Biznesa augstskolas Turības absolvents Guntis Rasims un Latgales izglītības un kultūras projektu vadītājs, latgaliešu kultūras gada balva „Boņuks” līdzdibinātājs, grupas „Bez PVN” dalībnieks.

Turībā izvēlējos studēt sabiedrisko attiecību programmā, jo man vienmēr padevušās humanitārās zinātnes. Arī izglītība lieti noder visos darbos, jo tagad iegūtās zināšanas ir plašas un pielietojamas dažādās nozarēs. Devos studēt uz Turību, jo uz manu skolu bija atbraukuši Turības studenti, kuri stāstīja par savu pieredzi. Vēlāk arī pats pārliecinājos par to, ka viņu teiktais atbilst realitātei. Kad jau sāku studēt, man patika pasniedzēju atvērtība un gatavība palīdzēt, kā arī tas, ka mācībspēkiem nebija iesīkstējusi dogmatiska attieksme, kas bija vērojama citās augstskolās. Turībā gūtā augstākā izglītība mainīja manu skatījumu uz dzīvi, jo pasniedzēji iemācīja, ka pats esi savas laimes kalējs un nav slikti uzdrīkstēties jeb, kā es saku, labā nozīmē mesties iekšā visādos trakumos. Tas man deva pārliecību, kas bija nepieciešama panākumiem.

Latgales vērtība ir tās cilvēki
Jebkura Latvijas reģiona galvenā vērtība ir tā cilvēki. Pēc studijām vēlējos palikt dzimtajā pusē, kas ir Latgale, Rēzekne, jo šeit vienmēr esmu juties labāk un brīvāk. Dzimtajā pusē vide mazāk nogurdina un vairāk motivē. Man vienmēr ir bijusi pārliecība, ka vēlos palīdzēt vietējiem. Šajā ziņā pandēmija ir palīdzējusi ietaupīt laiku, jo pašlaik tikšanās vairs nav piesaistītas fiziskām vietām, piemēram, Rīgā, bet gan notiek tiešsaistē. Iesaistījos politikā, jo jau kopš mazotnes man tas vienmēr ir interesējis, turklāt dzīvoju ar pārliecību, ka nevienam nav iespējams pilnībā distancēt no politiskajiem procesiem. Savulaik pieņēmu lēmumu būt pašam savas dzīves noteicējam un iesaistītajām visā, kas notiek man apkārt. Esmu latgalietis un gribu attīstīt savu Rēzeknes novadu, cik vien ir manos spēkos, jo tikai visiem pieliekot roku tas var notikt.

Trīs „vaļi” harmonijai
Esmu sapratis, ka mums jāmācās visu dzīvi un jāseko līdzi aktualitātēm, lai veidotos izpratne par to, ko darīt tālāk. Smadzenes ir jākustina, lai neatpaliktu no pasaules. Lai mēs visu paspētu un būtu efektīvi, panākumu atslēga ir laika menedžments. Kad kvalitatīvi, ar labu motivāciju un laikā visu jāpaveic, ir svarīgi ieplānot arī laiku atpūtai, lai „uzlādētu baterijas”. Ir jānodarbina prāts, gars un ķermenis, lai viss būtu līdzsvarā. Ja viens no šiem „vaļiem” klibo, tad tas atsaucas arī uz veselību. Tāpēc no darba brīvajā laikā ļoti nepieciešami hobiji - manā gadījumā radoši realizējos grupā „Bez PVN”, kurai pērn iznāca jauns albums „Bezgaleibys”. To varētu raksturot kā brieduma albumu, jo grupa jau kādu laiku ir oficiāli pilngadīga kopš 2021. gada, taču neplānojam gulēt uz veciem lauriem un aktīvi ģenerējam idejas, ko darīt tālāk. Tajā pašā laikā nevajag aizmirst arī ķermeni – skrienu, eju pārgājienos un reizēm pats mājās veicu remontdarbus.

Mērķu uzstādīšana un ieklausīšanās iekšējā balsī
Tikpat svarīgi ir uzstādīt gan tuvākus, gan tālākus mērķus, lai raiti dzīvē virzītos uz priekšu. Mans padoms studentiem ir pienācīgu sagatavošanās darbu veikšana un spēles laukuma pārzināšana, taču pēc tā visa vienmēr sekos pats grūtākais – pirmā soļa speršana. Ir svarīgi nebaidīties, jo kļūdas būs vienmēr un nav iespējams no tām pilnībā izvairīties. Ir jābūt gatavam saglabāt vēsu prātu un mācīties darbībā. Atskatoties uz lieliem un veiksmīgiem uzņēmumiem, arī panākumi nav nākuši kā pa diedziņu, bet gan viņu piedzīvojuši krīzes, bankrotus un citas neveiksmes. Svarīgi ir neapjukt, mācīties no tā un turpināt virzīties uz priekšu. Ja jūtat, ka kaut ko vajag darīt vai iet mācīties, tas vienmēr ir jādara. Nevis tikai jāklausās citu ieteikumos, bet gan ieklausīties savā iekšējā balsī, jo tā daudz ko pasaka priekšā. Tad gan ceļš patīkamāks, gan darba augļi būs saldāki. Neviens negrib, ka beidzot sasniedzot mērķus, mutē ir rūgtuma garša. Visam jābūt harmonijā – lai gan tas vairāk raksturīgs austrumu filozofijai, arī rietumiem derētu šo atcerēties.