Turības biznesa indeksa konferences paneļdiskusijā “Ekonomiskā izaugsme un investīciju piesaiste pārmaiņu laikā” eksperti norādīja uz konkurenci starp ekonomisko izaugsmi Baltijas valstīs, birokrātisko uzslāņojumu, kas palēnina attīstību, paralēli norādot uz dažādu investīciju piesaistes iespējām.

“Notiek sava veida transformācija, jo esam pieraduši domāt, ka bankas ir vienīgais finanšu avots, kurām būtu jārūpējas par uzņēmumu vides attīstību, bet, protams, tas nav vienīgais avots, taču, tas tiek uzskatīts par vienu no salīdzinoši lētākajiem naudas avotiem, lai uzņēmumi attīstītos un funkcionētu. Savukārt pašām bankām, būtu solidārāk jāuzņemas risks kopā ar uzņēmēju, jāpiebilst, ka bankas pēdējo gadu laikā, ar savu pasivitāti pastūmušas uzņēmumus meklēt investīcijas citur, kā arī izsvērt dažādas alternatīvas,” uzsvēra AS Balticovo valdes loceklis Toms Auškāps.

Savukārt Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš piebilda: “Bieži vien banku sektors vai nu ir pārregulēts, vai nu ar īpašu pieeju Latvijas gadījumā, jo zinām gadījumus, kad Latvijā lietas nevar notikt, bet tādas pašas lietas Eiropas bankās var notikt un notiek. ”

Pēc viņa domām, vietējā kapitāla uzņēmumi saskaras ar vairākām problēmām kā paškapitāls, uzņēmuma apjoms, kredītsaistības, nodokļu parādi, tādēļ bankas nevēlas kreditēt šādus uzņēmumus, jo tie neatbilst viņu izvirzītajiem parametriem, kā arī pastāv risks zaudēt piešķirto finansējumu.

Ekonomistu apvienības valdes loceklis Māris Avotiņš norādīja uz ekonomisko izaugsmju atšķirību starp Baltijas valstīm un atzina, ka Latvija pēdējos gadus ir bijusi iedzinēja lomā abām kaimiņvalstīm, kuras savukārt pašas mēģina pietuvināties citu valstu ekonomikas līmenim, katru gadu pieņemot kompetentus lēmumus, lai mērķtiecīgi spētu konkurēt ar citu valstu ekonomisko attīstību.

“Uzņēmējiem ir jābūt ambicioziem un gataviem riskēt, un valstij ir jāiedod vīzija kopējai attīstībai, un tālāk nevajag tos [uzņēmējus] traucēt,” akcentēja Biznesa augstskolas Turība valdes priekšsēdētājs Imants Bergs.

J. Endziņš, komentējot valsts juridiskos un saskaņošanas procesus, norādīja: ”Tāda pati būve, kāda ir gan Latvijā, gan Lietuvā, pie mums ir dārgāka ne jau tāpēc, ka ķieģeļi vai cements maksā vairāk, bet gan šī birokrātiskā uzslāņojuma dēļ, tādēļ šeit ir tūkstošiem regulējumu, kas būtu jāravē ārā.”
Diskusijas dalībnieki norādīja uz likumdošanas nesakārtotību un nodokļu slogu, kuru papildina dažādi juridisku procesu un dokumentu saskaņošanas ilgie termiņi, kas padara jaunu uzņēmumu atvēršanu par sarežģītu un laikietilpīgu procesu.

Paneļdiskusija “Ekonomiskā izaugsme un investīciju piesaiste pārmaiņu laikā’’ notika 15. februārī Turības biznesa indeksa konferencē, kuru rīkoja Biznesa augstskola Turība. Konferencē tika prezentēti 750 uzņēmēju aptaujas rezultāti un vērtējums par uzņēmējdarbības vidi Latvijā. Uzņēmēju kopējais vērtējums ir ar negatīvu bilanci, taču, salīdzinot datus ar 2021. gadu, ir redzams kāpums, un tas lielākoties, pateicoties uzlabojumiem telekomunikāciju un saziņas sfērā, kā arī respondenti norādīja, ka ir vērā ņemami uzlabojumi administratīvajā likumdošanā un to termiņu izpildē.
Turības biznesa indeksa konferences ierakstu var noskatīties Biznesa augstskolas Turība Facebook lapā vai Youtube kontā.