Diāna Kristiņa pēc Rīgā nodzīvotiem septiņiem gadiem nolēma atkal pārcelties atpakaļ uz dzimto pusi Dundagā. Lai arī ne teorētiski, ne praktiski Diāna iepriekš nebija darbojusies tūrisma nozarē, dažādu veiksmīgu likumsakarību dēļ viņa uzsāka darbu Dundagas pilī kā Tūrisma informācijas centra (TIC) vadītāja. Tas Diānu pamudināja nostiprināt un apliecināt savu kompetenci arī ar diplomu, iestājoties un 2023. gadā absolvējot Biznesa augstskolā Turība maģistra programmu “Tūrisma stratēģiskā vadība”.

Kā nonācāt līdz studijām Turībā?
Uzsākot darbu, jau uzreiz zināju, ka tas ir tikai laika jautājums, un studijas ļautu attīstīties pašai, lai iegūtu nepieciešamās kompetences un veiksmīgāk ieraudzītu, kā ar tūrismu ir iespējams attīstīt reģionu. Noteikti var teikt, ka savā veidā arī uzskatīju to kā pienākumu pret darba vietu un reģionu, lai strādājot šajā jomā, varu sniegt savu ieguldījumu reģiona attīstībā. Manuprāt, TIC darbinieki ir svarīgs posms vietējā tūrisma galamērķu attīstībā, un jebkurš speciālists tikai ar atbilstošām prasmēm un spējām var sniegt pienesumu ar savu darbu.

Atminoties savu laiku Biznesa augstskolā Turība, kā Jūsu izglītība veicināja Jūsu profesionālos panākumus tūrisma nozarē?
Galvenokārt, ieguvu pašpārliecinātību, ka virziens, kurā domāju, ir pareizs. Tā kā mēs studiju grupā bijām trīs latvietes, mums bija nepārtraukti jābūt klātesošām, aktīvi jāiesaistās diskusijās un prezentācijās. Šī pieredze man ļāva attīstīt spējas diskutēt, argumentēt savu viedokli un pārliecinoši prezentēt savas idejas un teikto.

Kur Jūs redzat sevi tuvākajā nākotnē tieši profesionālajā jomā?
Vienmēr esmu uzskatījusi, ka iegūt zināšanas nav sarežģīti, bet svarīgi ir tas, kā tās tiek pielietotas pēc tam. Šobrīd man ir jāizlemj, kurā virzienā doties un kādus izaicinājumus pieņemt, jo studiju laikā satiktie cilvēki un nodibinātie kontakti ir snieguši jaunas profesionālās iespējas.

Ar kādiem izaicinājumiem Jūs esat saskārusies, strādājot tūrisma nozarē, un kā Jūs risinājāt šos izaicinājumus?
Tā noteikti ir sezonalitāte, kad ir mēneši, kuri ir ļoti intensīvi un aizņemti, bet ziemas mēnešos ir izteikti kluss, kā arī pašvaldības, TIC un uzņēmēju savstarpējās sadarbības trūkums. Esam mēģinājuši veidot pasākumus pārejas sezonā (rudens/pavasaris), lai šo kluso sezonu samazinātu, tāpat ir veidoti atpūtas piedāvājumi klusajā sezonā un veidotas dažādas reklāmas aktivitātes, lai piesaistītu tūristus arī ārpus aktīvās sezonas.

Vai studiju laikā bija kāda personība, kas Jūs ļoti iedvesmoja?
Visus pasniedzējus uzskatīju par spilgtām personībām un savas nozares profesionāļiem. Tieši viņu entuziasmu un zināšanas, ar kurām viņi dalījās, novērtēju visvairāk. Tas gan neattiecas tieši uz studiju laiku, bet noteikti Starptautiskā tūrisma fakultātes dekānam Ērikam Lingebērziņam ir bijusi iedvesmojoša loma, lai es saņemtos un ietu studēt. Darba ietvaros Ēriks vadīja grupu, un tieši viņa profesionālais skatījums un spēja konstruktīvi pasniegt informāciju, kas ne visiem uzreiz ir skaidra, man atgādināja, ka zināšanās ir spēks un nav ko vilkt garumā, bet jāiestājas augstskolā.

Kā Jūs pavadāt savu brīvo laiku, kādi ir Jūsu hobiji?
Pēdējos pāris gadus esmu aizrāvusies ar keramikas trauku veidošanu, kur aiziet liela daļa mana brīvā laika. Man patīk aktīvā atpūta, esmu garo pārgājienu entuziaste, tāpat regulāri skrienu un peldu visu cauru gadu, arī ziemā, un bez tā noteikti nevaru iedomāties savu ikdienu.

Kāds ir Jūsu ieteikums studentiem, kuri šobrīd studē Starptautiskā tūrisma fakultātē?
Augstskola noteikti iedod nepieciešamās zināšanas un pieredzi, bet tas prasa arī daudz darba un disciplīnas. Es noteikti iesaku iesaistīties Turības sabiedriskajā dzīvē, sarunāties, dibināt kontaktus un mācīties no citu pieredzes, būt atvērtiem jaunām iespējām un izaicinājumiem.