Jānis Bukšs pēc Biznesa augstskolas Turība bakalaura programmas “Sabiedriskās attiecības” absolvēšanas sevi izmēģinājis dažādās profesionālajās jomās, bet nekur tālu no komunikācijas nav aizgājis. Viņš atzīst, ka viņu uzlādē cilvēki un dinamiskais dzīvesveids, bet kā tikt galā ar stresa situācijām, kuras piezogas tieši tad, kad to vismazāk gaidi? Kādi ir lielākie komunikācijas nozares izaicinājumi un kur smelties motivāciju? Uz šiem un citiem jautājumiem atbild Biznesa augstskolas Turība absolvents.

Kas Jūs aizveda līdz izvēlei studēt Turībā un tieši sabiedriskās attiecības?
Zināju, ka man patīk būt cilvēkos, socializēties, runāties - tas viss mani uzlādē. Jau vidusskolas laikā un pēc absolvēšanas sapratu, ka eksaktās zinātnes noteikti nav tas, kas man padodas. Tālāk domāju, ka varētu mēģināt mācīties par aktieri, taču beigās nepieteicos tur, bet gan Turībā. Īpašs sveiciens no tiem laikiem Ievai Melbārdei!

Ar ko Jūs nodarbojaties pēc studiju beigšanas? Kāda ir Jūsu darba ikdiena?
Pēc absolvēšanas esmu strādājis dažādos darbos, izdzīvojot plašu klāstu pienākumu, ko ietver sabiedriskās attiecības - komunikācija, publiskā runa, mārketings, projektu vadība, pārdošana. Pašlaik uz vasaras laiku esmu iesaistījies Bauskas kultūras centra komunikācijā, aktīvajā pasākumu sezonā veidojot komunikāciju dažādiem pasākumiem, īpaši festivālam "Bauska TASTE 2024". Jau daudzus gadus aktīvi darbojos kā konferenču, sporta spēļu, korporatīvo pasākumu vadītājs, moderators. Pašlaik esmu ieinteresēts jaunos profesionālos izaicinājumos, kuros varu ne tikai dalīties ar savu līdzšinējo pieredzi, bet arī turpināt pilnveidoties.

Kas Jūs aizrauj šajā jomā?
Man patīk dinamika, kas šajā jomā ir. Bieži ir jāspēj reaģēt ātri, jābūt elastīgam un jāvar pielāgoties dažādām situācijām.

Kādi ir lielākie Jūsu nozares izaicinājumi?
Labs jautājums. Laikam vienas tādas pareizās atbildes nav. Tā vispārīgi domājot, šajā brīdī pirmais, par ko iedomājos, ir ne tikai būt profesionāliem un mūsdienīgiem, bet tajā pašā laikā saglabāt stingru mugurkaulu un veselo saprātu.

Kādām īpašībām jāpiemīt labam pasākumu vadītājam/organizatoram?
Manuprāt, atvērtībai, elastībai un spējai pielāgoties pēkšņām situācijām. Cilvēkam jābūt drošam, pārliecinātam, jāspēj runāt, bet ļoti svarīgi ir arī klausīties un sajust, kas apkārt notiek. Svarīgi ir spēt iejusties cilvēka, kurš pasākumu apmeklēs, ādā, tāpēc es vienmēr pie sevis nodomāju, ka pasākums ir izdevies, ja man būtu paticis tur būt kā apmeklētājam.

Kā studijas Turībā ir ietekmējušas Jūsu karjeras attīstību?
Studiju laiks Turībā bija vienreizēja pieredze. Visspilgtāk atmiņā palikušas aizraujošās vieslekcijas, pasniedzējs Alberto Sadu, iesaistīšanās aktivitātēs ar starptautiskajiem studentiem, kā arī unikālā Erasmus studiju apmaiņas pieredze. Vēl viens svarīgs ieguvums - satikšanās ar cilvēkiem, kas laika gaitā izveidojas kā vērtīgs kontaktu tīkls.

Kādu padomu karjeras sākumā Jūs būtu devis pats sev?
Hmm, šis arī ir labs jautājums. Noteikti ieteiktu sev jau studiju laikā darīt, iesaistīties, piedalīties dažādās aktivitātēs vēl vairāk. Manuprāt, es gan to toreiz jau darīju, bet, tā atskatoties, vienmēr liekas, ka varēju jau vēl vairāk.

Kurš ir bijis Jūsu karjeras lielākais pagrieziena punkts? Kādēļ?
Es īsti nevaru nosaukt vienu tādu lielāko pagrieziena punktu. Manuprāt, man nav tāda viena punkta, jo esmu vienmēr atradis, ko darīt un kur būt. Atceros 2011. gadā iesaistīšanos Eiropas Brīvprātīgā darba projektā, kad divus mēnešus vasarā ar citiem ārzemniekiem kā brīvprātīgais strādāju Lietuvā sociālo darbu. Tas man deva plašāku redzējumu, iespēju augt, veidot jaunus kontaktus, apgūt pamatlīmenī lietuviešu valodu un kopumā saprast, ka cilvēkos un starptautiskajā vidē es jūtos kā zivs ūdenī.

Kā vislabāk rīkoties stresa situācijās? Kā pats tās risināt?
Saglabāt "vēsu prātu", galvā izskaitīt līdz desmit un nonākt pie secinājuma, ka stresošana jau nepalīdzēs. Konkrētajā brīdī mēģināt saredzēt reālo situāciju un, ar abām kājām uz zemes turoties, pragmatiski izdomāt, ko un kā darīt, lai vairs nebūtu, par ko stresot. Man pašam vienmēr patīk frāze, ka "problēmu nav, ir tikai izaicinājumi". Ikdienā šo arī mācos, kā, saskaroties gan ar sadzīviskiem, gan profesionāliem izaicinājumiem, spēt virzīties soli uz priekšu.

Kur smelties motivāciju, kad visam gribas atmest ar roku?
Es personīgi sāku ar to, ka novērtēju to, kas man ir. Gadās šķietami labākas un ne tik labas dienas, periodi, taču zinu, ka pēc sliktāka perioda būs kāpums, jo tajā laikā būšu kaut ko iemācījies, savukārt labajos laikos nedrīkst pārlieku sapriecāties, jo arī tādos periodos varu gūt kādu mācību. Izklausās filosofiski, bet esence, ko vēlējos pateikt, ir, ka, manuprāt, motivācija rodas, kad, neskatoties ne uz ko, tu novērtē to, kas tev ir un esi pateicīgs.

Ko Jūs ieteiktu jaunajiem studēt gribētājiem?
Aiziet, tikai uz priekšu! Esi atvērts jauniem piedzīvojumiem, jaunām iespējām. No savas pieredzes varu teikt, ka gan Turībā, gan ārpus augstskolas tās ir daudz un dikti. Negaidi, kad kāds kaut ko "ar karotīti ieliks mutē", bet izdomā, ko tu jau šodien vari izdarīt, kur iesaistīties, piedalīties, lai rīt būtu labāk.