2020. gadā absolvējusi Biznesa augstskolas Turība bakalaura studiju programmu “Uzņēmējdarbības vadība” un jau pēc pusotra gada maģistra studiju programmu “Biznesa psiholoģija un cilvēkresursu vadība uzņēmējdarbībā”. Marta Panteleiko jau skolas gados zinājusi, ka reiz viņai būs pašai savs uzņēmums. Sapnis piepildījās, un jau 2021. gada martā durvis vēra viņas deju studija. Kādi bija lielākie izaicinājumi, lai atvērtu savu uzņēmumu, kur smelties motivāciju, kad šķiet, ka vairs nav spēka un galu galā, kāds ir labs uzņēmējs? Uz šiem un citiem jautājumiem atbild Biznesa augstskolas Turība absolvente.

“Dejošana ir mana kaislība un dzīvesveids, tas palīdz man realizēt savus kvēlākos sapņus un attīstīt sevi kā personību,” par deju saka uzņēmēja un deju studijas “Splendour Dance studio” vadītāja Marta Panteleiko.

Kas Jūs aizveda līdz izvēlei studēt Turībā un tieši šajā studiju programmā?
Jau pusaudžu gados, kad vēl mācījos vidusskolā, zināju, ka nākotnē man būs pašai savs uzņēmums, jutu sevī uzņēmējas garu. Pirms studijām Turībā biju ieguvusi arī izglītību mārketingā un reklāmā, bet vēlējos apgūt padziļināti uzņēmējdarbības vadību, lai varu piepildīt savu sapni par savu uzņēmumu. Pieteicos Turībā, jo viens no galvenajiem faktoriem bija, lai es spēju apvienot studijas gan ar rūpēm par bērnu, gan ar darbu. Kā arī mani uzrunāja pati programma, kurai pievienojos sākot ar 3. kursa gadu.
Pēc bakalaura programmas, iestājos arī maģistros, jo man ļoti patika mācības Turībā. Kad pieteicos maģistros, es sev pateicu – tad, kad es beigšu maģistra programmu, man būs savs uzņēmums. Sapnis piepildījās ātrāk, un 2021. gada martā atvēru savu deju studiju.

Kāda ir Jūsu ikdiena kā deju studijas īpašniecei?
Esmu deju studijas vadītāja un horeogrāfe. Vadu regulāros deju treniņus, privātās nodarbības, veidoju dažādus deju video projektus, nometnes un meistarklases ārzemēs. Papildus tam visam nāk arī viss organizatoriskais darbs un darbs ar mārketingu un reklāmu.

Kādi bija lielākie izaicinājumi, veidojot savu deju studiju?
Kad es izveidoju savu deju studiju, man dažu mēnešu laikā bija pilnas grupas un pilns grafiks ar privātajām nodarbībām, tiku aicināta arī uzstāties un veidot deju šovus pasākumiem. Paralēli viss jāorganizē, jāplāno, jādomā par mārketingu, reklāmu, jākomunicē ar klientiem utt. Man bija nepieciešamas palīdzīgas rokas, bet ilgu laiku nevarēju atrast cilvēku, ar kuru vēlētos sadarboties, cilvēku, kurš būtu mans atbalsts deju studijā. Tagad gan priecājos, ka esmu atradusi sev lielisku palīgu.

Kas Jūs pamudināja izveidot šāda veida studiju?
Es dejoju jau no bērnības, šis būs jau divdesmit otrais gads kopš es dejoju. Sākumā dejoju sporta dejas, pēc tam laikmetīgās dejas, bet laikam ejot, vēlējos dejot kaut ko sievišķīgāku. Mani uzrunāja tieši Heels deju stils, kuru es ātri apguvu, sāku vadīt treniņus, strādājot citā deju studijā. Sapratu, ka vēlos pati savu deju studiju. Dejojot jutu piepildījumu un sapratu, ka tas ir tas, ar ko es vēlos nodarboties ikdienā.

Kas ikdienas darbā Jūs aizrauj visvairāk?
Visvairāk mani aizrauj brīvības sajūta. Tas, ka varu realizēt visas idejas, kuras man ienāk prātā, un ka varu brīvi izpausties, pati plānot savu darba laiku. Man rada prieku mācīt savas horeogrāfijas citiem, redzēt savu un klientu progresu, izaugsmi un emocijas. Tas, ka esmu izveidojusi līdzīgi domājošu sieviešu komūnu. Tas viss mani iedvesmo un motivē.

Kādām īpašībām jāpiemīt labam uzņēmējam?
Manuprāt, labam uzņēmējam ir jābūt mērķtiecīgam un neatlaidīgam. Jābūt zinošam savā sfērā un jāseko līdzi aktualitātēm. Jāspēj pieņemt lēmumus un rast risinājumus sarežģītās situācijās. Ir jābūt ar augstu stresa noturību. Jābūt drosmīgam, ar spēju riskēt, lai realizētu savas idejas. Jābūt līderim. Jāpiemīt labām komunikācijas prasmēm.

Kā studijas Turībā ir ietekmējušas Jūsu karjeras attīstību?
Manuprāt, abos studiju kursos, ko esmu mācījusies, ieguvu izpratni par to, kas ir nepieciešams, veidojot savu uzņēmumu. Kad atvēru savu deju studiju, man nebija jautājumu – kas man tagad ir jādara, es varēju uzreiz rīkoties. Atceros, ka augstskolas laikā bija daudz jāprezentē dažādas prezentācijas, jāizsaka savs viedoklis, tas noteikti ir iemācījis, kā sevi prezentēt un kā runāt auditorijas priekšā. Ieguvu spēju ieturēt profesionalitāti dažādās situācijās un biznesa komunikācijā.

Kādu padomu karjeras sākumā Jūs būtu devusi pati sev?
Es ieteiktu klausīt savai intuīcijai, ja iekšējā sajūta saka, ka kaut kas nav labi vai tieši pretēji – ir labi, nešaubīties par to. Nebaidīties riskēt un sapņot lielus sapņus, kā arī atvēlēt laiku, lai izstrādātu ilgtermiņa stratēģiju.

Kurš ir bijis Jūsu karjeras lielākais pagrieziena punkts? Kādēļ?
Viens no pagrieziena punktiem bija apziņa, ka vienīgie “finanšu griesti” ir tādi, kādus pati sev uzlieku, nevis kāds cits cilvēks nosaka to, tas palīdzēja atklāt un attīstīt savu finanšu potenciālu. Vēl viens no pagrieziena punktiem bija izveidot deju nometni ārzemēs. Pamodos naktī ar domu, ka vēlos organizēt deju nometni Spānijā. Man bija sajūta, ka man tas ir jādara, es noriskēju un gāju uz savu mērķi. Ceļš līdz tam bija tiešām izaicinājumu un uztraukumu pilns, taču beigās viss izdevās veiksmīgi. No tā visa iemācījos to, ka ir jāklausās savās iekšējās sajūtās, nav jābaidās sapņot lielus sapņus un ir jāriskē. Es pirmo reizi guvu tik ļoti lielu piepildījumu par savu darbu, ko es daru, un tā ir lieliska sajūta. Pēc šīs nometnes sapratu, ka vēlos apvienot dejošanu ar ceļošanu, tas iedeva jaunu virzienu manai un studijas turpmākai attīstībai – turpinu veidot nometnes un meistarklases ārzemēs.

Kā vislabāk rīkoties stresa situācijās? Kā pati tās risināt?
Nenoliegšu, ka stresa situācijās man parādās emocijas, bet tikpat ātri, cik uznāk emocijas, tikpat ātri es spēju savākt sevi krīzes situācijās un noreaģēt, lai atrisinātu problēmu. Pirms es kaut ko daru, izvērtēju iespējamos riskus, kas var rasties un izdomāju scenāriju, kā rīkoties, ja nu gadījumā kaut kas nenotiek tā, kā esmu iecerējusi. Manuprāt, stresa situācijās vislabāk ir saglabāt vēsu prātu, jo tas palīdz pieņemt labākus lēmumus problēmas atrisināšanai.

Kur smelties motivāciju, kad visam gribas atmest ar roku?
Kad es nonāku šādā situācijā, es vienmēr sev atgādinu savu augstāko mērķi, kāpēc es vispār šo visu sāku darīt, savu misiju. Ja man nav motivācija, es vienkārši cenšos izdarīt to, ko es esmu ieplānojusi, kaut vai ar maziem solīšiem, bet ejot uz priekšu. Motivācija var pazust, tieši tāpēc jāspēj sevi disciplinēt. Kad tiek pārvarēta sajūta, kad gribas visam atmest ar roku, rodas liels iekšējais spēks un nostiprinās ticība sev.
Protams, motivāciju var atjaunot arī kvalitatīva atpūta darot to, kas iedvesmo un rada prieku.

Ko Jūs ieteiktu jaunajiem studēt gribētājiem?
Pirms izvēlaties studiju programmu, saprast savas intereses un nākotnes mērķus un pieņemt lēmumu par studijām, balstoties uz saviem mērķiem. Ja tev ir mērķis, kāpēc tu vēlies apgūt konkrēto studiju kursu, vari nešaubīties, ka iegūtās zināšanas būs vērtīgas, un tās dzīvē noderēs. Tas iedos lielāku motivāciju mācīties un izmantot augstskolas iespējas. Es augstskolas laiku Turībā atceros ar vislielāko prieku un man ir tikai labākās atmiņas, tāpēc iesaku katram jaunajam studēt gribētājam pievienoties Turībai.