Jaunumi
Komunikācijas eksperti: digitālajā laikmetā svarīgi ir nepazaudēt cilvēcisko aspektu
Starptautiskajā zinātniskajā konferencē “Komunikācija un starpnozaru kompetenču attīstība digitālajā laikmetā” izglītības un komunikācijas eksperti diskutēja par jaunajām starpnozaru prasmēm, komunikācijas jomas nākotni un izaicinājumiem, uzsverot, ka digitālajā laikmetā komunikācijas prasmes ir kritiski svarīgas ne tikai veiksmīgam biznesa vai reklāmai, bet tās ir svarīgas arī valsts un sabiedrības drošībai.
Šo aspektu savā vēstulē konferences dalībniekiem īpaši uzsvēra Valsts prezidents Egils Levits, atsaucoties uz šobrīd notiekošo karadarbību Ukrainā. “Karš uzskatāmi atgādina ikvienam no mums - komunikācija var kalpot noziegumu pastrādāšanai un komunikācija var kalpot patiesībai. Komunikācija var arī motivēt un iedvesmot. [..] Digitālajā informācijas telpā ikviens ir kļuvis par komunikatoru, un ikviens nes atbildību par savu rīcību un par saviem vārdiem.” Viņš aicināja attīstīt “mūsu 21. gadsimta komunikācijas prasmes tā, lai mēs spētu stiprināt un aizsargāt savas vērtības - kā biznesā, tā valsts pārvalde, kā savstarpējā saziņā, tā publiskajā telpā - gan digitālajā, gan reālajā.”
Komunikācijas eksperte, komunikācijas aģentūras "A.W. Olsen&Partners" vadītāja Olga Kazaka akcentēja viedas un stratēģiskas komunikācijas nozīmi, kas ir svarīgs instruments mūsdienu organizācijas darbībā, lai organizāciju padarītu par ilgstpējīgāku un konkurētspējīgāku. Tāpat viņa norādīja uz komunikācijas izaicinājumiem - kā digitālajā laikmetā nepazaudēt cilvēcisko aspektu, kā izmantot jaunas iespējas mūsdienīgā veidā un kā tehnoloģijas var padarīt mūsu dzīvi ērtāku un labāku. Tagad organizācijām jāspēj reaģēt elastīgi un nemitīgi mainīt savus plānus.
Savukārt Biznesa augstskolas Turība rektors Aldis Baumanis pauda, ka, sekojot līdzi jaunākajām tendencēm, komunikācijas nozare augstskolā ieguvusi starpdisciplināru nozīmi, jo mūsdienās nav iedomājams publiskais vai privātais sektors bez mijiedarbības ar komunikāciju. Augstskola, lai būtu kopsolī ar jaunākajām komunikācijas un digitālās komunikācijas tendencēm, pēdējos divos gados ir veikusi lielu darbu. Proti, augstskola nodrošina studiju procesu ne tikai klātienē, bet arī tiešsaistē, izveidotas vairākas specializācijas programmām, piemēram, “Digitālā komunikācija un multimediju komunikācija”, atklāta komunikācijas radošā telpa “DigiCom”, kur studenti var attīstīt savas multimediju lietošanas prasmes, kā arī Turība kļuvusi par Amerikas izglītības un globālās attīstības organizācijas IREX partneri medijpratības veicināšanā Latvijā.
Zinātniskā konference pulcēja gan Latvijas, gan vairāk kā 70 starptautiskos izglītības un komunikācijas ekspertus no tādām valstīm kā, piemēram, Vācijas, Lietuvas, Polijas, Itālijas, Turcijas, Nīderlandes, Gruzijas, Moldovas un Ukrainas.
Konferencē iekšējās komunikācijas eksperte Vija Valentukonīte-Urbanavičiene uzstājās par līderības komunikāciju pasaulē pēc pandēmijas, savukārt Turcijas Dogu universitātes Mediju studiju profesors Baris Kobans runāja par jauno, sociālo mediju ētiku autoritāros režīmos.
Konferences turpinājumā Biznesa augstskolas Turība Juridiskās fakultātes docētāja, “Discom” projekta akadēmiskā vadītāja Dana Rone dalījās ar atziņām, kā jaunajiem profesionāļiem mācīt starpnozaru kompetences, bet Turības lektore,“Discom” projekta eksperte Daina Škuškovnika uzstājās ar lekciju “Mūsdienu realitāte - starpnozaru prasmes”.
Latvijas Asociācijas sabiedrisko attiecību profesionāļiem valdes priekšsēdētāja Kristīne Tjarve prezentēja pētījumu par sabiedrisko attiecību profesijas jaunākajām tendencēm Latvijā, savukārt Polijas Jagiellonian universitātes eksperti Agņeška Gora un Jaceks Čaja runāja par mediāciju un sarunu vešanu, bet reklāmas aģentūras “HAVAS CREATIVE LATVIA” vadītājs Ritvars Vulis dalījās ar jaunākajām tendencēm digitālajā komunikācijā.
Pirmajā konferences dienā 20. aprīlī notika arī paneļdiskusija “Nākotnes komunikācija digitālajā laikmetā”, lai apspriestu jaunākās tendences komunikācijas zinātnē, apskatot komunikācijas izmaiņas dažādās nozarēs – politikā, informācijas tehnoloģijās, veselības aprūpē, izglītībā. Eksperti diskutēja ne tikai par stratēģisku komunikācijas plānošanu, bet arī auditorijas pārzināšanu. Piemēram, Dana Rone, runājot par izglītību, atzina, ka šobrīd skolotājiem ir jābūt ar “atvērtiem prātiem” un jāspēj paraudzīties ārpus savām tēmām. Ikvienam mūsdienās ir nepieciešams daudzu prasmju kopums. Arī Turības Komunikācijas zinātnes virziena vadītāja Jana Bunkus bija vienisprātis, ka multitasking ir neatņemama šī brīža realitāte un šo prasmi sagaida visos līmeņos. Savukārt Vija Valentukonīte-Urbanavičiene komunikācijas lomu raksturoja kā līmi, kas salīmē dažādas jomas, dažādas realitātes, vienlaikus akcentējot mūsdienās līdera svarīgo lomu, jo šobrīd līderiem cilvēki uzticas vairāk nekā organizācijām.
Savukārt zinātniskās konferences otrajā dienā, 21. aprīlī, norisinājās studentu sekcija, kura ietvaros notika darbs četrās paralēlajās sekcijās – komunikācija un informāciju tehnoloģijas; uzņēmējdarbība un tūrisms, tiesību zinātne, starpnozaru prasmes izglītībā.
Konference rīkoja Biznesa augstskola Turība, un tā norisinājās ERASMUS+ Stratēģiskās partnerības projekta „Starpnozaru prasmju attīstība sadarbībai un konfliktu risināšanai” ietvaros.
Konferences video ieraksts pieejams šeit.
Konferencē prezentētās grāmatas par soft skills elektroniskā versija.
Nākamajā gadā - 2023. gada 19.-20. aprīlī - notiks zinātniskā konference tiesību zinātnes jomā “Pārmaiņas: Ilgtspējīgas sabiedrības pamats”.