Biznesa augstskolas Turība rīkotajā diskusijā “Latvijas aizsardzības stiprināšana: ko vēl varam darīt?”, atbildot par Latvijas aizsardzības spēju un kas ir Latvijas spēka plecs, atvaļinātais NBS brigādes ģenerālis Gundars Ābols uzsvēra, ka “tas ir mūsu NBS brigādes kaujas gatavība un attiecīgi tās kaujas spējas, ko tā spētu darīt šādos scenārijos, ko redzam Ukrainā. Mēs saprotam, ka vajadzīgas zināmas pretraķešu sistēmas, iespējams, daudz vairāk ir nepieciešama artilērija un tāldarbības artilērijas.

“Mēs esam NATO dalībvalsts, dalībvalstīm šobrīd kardināli ir jāmaina tie plāni, kādi bijuši spēkā līdz šim, un jāpapildina ar tādiem kaujas grupējumiem, kas iekļauj ne tikai Latviju, bet arī visas pārējās dalībvalstis. Bet ilgtermiņā jāstrādā pie piegādes, veidiem un ražošanas. Papildu regulāriem kaujas grupējumiem mums jāstiprina kaujas gatavība, kas bāzēta uz Zemessardzi,” uzsvēra G. Ābols, vienlaicīgi piebilstot, ka jābūt noteiktiem sasniedzamiem un realizējamiem rezultātiem, kas tiek plānoti un balstīti uz cilvēku pieejamību un viņu dalību mācībās.

Aizsardzības ministrs Artis Pabriks atzina, ka šobrīd, maksimāli ātri strādājot pie militārā aprīkojuma piegādes un ražošanas jautājumiem, “viena no galvenajām uzmanībām vērsta uz militārās industrijas attīstību, kas principā ir Latvijas ekonomika - ko Latvijas ekonomika, kādos veidos un kādu produkciju spēj dot aizsardzības nozarei”.

Savukārt Dr.sc.pol., Latvijas nacionālās aizsardzības akadēmijas (LNAA) vadošā pētniece Ieva Bērziņa vērsa uzmanību uz to, ka, skatoties konceptuāli, militārā komponente ir ārkārtīgi svarīga, bet būtiska arī virkne nemilitāro aspektu. “Ukrainas gadījumā tas ir ļoti izšķiroši – gan militārā kaujas spēja, gan sabiedrības fenomenālā griba aizstāvēt savu valsti. Bruņojums ir ļoti svarīgs, bet otrs - tā ir sabiedrības attieksme, domāšanas puse. Un tur ir virkne dažādu ilgtermiņa sociāli, politisku, ekonomisku aspektu, par ko arī jādomā, lai cilvēkiem būtu tā griba iet un aizstāvēt savu valsti,” pauda I.Bērziņa.

Aizsardzības ministrs A.Pabriks diskusijā uzsvēra, ka starp Latvijā dzīvojošiem krievvalodīgajiem iedzīvotājiem ir dažāds noskaņojums par Krievijas agresiju Ukrainā un tieši tāpēc no valsts puses ir jābūt skaidram vēstījumam, ka pret “putinistiem” ir jāvērš nulles tolerance.

LNAA vadošā pētniece I. Bērziņa norādīja, ka Krievijas karš Ukrainā un Ukrainas spēja pretoties parādīja, ka visaptverošā jeb totālā aizsardzības sistēma strādā. “Mēs jau to ceļu uzsākām 2018. gadā, kad šis dokuments jau tika uzrakstīts. Protams, mūs sargā arī NATO lietussargs un kolektīvā aizsardzība, bet tas mums jāpapildina ar mūsu pašaizsardzības spējām. Un tā ir šī visaptverošā aizsardzības sistēma – gan militārā, gan civilā, psiholoģiskā un informatīvā komponente”.

Papildinot pētnieces teikto, A.Pabriks uzsvēra, ka Latvijai ir jāizdara maksimāli visi mājasdarbi, kas attiecas uz totālo aizsardzību, uz aizsardzības nozari, uz piegādēm un apgādēm, bet vienlaikus ir jāsaprot, ka jebkurai valstij, un arī Latvijai kā nelielai valstij, ir savi resursu ierobežojumi.

Kā otru būtisko darāmo darbu sarakstā viņš minēja, ka nepieciešams ļoti nopietni strādāt ar Latvijas tuvajiem sabiedrotajiem. “Es tiešām redzu šo te iespēju sevi parādīt spēcīgāk šajā Eiropas Savienības un NATO kontekstā tieši reģionāli, kas ir Polija, Ziemeļeiropa, Lielbritānija vai Apvienotā Karaliste, un lielā mērā šeit jāpiesaista arī Ukraina. Tas ir vitālais reģions Eiropas kontinentā,” pauda aizsardzības ministrs. “Šis ir ne tikai laiks, kur ir draudi mums, bet tā ir arī iespēja. Protams, ka mums ir arī viss jāizdara diplomātiskajā plāksnē.”

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents, Biznesa augstskolas Turība Attīstības padomes priekšsēdētājs Aigars Rostovskis ir vienisprātis, ka šī situācija ir arī iespēju laiks, lai stiprinātu Latvijas un reģiona aizsardzību. “Šī situācija gan reģionāli, gan mums kā valstij ir eksistencionāla, tas vienkārši katram ir jāsaprot. Ja nokļūdamies, tad mēs varam ļoti daudz ko pazaudēt - varam pazaudēt savu valsti, līdz ar to ir jāiespringst pozitīvā ziņā. Vienlaikus šī ir milzīga iespēja. Manuprāt, šim reģionam ir milzu potenciāls un tas var kļūt par jaunās dominances reģionu. Ja šo pārmaiņu rezultātā nāk investīcijas, tad šis epicentrs var pārvietoties uz šejieni. Tas ir mūsu darbs no šīs situācijas izvilkt labāko.”

Runājot par Latvijas aizsardzības stiprināšanu, A.Rostovskis diskusijā akcentēja arī teritoriālo aizsardzības vienību izveides jautājumu - kā izmantot to cilvēku resursu, kuri dažādu objektīvu iemeslu dēļ nav gatavi stāties Zemessardzē, bet būtu gatavi piedalīties kādās īsākās apmācībās, lai X stundā varētu iesaistīties savas valsts aizsardzībā. “Šajā procesā redzu arī sabiedrības konsolidēšanas aspektu – mēs visi par Latvijas valsti, un tas būtu signāls agresoram, ka Baltijas valstīs cilvēki cīnīsies par savu valsti,” pauda A.Rostovskis.

Viedokļu ringa ciklu par sabiedrībā aktuāliem jautājumiem organizē Biznesa augstskola Turība. Diskusijas “Latvijas aizsardzības stiprināšana: ko vēl varam darīt?” pilnu ierakstu var noskatīties augstskolas Facebook lapā. Viedokļu ringu vadīja Haralds Burkovskis.