Ieva Sijāte ir Biznesa augstskolas Turība absolvente, kur ieguvusi maģistra grādu uzņēmējdarbības vadībā ar organizācijas vadītājas kvalifikāciju, studējot programmā “Biznesa psiholoģija un cilvēkresursu vadība uzņēmējdarbībā”. Pašlaik Ieva vada uzņēmumu SIA “Eleven Seeds” un uzsver, ka viņas galvenā misija ir veicināt līdzsvaru starp fokusu uz skaitļiem un cilvēkiem.

Kādi ir lielākie izaicinājumi, uzsākot uzņēmējdarbību, kādi mīti un stereotipi biznesa pasaulē pastāv par sievietēm un kur rast iedvesmu brīžos, kad šķiet, ka visam ir jāatmet ar roku? Uz šiem un citiem jautājumiem atbild Biznesa augstskolas Turība absolvente Ieva Sijāte.

Ar ko nodarbojaties pašlaik, kāda ir Jūsu ikdiena?

Uzņēmumos un organizācijās realizēju dažādus mācību un pārmaiņu projektus, kas apzina, iedzīvina un savieno darbinieku un uzņēmuma vērtības. Esmu Nīderlandē sertificēta organizāciju kultūras arhitekte, un mana misija ir atgriezt līdzsvaru starp fokusu uz cipariem un cilvēkiem. Esmu profesionāls koučs un atbalsts līderiem, meklējot savus autentiskos ceļus gan pašlīderībā, gan organizāciju un komandu vadībā.

Kā nolēmāt attīstīt sevi uzņēmējdarbībā? Kā nonācāt pie Jūsu uzņēmuma koncepta?

Brīvība ir mana pamatvērtība, un tā bija galvenais motivators. Man ir svarīgi veltīt savu enerģiju tam, kam es ticu un ko redzu kā vērtīgu cilvēkiem un sabiedrībai. Es mīlu mācīties un mācīt, un tieši tā es nonācu pie savas idejas realizācijas pakalpojumā – uzņēmumu kultūras transformācija, kas vienmēr pieprasa pārmaiņas un mācīšanos gan individuālā, gan kolektīvā līmenī. Ja neko nemainām – nekas nemainīsies.

Tas arī bija mana maģistra darba taustāmais rezultāts – izstrādāts un aprobēts pakalpojums, kas balstīts starptautiskā praksē un metodoloģijā.

Kādi bija lielākie izaicinājumi, uzsākot uzņēmējdarbību?

Sākums ir tas posms, kad entuziasms un ticība ļauj gana viegli transformēt izaicinājumus jaunās iespējās vai atziņās tālākam ceļam. Šobrīd, pēc diviem gadiem, varu teikt, ka nereti tas bija komandas atbalsta trūkums, jo strādāju individuāli. Jāpiemin arī finansiālā nestabilitāte, kas brīžiem krietni pakutinājusi nervus.

No šī skatupunkta jāsaka, ka savā entuziasmā esmu mēģinājusi uzņemties par daudz atbildības, kā jau vecākajai meitai četru bērnu ģimenē ierasts. Tomēr šāda pieeja, mēģinot izdarīt otra vietā, visbiežāk nodara pāri gan otram, gan pašam. Otram, nozogot iespēju augt caur kļūdām un kļūt stiprākam, bet pašam – nogurdinot sevi zem liekā vezuma.

Jūs ik pa laikam var satikt Turības gaiteņos, kur dodaties pie studentiem vadīt vieslekcijas. Kas Jūs motivē to darīt? Kas ir tas, ko vēlaties, lai studenti paņem no Jūsu vieslekcijām?

Turība man ir īpaša vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, tie ir cilvēki, kurus tur iepazinu, īpaši mana maģistra darba vadītāja un pasniedzēja, nu jau dekāne Evija Kļave. Otrkārt, Turība vienmēr ir bijusi vide, kur izjūtu atvērtību, aizrautību un dažādību. Treškārt, tā ir vieta, kur paveicu lielu darbu, pārvarot lielas grūtības, un ikreiz, kad atgriežos, jūtos lepna par šo pieredzi.

Pie studentiem dodos ar savu maģistra darbā izpētīto tēmu par organizācijas kultūru, lai atklātu, cik nozīmīga tā ir – kā tā ietekmē gan darbiniekus, gan sasniedzamos rezultātus. Protams, teorija bieži vien ir tikai sākums, it īpaši, ja runa ir par uzņēmumu valdēm vai uz cipariem orientētiem cilvēkiem. Taču es vienmēr uzsveru, ka stabilai un ilgtspējīgai organizācijas attīstībai ir vitāli svarīgi rūpēties gan par finansiāliem, izmērāmiem mērķiem, gan par netveramo – iekšējo vidi, kultūru un attiecībām, jo tieši šie aspekti vistiešāk ietekmē rezultātus, arī ciparus.

Es vēlos, lai studenti no manām lekcijām paņem trīs galvenās lietas:
- Izpratni par organizācijas kultūras un vērtību nozīmi rezultātu sasniegšanā un cilvēka labbūtībā.
- Konkrētu redzējumu, ko viņi kā vadītāji vai darbinieki var darīt, kāda ir viņu līdzdalība un līdzatbildība.
- Praktiskus rīkus – metodes, aktivitātes un instrumentus, ko ieviest savā komandā, lai veicinātu veselīgāku iekšējo vidi, cieņpilnākas attiecības un lielāku labsajūtu darba vidē.

Organizācijas kultūru ir svarīgi apzināti vadīt un mērīt. Es vienmēr pieminu kādu jociņu par kultūras diagnostiku, kas ir bez maksas un ļoti precīza: “Pajautā savam vēderam, kā tas jūtas svētdienas vakarā, domājot par pirmdienas rītu.” Ja vēderā ir krampji, tas skaidri norāda, ka kaut kas nav kārtībā.

Kādi ir lielākie stereotipi par sievietēm - uzņēmējām?

“Skaistums un gudrība ir no dažādiem plauktiņiem.” Šo esmu piedzīvojusi savā pieredzē, kad ārējā izskata dēļ inteliģence un spējas nereti tiek novērtētas zemāk, nekā tās patiesībā ir. Taču, kad sākas saruna, redzu, kā attieksme mainās un blondīnes stereotips otras personas prātā pagaist.

Sievietes ir absolūti fantastiskas uzņēmējas – viņās bieži vien slēpjas radošums, rūpes, vieglums un, jā, arī skaistums, kas mūsu biznesa pasaulei ir ļoti nepieciešams. Tomēr, balstoties uz savu pieredzi, varu apgalvot, ka sievietei nav jācenšas kļūt par uzņēmēju pēc maskulīnās pasaules standartiem. Tas tikai grauj smalko un intuitīvo sievietes dabu, ar kuru viņa patiesībā izceļas un kas ir viņas īstais spēks. Tā es to jūtu un redzu.

Kādi ir lielākie stereotipi par Jūsu uzņēmējdarbības jomu?

Tā, kā pārstāvu uzņēmējdarbības vides soft jomu, jāsaka, ka tā joprojām bieži tiek vērtēta kā sekundāra, īpaši, kad jāizlemj, kur ieguldīt laiku un naudu. Tomēr apjomīgi pētījumi, kas veikti pēdējos gados pasaules mērogā, ļoti skaidri pierāda, ka toksiska iekšējā kultūra uzņēmumiem rada miljardiem lielus zaudējumus. Turklāt tā ir arī viens no galvenajiem iemesliem cilvēka mentālās veselības traucējumiem.

Diemžēl šīs ēnas puses izmaksas ir ļoti augstas – hronisks stress, ilgstoši konflikti, nereāli mērķi, atgriezeniskās saites, patiesas pateicības un novērtējuma trūkums. Vai cena, ko maksājam par šādu "ieguvumu", nav pārāk augsta?

Kur smelties motivāciju, kad visam gribas atmest ar roku?

Šādi brīži ir dabiski izaugsmes punkti, un to apzināties jau pats par sevi ir ļoti palīdzoši. Tāpēc zināšanas un izpratne patiešām ir nepieciešamas, jo tās palīdz emocionālās vētras izkuģot vieglāk un ātrāk.

Mans ieteikums – atrast sev atbalsta partneri, ar kuru regulāri tiekaties un runājaties. Ideāli, ja tas ir kāds no jūsu nozares. Šādas tikšanās sniedz iespēju regulāri izventilēties, gūt iedvesmu un dzirdēt idejas, ko pats savā aptumsuma brīdī var nesaskatāt.

Tāpat ļoti iesaku meklēt profesionālu atbalstu – supervīzoru vai kouču. Es pati izmantoju abus, un reizēm arī psihoterapeita palīdzība var būt ļoti vērtīga. Tas ļauj ieraudzīt cerīgākas perspektīvas, novērtēt sevi objektīvāk un apzināties savas spējas, talantus un prasmes.

Manā ceļā liels atbalsts bijis mans tētis un ģimene, kuri mani iedrošinājuši un palīdzējuši gan materiāli, gan emocionāli. Tas ir bijis nenovērtējami.

Kāds ir Jūsu dzīves moto?

Mani iedvesmo Volta Disneja stāsts un viņa citāts: “If you can dream it, you can do it (Ja vari to izsapņot, tad vari arī to paveikt).”

Taču brīdī, kad ir nogurums, tad manī ieskanas mātes Terēzes teiktais: “Viens cilvēks nevar izdarīt lielas lietas, bet var izdarīt mazas lietas ar lielu mīlestību.”

Kas Jūs iedvesmo?

Mani iedvesmo lasīšana – pirms 20 gadiem Latvijas Universitātē ieguvu bakalaura grādu bibliotekāres profesijā. Lasot mani īpaši iedvesmo dažādība, iespēju un perspektīvu atklāšana. Tāpat lūkojos uz cilvēkiem, jo ir fascinējoši vērot, kāda ir viņu domu gaita, radošuma izpausmes, pieejas darbiem un uzskati. Protams, reizēm arī mani tracina pārmērīga dažādība, īpaši, kad jānonāk pie kopsaucēja, taču mani vienmēr iedvesmo ticība tam, ka mēs, neskatoties uz mūsu atšķirībām, spējam atrast kopīgo, svarīgo un vērtīgo. Mani iedvesmo skaistums – gan cilvēkos, gan dabā.

Ja Jūs varētu satikties ar 15 gadus jaunāku sevis versiju, ko Jūs viņai teiktu?

Skaists jautājums. “Tu to visu paveiksi! Tev izdosies. Un izdosies arī tad, ja tik ļoti neiespringsi, un vairāk paļausies uz sevi, kā arī uzticēsies procesam.”

Jūsu ieteikums jaunajiem studēt gribētājiem?

Nospļaujieties par savām bailēm kļūdīties. Dalieties ar savu īpašo domu gājienu, pasaules redzējumu, diskutējiet ar pasniedzējiem, neticiet visam, paši mēģiniet. Tomēr šai aizrautīgajā procesā cieniet viens otra īpašo dabu un mācieties mīlēt atšķirīgo.