“No jauniešu puses augstskola ir vieta, kur dibināt kontaktus un smelties gan teorētiskas, gan praktiskas zināšanas, savukārt, stājoties darbā augstskola pārtop kā pierādījums, ka jaunietim ir gribasspēks iesākto paveikt un novest līdz galam,” atzīst Biznesa augstskolas Turība absolvents, Smart HR Latvia un Smart HR Lithuania dibinātājs un vadītājs Juris Zalāns.

Uzņēmums Smart HR konsultē uzņēmumus par personālvadības jeb cilvēkresursu vadības tehnoloģijām, palīdzot uzņēmumam saprast, kādas tehnoloģijas viņam piemērotākās, un atrast sadarbības partneri, ar kuru noslēgt līgumu, tādējādi sākot šo ieviešanas procesu.

Raksturojiet Jūsu dienu darbā

Atbildu e-pastos un uz zvaniem, komunicēju ar komandu, meklējam jaunus partnerus, risinājumus. Lielu daļu dienas pavadām izpētē, lasot Linkedin rakstus par mākslīgo intelektu un dažādām tehnoloģijām, kā arī pēc tam mēģinām sazināties ar šo rakstu autoriem, lai ieinteresētu tos pievienoties Baltijas tirgum. Attiecīgi šīs tehnoloģijas piedāvājam saviem klientiem un mēģinām uzņēmumiem palīdzēt sasniegt arvien augstākus mērķus.

Ja Jums būtu ar pāris vārdiem jādefinē cilvēkresursu (HR – no angļu valodas saīsinājums) darbs, kādi tie būtu?

Darbinieku plānojums veiksmīgai darbu izpildei, katram atrast savu vietu.

Kādi ir Jūsu nākotnes plāni un mērķi savam uzņēmumam?

Esam veiksmīgi startējuši Lietuvā un nupat uzsākām darbu Igaunijā, tādēļ nākamā gada plāns ir Polija, kas ir pilnīgi jauns tirgus un noteikti būs interesants. Veidojam arī ikmēneša pasākumus personāla vadības profesionāļiem Latvijā nu jau septīto gadu, stāstot par dažādām tēmām, un pieaicinām speciālistus, lai padarītu šī tikšanās jēgpilnas un ar pievienoto vērtību. Mēģinām attīstīt personāla vadības nozari Latvijā no tehnoloģiskās un inovāciju puses.

Vai ir rīki, ar kuriem mērāt savu un darbinieku efektivitāti?

Mums ir maza komanda, ap septiņiem cilvēkiem plus frīlanseri, līdz ar to visi mūsu rīki ir koplietošanas instrumenti, mums ir aplikācija Mirro, kas ir domāta snieguma vadībai, projektu vadībai izmantojam aplikāciju Asana, kā arī Microsoft teams un Slack izmantojam komunikācijai. Varētu teikt, ka mūsu mērījumi ir balstīti uz to, vai ir sasniegti konkrētie mērķi, un, ja nav tad, kas ir bijuši šie iemesli, kādēļ tie netika sasniegti, ko mēs arī pārrunājam ikmēneša sapulcēs.

Kā Jūs uzsākāt savu uzņēmējdarbību un kādi bija Jūsu galvenie izaicinājumi, mērķi un iedvesma?

Tā likās vienīgā loģiskā izvēle tajā brīdī, jo, strādājot algotu darbu un pildot savus darba pienākumus, biju tajos ierobežots, tādēļ man vienmēr likusies interesanta šī uzņēmēja brīvība darīt lietas, pamēģināt dažādas pieejas. Es teiktu, ka šī sava veida brīvība arī bija mana iedvesma uzsākt. Jau pēc augstskolas uzsāku dažādas uzņēmējdarbības formas līdz vienā brīdī aizrāva ideja par darbinieku labumu sistēmu, attiecīgi izveidot tādu sistēmu, kas pieejamā veidā sniegtu darbiniekiem dažādus labumus. Varētu teikt ka Smart HR ir izaudzis no maniem pirmajiem uzņēmumiem un ir to apkopojums, paņemot visas svarīgākās komponentes, lai izveidotu lielāku kopplānu. Sākumā nebija noteiktu mērķu, tikai tas, ka pašam bija prieks par to, ka varu darīt to, ko es gribu, un, ja grāmatās raksta, ka pareizi būtu vadīties un veidot noteiktu biznesa plānu ar aprēķinātām izmaksām un peļņu, tad realitātē pat puse no tā neizpildījās. Patiesībā, man sākumā nebija konkrēti mērķi, tie nāca vēlāk, kad sapratu to, ka tas vairs nav hobijs, bet gan nosprausti biznesa, karjeras, attīstības un stratēģiskie mērķi.

Kā nonācāt līdz studijām Turībā, un kā iedvesmojāties lasīt pēc tam Turībā lekcijas?

Pirms gadiem strādāju lidostā un meklēju iespējas kā apvienot darbu ar mācībām, tādēļ, aprunājoties augstskolā un ar paziņām, kas absolvējuši Turību, likās viena no loģiskākajām izvēlēm. Dzīvoju netālu Imantā, tādēļ nebija jāmēro liels attālums nedz uz darbu, nedz uz augstskolu. Tālāk, runājot par lekciju lasīšanu, iedvesmojos no tā laika Uzņēmējdarbības vadības fakultātes dekānes Zanes Driņķes (šobrīd Turības rektore – red. piez.), jo viņa vienā dienā man piezvanīja un piedāvāja, tādēļ nevarēju palaist izdevību un atteikt.

Kā pavadātt savu brīvo laiku ārpus darba, vai ir kādi hobiji?

Sportoju, braucu ar moci, arī skrituļoju, patīk staigāt pa kalniem.

Ar dažādiem digitāliem un tehnoloģiskiem risinājumiem mainās darba tirgus, kā šī attīstība, Jūsuprāt, ietekmēs cilvēkresursu nozari?

Jau ietekmē vistiešākajā veidā, sākot ar atlasi un beidzot ar dokumentu vadību, HR process paliek caurspīdīgāks, ātrāks un efektīvāks, šeit varam minēt atlases procesu, kas tradicionāli ir zvani kandidātiem, informācijas piefiksēšana, intervijas un šīs informācijas tālāka nodošana lēmumu pieņēmējiem. Ar moderniem risinājumiem viss šis process kļūst pieejams visai komandai un ietaupa laiku komunikācijā, arī atvieglina lēmumu pieņemšanu, arī sludinājumu elektroniska izveide un e-mācību materiālu izveide, uzņēmumam ne tikai atvieglina darbu, bet arī ietaupa laiku un resursus. Ir ļoti daudz ieguvumi, ja sākam tos traktēt no katras pozīcijas atsevišķi, un arī paši personālvadītāji kļūst vairāk analītiski domājoši, arī viņu lēmumu pieņemšana vairāk tiek balstīta uz datiem, jo šīs platformas un tehnoloģijas galvenokārt piedāvā ērtu informācijas apkopošanu un informācijas atspoguļošanu.

Kā Jūs sekojat līdzi tirgus tendencēm un klientu vajadzībām?

Mums šajā ziņā ir vieglāk, jo klienti paši saka, ko viņiem vajag un, organizējot šos pasākumus, mēs katru reizi ievācam atgriezenisko saiti, lai saprastu, vai pasākums ir bijis jēgpilns un kas mūsu klientiem interesē nākošajos pasākumos. Paši klienti, piesakoties pie mums uz konsultācijām, jau dod zināt, par to kas viņiem ir nepieciešams un kādas ir viņu vēlmes, tādēļ, balstoties uz šo informāciju, mēs gada laikā arī saprotam, kas ir tirgū aktuāls un kā tad šīs tendences mēs varam nosegt.

Kādēļ jauniešiem ir vajadzīga augstākā izglītība?

Visiem varbūt nav vajadzīga augstākā izglītība, šeit jāņem vērā katra indivīda vēlmes un intereses, kas iet kopsolī ar viņa karjeras izvēli. Protams, ir cilvēki, kas savus mērķus ir sasnieguši arī bez augstskolas un augstākās izglītības. Ja runājam par jauniešiem uzreiz pēc vidusskolas, tad augstskola tos sagatavo darba videi un darbam kopumā, jo augstskolā jau ir jāuzņemas atbildība par savu laiku un darbiem, pats esi atbildīgs par beigu rezultātu. No darba devēju puses tas parāda, ka jaunieši ir spējīgi izvirzīt sev mērķus un noturēties pie tiem visu studiju procesa garumā cauri labajām un sliktajām dienām. No jauniešu puses, augstskola ir vieta, kur dibināt kontaktus un smelties zināšanas, gan teorētiskas, gan praktiskas, savukārt, stājoties darbā, augstskola pārtop kā pierādījums, ka jaunietim ir gribasspēks iesākto paveikt un novest līdz galam.