SIA “Miandum” ir viens no Biznesa augstskolas Turība sadarbības partneriem, kas jau vairākus gadus aktīvi piedalās augstskolas iniciatīvās, tostarp ir arī viens no biznesa ideju hakatona “To Be” atbalstītājiem. Šo loģistikas nozares uzņēmumu pirms 33 gadiem izveidoja Didzis Mizis, kurš ir iedvesmojošs piemērs tam, kā ar mērķtiecību un uzņēmību iespējams sasniegt nozīmīgus panākumus.

Kā aizsākās viņa ceļš uzņēmējdarbībā? Kādi ir būtiskākie aspekti, kas raksturo lielisku darbinieku loģistikas jomā? Un pats svarīgākais – kādām īpašībām jāpiemīt, lai kļūtu par veiksmīgu uzņēmēju? Uz šiem un citiem jautājumiem atbild Didzis Mizis, daloties savā pieredzē par uzņēmuma dibināšanas procesu, pārvarētajiem izaicinājumiem un par ceļu uz panākumiem.

Kā nolēmāt kļūt par uzņēmēju?

Par uzņēmēju kļuvu dabiski – tas nebija iepriekš rūpīgi izplānots mērķis. Man vienkārši bija vēlme darīt kaut ko citādāku, kā strādāt algotu darbu. Uzņēmējdarbību sāku pašā deviņdesmito gadu sākumā, tieši pēc Padomju Savienības sabrukuma, kad ienāca brīvais tirgus ar visām tam raksturīgajām pārmaiņām un konkurenci. Tajā laikā mēs visi tikai mācījāmies, kā šī jaunā sistēma darbojas un kas īsti ir bizness.

Savus pirmos soļus veicu dažādos virzienos – iesaistījos pārtikas vairumtirdzniecībā, apģērbu tirdzniecībā, pārtikas un dzērienu ražošanā, tai skaitā alus ražošanā. Viens no uzņēmumiem, kuru dibināju kopā ar partneriem un kas joprojām aktīvi darbojas, ir "Lāčplēša alus". Laika gaitā šo biznesu pārdevu un pievērsos citām nozarēm.

Kā nolēmāt veidot biznesu loģistikas nozarē?

SIA “Miandum” tirgū ir jau 33 gadus, no kuriem 24 gadus uzņēmums aktīvi nodarbojas ar loģistikas pakalpojumiem. Sākotnēji tas tika dibināts kā ražošanas un produktu pārstrādes uzņēmums, taču loģistikas virziens radās gandrīz nejauši - blakus mūsu bāzes vietai kāda skandināvu kompānija iegādājās ražošanas uzņēmumu un, ienākot Latvijas tirgū, viņiem radās nepieciešamība pēc loģistikas pakalpojumiem.

Caur paziņām man tika piedāvāta iespēja iesaistīties šajā projektā. Tajā brīdī mana izpratne par loģistiku bija visai ierobežota – zināju pamatlietas, bet nebija praktiskas pieredzes šajā jomā. Tomēr, pieņemot šo izaicinājumu, mēs sākām mācīties loģistikas specifiku procesa gaitā. Tā bija vērtīga pieredze, kas palīdzēja mums attīstīt šo uzņēmējdarbības virzienu un kļūt par stabilu spēlētāju loģistikas nozarē.

Šim skandināvu uzņēmumam sākotnēji bija nepieciešami plaši transporta pakalpojumi Latvijā, bet vēlāk arī Baltijas mērogā, un tā mēs pakāpeniski izaugām. Sākām burtiski no vienas mašīnas, un jāatzīst, ka pat tās iegādei mums līdzekļu nebija – nācās aizņemties naudu, lai veiktu pirmo iemaksu līzingam. Sākotnēji es pats sēdos pie stūres un vadīju šo transportu.

Ar laiku tika iegādāta nākamā mašīna un pieņemts darbā pirmais darbinieks. Šādi soli pa solim mēs attīstījāmies un gadu gaitā izaugām no viena cilvēka komandas līdz komandai ar 80 darbiniekiem.

Kāda ir Jūsu izglītība un kā tā ir noderējusi uzņēmējdarbībā?

Kā jau minēju, SIA “Miandum” sākotnēji nodarbojās ar biškopības produktu ražošanu un tirdzniecību. Ironiski, bet pats esmu diplomēts biškopis – specialitāte, kas ir ļoti tālu no uzņēmējdarbības, loģistikas vai finansēm. Protams, kaut kādas paralēles var vilkt – bitēm piemīt čaklums, un tas noteikti ir noderīgs princips arī biznesā. Taču, godīgi sakot, mēs šo biznesu veidojām laikā, kad Latvijā pati uzņēmējdarbības vide dzima no nulles. Līdz ar to visi, kas tolaik uzsāka savu darbību, mācījās procesā.

Kā jau teicāt, šis uzņēmums loģistikas nozarē ir jau 24 gadus. Kādi ir lielākie loģistikas nozares izaicinājumi?

Lielākais izaicinājums loģistikā ir kvalificēta darbaspēka trūkums. Nepieciešami profesionāli autovadītāji starptautiskajiem pārvadājumiem un pieredzējuši transporta koordinatori, kas plāno efektīvas loģistikas ķēdes, minimizējot liekus kilometrus un laika patēriņu. Īpaši sarežģīta ir maršrutu saskaņošana ar prāmju grafikiem Skandināvijā, kur jebkura aizkavēšanās var radīt nopietnas sekas.

Jāatzīst, ka loģistikas nozare ir intensīva un prasa augstu profesionalitāti, ātru reakciju un precīzu plānošanu. Tomēr kvalificēta darbaspēka piesaiste un noturēšana joprojām ir galvenais šķērslis, kas prasa pastāvīgus ieguldījumus apmācībā un darbinieku motivācijā.

Kāds pēc Jūsu domām ir labs darbinieks?

Es savus darbiniekus iedalu trijās kategorijās, katrai no tām piemīt specifiskas iezīmes un loma uzņēmuma darbībā.

Pirmā kategorija, ko saucu par “Top darbiniekiem”, sastāda aptuveni 20% no visa kolektīva. Šie darbinieki ir ne tikai profesionāli un kompetenti, bet arī apveltīti ar iniciatīvu un spēju pieņemt patstāvīgus lēmumus. Viņi vienmēr ir orientēti uz rezultātu un nāk ar priekšlikumiem, kā uzlabot efektivitāti. Šie darbinieki nebaidās iziet ārpus savas komforta zonas un aktīvi iesaistās uzņēmuma attīstībā. Viņi ir uzņēmuma vērtīgākā daļa, un mēs viņus atbilstoši novērtējam – gan pateicības, gan motivējoša atalgojuma ziņā. Es vēlētos, lai visi uzņēmuma darbinieki būtu šādi, bet realitātē tas diemžēl nav iespējams.

Otrā kategorija veido absolūto vairākumu – aptuveni 60-70%. Šie darbinieki ir labi, uzticami un izpilda savus pienākumus, taču viņi reti izrāda iniciatīvu vai nāk ar ieteikumiem un inovācijām. Viņi godprātīgi paveic savu darbu, un ar to arī viss beidzas. Šī darbinieku grupa ir uzņēmuma stabilitātes pamats, un mēs ar viņiem esam apmierināti, jo viņi nodrošina uzņēmuma ikdienas darbību.

Trešā kategorija ir vismazākā, bet arī visproblemātiskākā – tie ir darbinieki, kuri bieži rotē. Lai gan viņu CV un ieteikumi sākotnēji izskatās labi, praksē bieži atklājas problēmas, piemēram, atkarības un nepietiekama atbildības sajūta. Šiem darbiniekiem trūkst nepieciešamā pieeja un attieksme, ko prasa viņu amats, un tas rada regulāru personāla mainību. Mēs cenšamies šo grupu maksimāli samazināt, taču pilnībā no tās izvairīties nav iespējams.

Kādām īpašībām ir jāpiemīt labam uzņēmējam?

Lai kļūtu par labu uzņēmēju, ir nepieciešamas divas lietas. Pirmkārt, jābūt idejai – skaidram redzējumam par to, ko vēlies darīt un kā šo ieceri pārvērst par uzņēmumu vai biznesu.

Otrkārt, būtiska ir drosme realizēt savu ideju un uzņemties atbildību. Kā ilggadējs Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) un tās padomes loceklis, es piekrītu kamerā izveidotajai definīcijai: uzņēmējs ir riska ņēmējs. Šī definīcija nav balstīta makroekonomiskā vai zinātniskā skatījumā, bet gan uz praktisku pieredzi.

Ar vienu labu ideju nepietiek – ir jābūt gatavam riskēt. Jāpiemīt dzirkstelei un drosmei pieņemt izaicinājumus, pat ja sākumā šķiet, ka resursu nepietiek. Manā pieredzē bieži vien ir bijušas situācijas, kad uzsākam projektu ar konkrētu termiņu, bet bez nepieciešamajiem resursiem, kapacitātes vai darbiniekiem. Tomēr mēs sakām "jā" un pēc tam ātri mobilizējam visus nepieciešamos resursus, lai to īstenotu.

Šāda riska ņemšana ir raksturīga visām uzņēmējdarbības nozarēm. Uzņēmējam ir jāmeklē finansējums, jāatrod cilvēki un jāuzņemas saistības, pat ja sākotnēji tas nozīmē zaudējumus. Taču, pareizi sakārtojot procesus un ilgtermiņā strādājot pie projekta attīstības, tas var kļūt rentabls un nest peļņu.

Vēl es vēlētos akcentēt izglītības nepieciešamību. Tā ir būtiska ne tikai, lai saprastu uzņēmējdarbības procesus, bet arī lai izprastu juridiskās nianses, makroekonomikas pamatus, finanšu un grāmatvedības jautājumus. Uzņēmējam ir jāzina, kā funkcionē bizness gan konkrētā valstī, gan starptautiskā mērogā, kā darbojas nodokļu sistēma un kā veiksmīgi plānot uzņēmuma darbību.

Izglītība palīdz arī apgūt, kā aprēķināt uzņēmuma vērtību, noteikt rentabilitāti un prognozēt nākotnes attīstību. Tas viss kopumā veido stabilu pamatu, lai ne tikai uzsāktu, bet arī veiksmīgi attīstītu uzņēmumu ilgtermiņā.

Kas ir Jūsu dzinējspēks?

Ar humoru runājot, viss sākās ar dabiski iemantotu slinkumu. Pirmatnējiem cilvēkiem bija svarīgi taupīt enerģiju, lai izdzīvotu, koncentrējoties uz būtisko – nomedīt mamutu, un pēc tam atpūsties. Līdzīgi arī biznesā, kad uzsāku darbu loģistikā un pats sēdos pie pirmās automašīnas stūres, domāju, ka, kad uzņēmumā būs pieci šoferi, varēšu atpūsties un domāt par jaunām idejām un klientiem – slinkuma efekts!

Tomēr, nopietnāk runājot, cilvēks pēc būtības ir tendēts uz attīstību. Tas attiecas arī uz biznesu. Sasniedzot noteiktu līmeni, tu automātiski sāc meklēt nākamos attīstības soļus. Kad esi visu sakārtojis un redzi uzņēmuma finanšu datus, saproti, ka "stāvēšana uz vietas" patiesībā nozīmē regresu. Tas liek virzīties uz priekšu, pieņemt jaunus izaicinājumus un izdarīt vairāk.

Kur Jūs sevi un uzņēmumu redzat pēc 10 gadiem?

Uzņēmumam ir skaidra vīzija nākamajiem desmit gadiem. Lai gan konkrēti plāni un budžeti tiek izstrādāti uz vienu un trīs gadiem, ilgtermiņā mēs sevi redzam kā spēcīgu Latvijas uzņēmumu ar būtisku lomu Eiropas eksporta tirgū. Mūsu galvenais mērķis ir eksportēt transporta pakalpojumus, kas veicina valsts ekonomikas izaugsmi, jo eksports ir būtisks valsts "tekošā konta" līdzsvaram.

Es pēc desmit gadiem redzu uzņēmumu ar augstu stabilitāti un attīstību, ko varēšu nodot nākamajai paaudzei, jo esam ģimenes uzņēmums. Es plānoju vairāk laika veltīt hobijiem un ģimenei, tomēr, saglabājot saikni ar uzņēmumu, regulāri piedaloties svarīgāko jautājumu apspriešanā

Jūs arī esat Turības vieslektors. Kas Jūs motivē turpināt izglītot jauno paaudzi?

Ja savā darbības jomā esmu sasniedzis noteiktu līmeni, kļūstot par zinošu ekspertu un veiksmīgi darbojoties tik dinamiskā un izaicinošā vidē kā bizness, tad ir tikai dabiski, ka vēlos un varu savas zināšanas nodot tālāk. Mana motivācija ir vienkārša – nodot tālāk savas zināšanas un pieredzi, lai jaunieši kļūtu par spējīgiem uzņēmējiem. Lai viņi veidotu jaunus, eksportspējīgus un efektīvus uzņēmumus, kas kopumā stiprinātu mūsu valsts ekonomiku un veicinātu labklājību. Tā ir pilnīgi nesavtīga un bezatlīdzības vēlme – palīdzēt nākamajām paaudzēm, lai viņu dzīve būtu labāka nekā mūsu.

Tieši šī motivācija ir arī iemesls, kāpēc iesaistos dažādās uzņēmēju organizācijās, tostarp LTRK. Tas ir brīvprātīgs darbs, ko veicu savā brīvajā laikā, kas citādi varētu tikt veltīts personīgām interesēm vai atpūtai. Tomēr manī ir dziļa pārliecība un iekšējs aicinājums izmantot savas zināšanas un pieredzi, lai palīdzētu attīstīt mūsu valsti. Lai uzlabotu ekonomiku, padarītu kvalitatīvāku dzīves vidi, sakārtotāku un piemērotāku gan pašreizējai, gan nākamajām paaudzēm. Tas ir mans veids, kā dot savu ieguldījumu mūsu kopīgajā nākotnē.

Ja Jūs satiktu sevi pirms gadiem 30, kad tikko uzsākāt savu ceļu uzņēmējdarbībā, ko Jūs sev ieteiktu?

Ja varētu dot padomu sev pirms 30 gadiem, es noteikti ieteiktu ieguldīt vairāk laika un enerģijas zināšanu apguvē – gan skolā un augstskolā, gan padziļināti attīstot sevi dažādās jomās. Tagad, atskatoties uz noieto ceļu, saprotu, ka, ja būtu mācījies vēl cītīgāk un ar lielāku apņēmību, iespējams, būtu sasniedzis vēl vairāk nekā šobrīd. Zināšanas un izglītība ir pamats, kas paver plašākas iespējas un sagatavo nākotnes izaicinājumiem.

Tādēļ man ir īpaša vēlme šo atgādināt jauniešiem – mācieties, mācieties un vēlreiz mācieties! Katra iemācītā prasme, katra uzkrātā zināšana jums kādreiz noderēs. Piemēram, valodu apguve ir nenovērtējams instruments, kas paver durvis uz jauniem eksporta tirgiem, kontaktiem un iespējām. Tā ir investīcija ne tikai personīgajā nākotnē, bet arī plašākā kontekstā – spējīgā, attīstītā un dinamiskā sabiedrībā. Nekas nav svarīgāks par zināšanām un to pielietošanu.

Kas Jums sniedz vislielāko gandarījumu profesionālajā ziņā?

Vislielākais gandarījums manā profesionālajā darbībā ir vērot, kā no nelielas idejas un pieticīga sākuma ir izveidojies liels, plaši atpazīstams un nozarē vadošs uzņēmums. Tas, ka esam kļuvuši par vienu no atpazīstamākajiem savā jomā, sniedz patiesu lepnumu. Īpašu prieku man sagādā arī fakts, ka esam ģimenes uzņēmums, kurā arī kolektīva starpā ir draudzīgas attiecības. Mūsu izvēlētais atvērtā tipa birojs simbolizē mūsu filozofiju – ikdienā būt ciešā kontaktā ar visiem darbiniekiem, sadarboties un problēmas risināt ar smaidu. Es uzskatu, ka uzņēmuma atmosfēra un komandas gars ir tikpat svarīgi kā jebkura cita biznesa sastāvdaļa. Bez spēcīgas, profesionālas un saliedētas komandas uzņēmuma veiksme nav iespējama. Attieksme pret darbiniekiem, viņu iesaistīšana un draudzīgas attiecības ir mūsu prioritāte.

Kas ir Jūsu cilvēks “iedvesma”?

Viens cilvēks, kurš mani biznesa pasaulē viennozīmīgi iedvesmo, ir Ričards Brensons. Viņš varbūt nav klasiska autoritāte, bet es ar lielu interesi sekoju līdzi viņa karjeras un biznesa attīstībai. Brensons ir pilnīgs nestandarts mūsdienu biznesa vidē. Viņš ir spilgts piemērs tam, kā ideja un drosme var nest panākumus. Kā zināms no viņa biogrāfijas, viņam nebija ne akadēmiskas izglītības, ne īpašu spēju, kas raksturīgas tradicionāli veiksmīgiem uzņēmējiem. Tomēr, neraugoties uz vairākiem izslēgšanas gadījumiem no skolām un akadēmiskām grūtībām, viņš spēja izveidot milzīgu biznesa impēriju. Šī drosme un apņēmība mani ļoti iedvesmo.

Latvijas kontekstā mani iedvesmo vairāki uzņēmēji, kurus pazīstu personīgi. Viņi ir cilvēki, kuri ne tikai ir veiksmīgi uzņēmēji, ar kuriem es regulāri tiekos, apspriežu idejas un dalos pieredzē. Šī mazā kopiena, kurā ir aptuveni seši līdz desmit cilvēki, ir vide, kurā mēs viens otru saprotam un atbalstām. Šie uzņēmumi ir pazīstami un atzīti, bet es viņus nesauktu par autoritātēm tradicionālajā izpratnē. Tie ir kolēģi un domubiedri, kuri savās jomās ir ļoti veiksmīgi un kuros ir vērtīgi ieklausīties. Mēs esam līdzvērtīgās attiecībās, un tieši šāda veida sadarbība un dialogs ir vērtīgs gan profesionālajai izaugsmei, gan iedvesmai.

Ko Jūs ieteiktu jaunajiem profesionāļiem, kuri vēlas uzsākt savu ceļu uzņēmējdarbībā?

Ir jābūt idejai, drosmei un izglītībai. Pat ja sākumā šķiet, ka ideja ir lieliska, bet nerealizējama, tad ir jāiet un jādara, jo lielākā daļa veiksmīgu biznesu ir sākušies tieši ar nelielu, sākotnēji šķietami nenozīmīgu ideju. Bieži vien uzņēmēji, kas sāk ar nelieliem soļiem, vēlāk kļūst par lieliem spēlētājiem tirgū. Katrs bizness, katrs uzņēmums sākas no mazumiņa – varbūt sākotnēji tikai ar vienu ideju vai mazu produkta apjomu, taču, ja ir vēlme un neatlaidība, tas var novest pie ļoti lieliem sasniegumiem.

Es vienmēr atceros, ka arī lieli uzņēmumi, piemēram, kā "Apple Inc." sāka piemājas garāžā ar pāris cilvēku komandu, kuri ticēja savai idejai un spējām to īstenot. Tāpat arī SIA “Miandum” ir sācis ar vienu mašīnu un aizņemtu naudu, bet pašlaik ir izaudzis par miljonu vērtu uzņēmumu, kas ir atpazīstams un ļoti veiksmīgs. Tas ir pierādījums tam, ka pat visvienkāršākie un šķietami niecīgākie sākumi var novest pie lielām lietām.

Un jāatceras vēl viena svarīga lieta - ja pirmajā reizē neizdodas, tas nav pasaules gals. Varbūt otrajā reizē arī neveiksies, bet, ja ir iekšēja uguntiņa, kas saka, ka ir jāiet un jādara, tad beigu beigās tas aizies. Uzņēmējdarbībā neveiksmes ir daļa no ceļa, un katra neveiksme ir mācība, kas palīdz attīstīties un kļūt veiksmīgākam. Tāpēc svarīgi ir nepadoties un turpināt darīt, jo darot kaut kad tas viss tiešām izdosies.