“Nebaidīties būt pašam. Tas nenozīmē, ka tu vari būt kretīns, bet nebaidīties realizēt savas fantāzijas, sapņus vai vēlmes, sevišķi tad, ja tas nevienam netraucē,” atzīst Biznesa augstskolas Turība absolvents, pasniedzējs Gundars Strazdiņš, kurš strādā kā grafiskais dizaineris un viņa darbus var redzēt dažviet Rīgā un arī Turībā. Gundars augsti vērtē savu neatkarību, tādēļ izmanto sava laika brīvību, lai ceļotu pa pasauli un baudītu dzīvi nebūdams piesiets darbam ofisā.

Sāk kā students un beidz kā uzņēmējs

Gundara Turības stāsts sākās jau 2007. gadā, uzsākot studijas Uzņēmējdarbības vadības programmā. Turība gan nebija viņa pirmā augstskola – iepriekšējās studijas pameta, jo pēc kāda laika tikai saprata, ko patiesībā vēlas gan zināšanu ziņā, gan no studiju procesa.
Studiju laikā aktīvi darbojās pašpārvaldē, no kuras principā izauga arī viņa bizness – grafiskais dizains. Pēc studijām kā rezidents palika Biznesa inkubatorā, kur reģistrēta arī viņa juridiskā adrese. Viens no Gundara lielākajiem klientiem ir arī Turība, tāpēc esamība tepat uz vietas dod diezgan tiešu kontaktu gan ar vidi un produktu, kam gatavo vizuālos materiālus, gan ar cilvēkiem, ar ko kopā jāstrādā.
Kopš 2018. gada Gundars Uzņēmējdarbības vadības fakultātes Tirdzniecības un mārketinga programmas studentiem pasniedz E-komerciju studentiem. Uzstāties sabiedrības priekšā viņam vienmēr ir paticis, tāpēc pasniedzēja darbs ir ļoti saistošs.

Tendences mēdz būt ilgtermiņa un īstermiņa

Tendences iedalāmas divās lielās grupās – īstermiņa un ilgtermiņa. Īstermiņā - šis un nākamais gads - skaidri iezīmējas tādā kā 60.-70.gadu stila gaismā - lieli dekoratīvi fonti, nedaudz pieklusinātas, taču iespaidīgas krāsas, dinamiskas, dažreiz tādas organiskas kompozīcijas.
Ilgtermiņā šī dekāde ir atgriezusies pie maksimālisma – daudz detaļu, elementu, drosmīgākas krāsu kombinācijas, interesantākas kompozīcijas, nebaidīšanās eksperimentēt. Taču šis maksimālisms nav vairs tāds nejaušs haoss kā, piemēram, 80. gados, bet vairāk tāds plānots, vizuāli pārdomātāks un stratēģiskāks.
Viņaprāt, tendencēm kopumā sāk zust nozīme, lēnām, bet pārliecinoši – jo sabiedrība ir atvērtāka un kopējā informācijas telpa kļūst plašāka un pieejamāka. Katrs var atrast tiešām to, kas aizrauj un patiesi interesē. Drīzāk svarīgi būs saprast precīzi, kas konkrēto mērķauditoriju uzrunā. Balstoties uz to, tad arī veidot grafiskos materiālus, nevis mēģināt sekot citiem vai uzbāzties ar kaut kādu esošu trendu.
Ja gribat paši redzēt, kas šobrīd modē, grafiskais dizaineris iesaka vērot dārgā gala uzņēmumu un produktu reklāmas, kas mērķētas uz plašāku auditoriju. Parasti šiem uzņēmumiem ir pietiekami daudz finanšu un radošo resursu, lai integrētu jaunākās tendences savos vizuālajos materiālos.

Ir vērts palūkoties apkārt, iedvesmu var rast visur

Gundars atzīst, ka ne vienmēr viņam vajadzīga iedvesma – ap 80% no viņa darba ir diezgan tehniska un dažādu materiālu pielāgošana vai veidošana pēc iepriekš definētas zīmola grāmatas.
Iedvesmai viņš skatās korejiešu uzņēmumu un produktu reklāmas, tāpat idejas rodas, dejojot, sportojot vai ceļojot. Portugāle šobrīd ir viņa iedvesmas TOP galamērķis. “Tāpat, protams, es vēroju, ko dara citi – gan uz ielas, gan Instagram – un padomāju, kāpēc šis darbs ir tā radīts un ko es darītu citādāk. Arī pašam patīk eksperimentēt, izmantojot diezgan ierastu metodi – sakombinēt kopā divas garlaicīgas lietas un skatīties, kas sanāk,” stāsta Gundars.

Karjeras derīguma termiņš un mākslīgais intelekts

Gundars uzskata, ka, ņemot vērā mākslīgā intelekta attīstību, viņai karjerai ir noteikts derīguma termiņš, kā, pats smej, viņam esot palikuši pēdējie astoņi gadi – pēc 2030. gada kļūšot nepieprasīts tirgū, jo iepriekš minētie 80% no viņa darba ir algoritmizējami un aizstājami ar robotu. Radošajai nozarei ir ļoti jāsāk gatavoties tam, ka lielāko daļu tieši izpildes darbu, kā arī būtisku daļu no radošā darba veiks mākslīgā intelekta rīki. “Brīnos, ka tas vēl nav noticis, jo vismaz saviem studentiem par šo stāstu jau no 2018. gada, gaidot, ka šodien tā jau būs realitāte, bet nu redzams, ka tik strauji viss nenotiek – taču tas nenozīmē, ka tas nenotiks vispār,” saka grafiskais dizaineris.
Viņa pēdējā laika biežāk lietotākais rīks ir jau Dall-E - mākslīgais intelekts, kas zīmē attēlus. Tiklīdz tas bija pieejams komerciālai lietošanai, tā nākamajā dienā sācis to izmantot. “Redzamākais piemērs - Ritas kebabs Rīgā A.Čaka ielā – tas ir mans darbs un logo zīmēja Dall-E. Te arī var redzēt, ka radošo cilvēku nākotne kastē zem tilta nav ilūzija. Lai arī Ritas kebabam man vajadzēja izdomāt pašu konceptu un kārtīgi izveidot visu zīmola identitāti, kaut kur Rīgā ir mākslinieks vai ilustrators, kas nenopelnīja 300 eiro par ilustrācijas uzzīmēšanu, jo to izdarīja mākslīgais intelekts.”
Bez standarta Adobes produktiem kā Illustrator, Photoshop un InDesign – Gundara biežāk lietotākā aplikācija ir kalkulators, jo grafiskais dizains ir formula, kur daudz jārēķina – piemēram, pareizi fontu izmēri, malu proporcijas, laukuma režģi - un kalkulatora esamība uz desktop ir ļoti noderīga.

Mākslīgais intelekts spiedīs meklēt darba alternatīvas

Alternatīvas ir vairākas. Viens - vienkārši turpinām visu līdz roboti atnāk, bet aktīvi krājam naudu. Otrs – pārfokusēties uz radošo pusi un creative direction – to tik ātri mākslīgais intelekts izskatās, ka neaizstās, kā arī būs vēl vajadzīgs cilvēks, kas spēs izvērtēt šī intelekta veidojumus. Trešais - pāriet vairāk uz izglītības pusi grafiskā dizaina jomā – būt par pasniedzēju, kas māca citiem šīs zināšanas. Ceturtais – pārprofilēties uz kādu citu jomu, bet paņemot līdzi savas grafiskā dizaina zināšanas. Piemēram, izskatās ka blokķēdēs sarakstītos datus būs jāmāk normāli un uzskatāmi pasniegt auditorijai. Šobrīd tur viss izskatās kā viens liels un murgains kods, bet būs vajadzība šo informāciju vizuāli normāli parādīt.

Skaidri definētas vērtības

Gundars ir skaidri un konkrēti definējis savu vērtību sistēmu. Pati galvenā un nelokāmā vērtība dzīvē ir neatkarība. Pēc tam bizness. Un tad tikai tas, kas aktuāls vai izvirzīts kā prioritāte konkrētajā gadā vai termiņā – šogad veselība un labjūtība (wellbeing). “Un tādā secībā arī izvērtēju jebkuru lietu, pieņemu jebkuru lēmumu – vispirms, vai tas ierobežo manu neatkarību? Pēc tam - vai tas palīdz man biznesā (nopelnīt vairāk vai strādāt mazāk par to pašu naudu)? Un tad – vai tas ietekmē manu veselību vai labjūtību? Ja visas atbildes ir pozitīvas, tad lēmums ir pozitīvs,” skaidro Gundars.
Kādu padomu Gundars sniegtu sev jaunībā? Varbūt akli nesekot naudai vai nozarēm, kurās izskatās, ka ir nauda. “Domāju, ja manā laikā būtu pieejami sociālie mediji, noteikti šodien būtu diezgan zināms un populārs influenceris. Jau agrāk bērnībā kasešniekā ierakstīju to, ko šodien sauktu par savu podkāstu, zīmēju komiksus, izīrēju savu Žilitonu citiem (NES sistēmas spēļu konsole), tikai iespēja to visu redzēt un pieredzēt bija maksimums 300 skolēniem vietējā Sesavas pamatskolā,” spriež grafiskais dizaineris.
Savukārt Biznesa augstskolai Turība, kas šogad svin 30.jubileju, ir īstais laiks padomāt, kur tā vēlas būt vēl pēc 30 gadiem. “Es kā 30-gadnieks jau ar pieredzi varu pateikt – labākie un produktīvākie gadi tagad tikai sākas - akcentē, spēlē un dubulto uz savām spēcīgajām pusēm, un uztici kādam citam savas vājās puses.”