriens - sākot darbu pirmajos nopietnajos uzņēmumos, kur jau izpratu procesus, bija ieskats finansēs un likumdošanā.

Definējiet perfektu kolēģi un perfektu darbinieku!

Perfekcija, manuprāt, ir utopija, un nereti tur arī sākas problēmas, kad no līdzcilvēkiem sagaidām neiespējamo. Taču, iemācoties novērtēt katra individuālās dāvanas un pieņemt trūkumus, var iegūt daudz lielāku lojalitāti un efektivitāti.

Kādi ir Jūsu nākotnes plāni gan personīgajā dzīvē, gan karjeras ziņā?

Turpināt pazemīgi pieņemt fantastiskās iespējas, ko sniedz šī dzīve. Ieklausīties, kurā virzienā doties, naudas priekšā nepazaudējot pašu galveno – dzīvesprieku un veselo saprātu.

Kā vislabāk rīkoties stresa situācijās? Kā pats tās risināt?

Zibenīgi mobilizējos, atmetot visu lieko un fokusējoties, saglabājot vēsu prātu. Apstājos, elpoju, aiztaupu emocijas, lai racionāli izvērtētu rīcības plānu.

Vai izdegšana ir aktuāls temats arī jūsu uzņēmuma? Kā Jūs ar to cīnāties?

Ļoti aktuāls. Cenšos pamanīt, kad tuvojas mana viršanas temperatūra un vērtēju, kad nepieciešams piebremzēt. Kad palieku pārāk neuzmanīgs, tad dzīve pati sāk signalizēt, ka ir par daudz. Tad svarīgi to pamanīt un rīkoties, kamēr nav par vēlu.

Kur redziet sevi pēc 10 gadiem?

Profesionālā ziņā redzu, ka esošā darbība kokteiļservisu jomā ir nostabilizējusies profesionālā dzērienu aģentūrā, kas apkalpo plaša spektra pasākumus. Privātā kontekstā daudz vairāk laika plānoju veltīt klusumam un mazām lietām, kas sagādā lielu prieku.

Par ko bērnībā sapņojāt kļūt?

Par uzņēmēju. Vienmēr vēlējos līdzināties tētim, kurš arī vadīja savu uzņēmumu.

Kā Jūs redzat augstāko izglītību nākotnē?

Domāju ir beigušies tie laiki, kad par katru cenu vajadzēja kaut kādu diplomu no vienalga kuras augstskolas, jo ķeksīša pēc izskatās tie vairs reti kuram darba devējam ir vajadzīgi. Visticamāk, aizvien lielāku lomu spēlēs tiešām kvalitatīva izglītība ar saturu, kas dod reālas garantijas un standartus.

Jūsu ceļamaize topošajiem studentiem.

Nebalstīt studiju programmas izvēli tīri ekonomiskos apsvērumos un cik stilīgi izklausītos profesijas nosaukums, bet gan ieklausīties savās patiesajās sajūtās, aicinājumos. Ieguldīt laiku, izpētot interesējošās profesijas karjeras iespējas un iedziļināties darba specifikā. Satikties ar cilvēkiem, kas jau strādā profesijā. Iepazīties ar uzņēmumiem, kuros potenciāli varētu strādāt šajā profesijā un sajust, kāda pa īstam ir tā realitāte, un izvērtēt, vai tas tiešām ir tas, kas uzrunā.