Biznesa augstskolā Turība Inese Vaščenkova absolvējusi uzņēmējdarbības vadības maģistra programmu un bakalaura programmu mārketingā un tirgzinības vadībā (tagad starptautiskā mārketingā un pārdošanas vadībā). Darba pieredzi guvusi vairākās nozarēs, taču jau vairāk nekā piecus gadus strādā SIA “Coca-Cola HBC Latvia”. Kā pati uzsver, mārketingu un pārdošanu nevar pilnībā nodalīt – tie ir cieši saistīti elementi.

Kādi ir pārdošanas nozares lielākie izaicinājumi, kāds ir labs vadītājs un kas ir viņas dzinējspēks? Uz šiem un citiem jautājumiem atbild Biznesa augstskolas Turība absolvente Inese Vaščenkova.

Kā nonācāt pie izvēles studēt mārketingu?

Tādu “tīru” mārketingu nemaz nestudēju, mani vienmēr ir interesējusi kopaina. Bakalauram izvēlējos studēt programmā “Mārketings un tirgzinību vadība” (2024. gadā programma pārdēvēta ar šādu nosaukumu - “Starptautiskā mārketinga un pārdošanas vadība” – red. piez.), kas palīdzēja man saskatīt, cik svarīga ir visu nodaļu sadarbība, bet īpaši tas attiecas uz mārketinga un pārdošanas nodaļas sinerģiju. Vēlāk maģistrantūrā izvēlējos padziļināti pievērsties tieši uzņēmējdarbības un organizāciju vadībai.

Ar ko Jūs nodarbojaties pēc studiju beigšanas? Kāda ir Jūsu darba ikdiena?

Uzsāku studijas 33 gadu vecumā - biju viesnīcu, restorānu un sabiedriskās ēdināšanas (HoReCa) nozares profesionāle, kā arī trīs gadus jau strādāju telemārketinga nodaļas grupas vadītājas amatā. Jāatdzīst, ka studiju kursa nosaukums man atvēra durvis uz FMCG jeb ātrās aprites patēriņa preču sektoru, kur, uzsākot studijas, pieteicos zīmola vadītājas amatam. Sekmīgi izturēju konkursu un uzsāku darbu, kas ikdienā nozīmēja sadarbību ar Latvijas lielākajām kompleksās apgādes ķēdēm.

Pēc gada, turpinot paralēli studēt, 100% iesaistījos ģimenes uzņēmuma vadībā, kur ieņēmu valdes locekļa amatu. Skan ļoti pompozi, bet realitātē kopā ar vīru vadīju sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu, kur zināšanas un iemaņas, ko ieguvu studējot, nekavējoties tika integrētas reālajā dzīvē. Arī savu bakalaura un maģistra darbus es izstrādāju, tieši vadot un uzlabojot uzņēmuma darbību.

Kā no mārketinga studēšanas nonācāt līdz pārdošanas nozarei?

Esmu arī vieslektore Biznesa augstskolā Turība un, kā vienmēr saku studentiem – mārketings un pārdošana tā pa īstam nav atdalāmi. Esmu bijusi pārdošanā kopš 16 gadu vecuma, kad uzsāku darbu kā viesmīle. Pabeidzu arī Rīgas Restorānu servisa skolu, bet vēlāk, jau 19 gadu vecumā, ieguvu pirmo pieredzi komandas vadībā, kā arī apmācību vadībā, kad strādāju par vecāko viesmīli vienā no Vecrīgas populārākajām iestādēm. Vairāk nekā desmit gadus nostrādāju sabiedriskās ēdināšanas sfērā – restorānu un viesnīcu komandu attīstībā un vadībā, bet vēlāk pārslēdzos uz FMCG sektoru, kuru pārstāvu arī šobrīd.

Nu jau piecus gadus strādāju SIA “Coca-Cola HBC Latvia” ar nelielu pārtraukumu, bet pēdējos divus gadus ieņemu Pārdošanas prasmju attīstības vadītājas amatu.

Kā nonācāt šajā amatā?

Pēc meitas piedzimšanas nolēmu pilnībā mainīt savu profesionālo dzīvi un uzsāku darbu kontaktu centrā, kas palīdzēja man attīstīt komandu un pārdošanas vadības prasmes ārpus sabiedriskās ēdināšanas nozares. Vadot telemārketinga komandu, ieguvu pirmo pieredzi pārdošanas treneres amatā un sapratu, ka tieši apmācības un cilvēku prasmju attīstība ir darbs, par kuru sapņoju.

Kad uzsāku darbu SIA “Coca-Cola HBC Latvia” kā zvanu centra vadītāja praktiski uzreiz “noskatīju” pārdošanas trenera amatu. Tomēr mans tā laika vadītājs sacīja, ka neredz mani šajā amatā. Izrādījās, ka labām lietām ir vajadzīgs laiks un nedaudz veiksmes. Pēc trīs gadiem, kad uzņēmumā mainījās pārdošanas trenera amata būtība un atbrīvojās vakance, nekavējoties pieteicos un mana kandidatūra tika pieņemta. Atlase nebija viegla, konkurēju ar ļoti stipru un profesionālu kolēģi, tomēr veiksme bija manā pusē. Atceros to dienu, kad jaunā vadītāja paziņoja par savu lēmumu – tā bija “dream come true” (sapņi piepildās) sajūta.

Kas Jūsu ikdienas darbā Jūs aizrauj visvairāk?

Mani iedvesmo un ļoti aizrauj ideja, ka es ar savu darbu varu kaut vai nedaudz palīdzēt citiem cilvēkiem uzlabot savu darba ikdienu, kļūt pārliecinātākiem par sevi un savu darbu.

Kādi ir pārdošanas nozares lielākie ikdienas izaicinājumi?

Mēs dzīvojam ļoti interesantā laikmetā, kur uz pasaulē pazīstamu figūru piemēra redzam, ka, sataustot cilvēka patiesās vērtības un vajadzības, var kļūt pat par ASV prezidentu. Izaicinājumi ir atkarīgi no konkrētās nozares, tomēr pamatā visam ir un paliks indivīda vajadzības. Es ticu, ka lielākais izaicinājums ir saglabāt tieši cilvēciskās attiecības, kas veicina ilgtspējīgu sadarbību.

Kādām īpašībām jāpiemīt labam vadītājam?

Manā skatījumā labam vadītājam ir izcili jāizprot uzņēmējdarbība konkrētajā lauciņā un jāspēj atrast cilvēka bāzes motivācija, kā arī jāparūpējas par to, lai komanda vienmēr zina, kāpēc kaut kas tiek darīts. Mēs visi esam cilvēciskas būtnes, mums ir svarīgi, lai tam, ko darām, ir jēga. Tikai holistiska pieeja vadītāja darbam, kas sevī iekļauj arī nepārtrauktu pašattīstību, var nodrošināt “laba vadītāja” statusu.

Kādu padomu karjeras sākumā Jūs būtu devusi pati sev?

Patiesā vēlme palīdzēt cilvēkiem ir tava veiksmes atslēga, saglabā to un nekad neapdodies.

Kurš ir bijis Jūsu karjeras lielākais pagrieziena punkts? Kādēļ?

Īstenībā tas notika tieši Turībā, kad sešus mēnešus pēc studiju uzsākšanas gribēju izstāties. Toreiz mani tik ļoti iedvesmoja saruna ar Annu Ābeltiņu, kura lasīja mikro un makro ekonomikas kursu. Galvenokārt, pateicoties tieši viņai, es sapratu, uz ko esmu spējīga.

Kur Jūs sevi redzat pēc desmit gadiem?

Pēc desmit gadiem es noteikti esmu lieliskā fiziskā formā. Profesionālā ziņā redzu sevi pārdošanas vadībā. Ar prieku turpināšu lasīt lekcijas, kā arī visdrīzāk jau būšu sākusi darbu pie sava zīmola izveides, bet detaļas lai paliek pagaidām neatklātas.

Kā Jūs pavadāt savu brīvo laiku ārpus darba? Varbūt ir kādi hobiji?

Lai justos labi, man ir vajadzīgs laiks svaigā gaisā – pastaigas, pārgājieni, skriešana - tas viss ir par mani. Esmu pilnīgi pārliecināta, ka sievietei ir nepieciešama sieviešu sabiedrība, tāpēc cenšos neizlaist deju nodarbības, bieži satiekos ar savām draudzenēm un vienmēr cenšos pieņemt jaunas iepazīšanās iespējas.

Mans galvenais hobijs ir staigāšana, bet sapņoju iemācīties kaitot.

Kāds ir Jūsu dzīves moto?

Dari tikai to, ko gribi, un nedari to, ko negribi.

Kas ir Jūsu dzinējspēks?

Prieks – es nedaru neko, kas man nesagādā prieku.

Es ļoti iedvesmojos no saviem bērniem, viņi ir tik stipri un nelokāmi savā pārliecībā un savās vajadzībās. Piemēram, manu meitu neviens nevar piespiest darīt to, ko viņa nevēlās. Viņa 100% atradīs veidus un pareizos vārdus, lai visus pārliecinātu par to, kas viņai ir vajadzīgs vai nav vajadzīgs. Bet dēls, neskatoties uz to, ka septiņus gadus ir veltījis pludmales volejbolam, 17 gadu vecumā atrada veidu kā “no tīras lapas” kļūt par hokeja vārtsargu sešu mēnešu laikā savam priekam.

Ko Jūs ieteiktu jaunajiem studēt gribētājiem?

Drīzāk novēlējums no manis – maksimāli ātri atrodiet, kas jums šajā dzīvē sagādā prieku un padariet to par profesiju, studējiet šo tēmu, strādājiet šajā sfērā un vienmēr palieciet elastīgi.

Esmu pārliecināta, ka mākslīgā intelekta laikmetā elastība, empātija un patiesā vēlme palīdzēt cilvēkiem būs augstas konkurētspējas pamatā.