Tūrisms veicina ekonomikas izaugsmi, reģionu attīstību, pozitīvu ietekmi uz vietējām kopienām, ne tikai tūristiem. Vidzemes, Latgales un Kurzemes reģioni pēdējo gadu laikā ir veiksmīgi turpinājuši attīstīties, izceļot savu unikalitāti visdažādākajās jomās. Lai turpinātu šo pozitīvo virzību, ir nepieciešams starp reģioniem veidot ciešāku starpnozaru sadarbību.

Savās domās par tūrisma attīstības tendencēm reģionos dalījās tūrisma nozares speciālistes, - Gulbenes tūrisma un kultūrvēsturiskā mantojuma centra direktore Simona Sniķe un Dundagas pils Tūrisma informācijas centra vadītāja Diāna Kristiņa. Abas 2023. gadā absolvēja Biznesa augstskolas Turība Starptautiskā tūrisma fakultāti, savus maģistra darbu tēmas veltot tūrisma attīstībai reģionos. Diāna rakstīja par tēmu: “Kolkas un Dundagas pagasta iekļaušanos Talsu novada tūrisma piedāvājumā: mazo galamērķu attīstības izaicinājumu risinājumi”, bet Simona - “Stratēģiskā partnerība Ziemeļlatvijas novadu tūrisma pārvaldes organizāciju darbībā un tās pieejā”.

Tūrisma nozare pasaulē un Latvijā attīstās, un tas ir tikai likumsakarīgi, ka arī reģionos šī nozare kļūst arvien nozīmīgāka. 2021. gadā pēc administratīvi teritoriālās reformas, Talsu novadam pievienojās vairāki novadi, kuri līdz šim darbojās kā patstāvīgi galamērķi. Diāna Kristiņa ar savu maģistra darba pētījumu vēlējās novērtēt Dundagas un Kolkas pagastu kā tūrisma galamērķa pozīciju Talsu novadā, rodot priekšlikumus identificēto problēmu risināšanai. “Galvenais secinājums ļauj vēl vairāk lepoties ar Dundagas un Kolkas pagastu, jo šīs vietas piedāvā spēcīgu un nozīmīgu tūrisma piedāvājumu. Esošie tūrisma resursi šajās teritorijās ne tikai papildina, bet būtiski uzlabo kopējo tūrisma piedāvājumu Talsu novadā. Lai pilnībā izmantotu šo vietu potenciālu, ir, pirmkārt, jāveicina sadarbība starp visām ieinteresētām pusēm, lai būtu vienāds redzējums par galamērķi. Jāuztur regulāra sadarbība un kopīgi jāstrādā pie kompleksa tūrisma piedāvājumu izstrādes, gatavu tūrisma maršrutu izveides, kā arī visām iesaistītajām pusēm ir nepieciešams vienots redzējums,” pauž Diāna.

Savukārt Simonas Sniķes pētījuma galvenie secinājumi bija ļoti pietuvināti tam, ar ko viņa saskaras ikdienas profesionālajā darbībā - pašvaldību tūrisma pārvaldības organizāciju stratēģiskā partnerība var būt veiksmīgs modelis, lai radītu daudzveidīgu tūrisma piedāvājumu un palielinātu tūristu pavadīto laiku konkrētajā reģionā, bet pirms tas strādā, ir jāsakārto pamatlietas. Pašvaldībām jāvienojas par pieejamo budžetu, veicamajiem pienākumiem un darbības virzieniem. “Tā ir jābalsta uz reālām novadu vērtībām, kā rezultātā piedāvājumi veidosies dabiski, kas savukārt tūristiem ļaus piedzīvot patiesas reģiona vērtības, tradīcijas un paražas. Secinājumos bieži parādījās vārds “konkurence”, kam bija negatīva nozīme. Kā pašvaldību tūrisma pārvaldību organizāciju speciālisti, tā uzņēmēji saskatīja šo kā draudu. Konkurence izskanēja tādos salīdzinājumos kā sāncensība, salīdzināšana, nelabvēlīga cīņa. Piekrītu, ka stratēģiskā partnerība rada konkurenci, bet to ir jāpārvērš labvēlīgā attīstības virzienā,” viņa pamato.

Vidzemes, Latgales un Kurzemes reģioni pēdējo gadu laikā ir veiksmīgi turpinājuši attīstīties, izceļot savu unikalitāti kultūrā, tradīcijās, kā arī dabas skaistumā. Latvijas tūrisma stiprās puses, noteikti, ir mūsu pašu dabas skaistums, gadalaiku mainība, kā arī kultūrvēsturiskā un industriālā mantojuma daudzveidība. “Nav noslēpums, ka tūrisma nozare pēdējo gadu laikā ir cietusi no pandēmijas, karadarbības un inflācijas ietekmes, tāpēc apbrīnojama ir nozarē strādājošo enerģija,” akcentē Simona. “Šo faktoru rezultātā ir nedaudz mainījušies tūristu paradumi – izvēle ceļot nelielās grupās, meklēt unikālo, neaizskarto, pieredzēt satikšanos ar pašu saimnieku, meistaru, uzņēmēju, izvairīties no masu tūrisma.”

Tūrisma nozarē, lai piesaistītu ārvalstu tūristus, neizbēgama ir sadarbība ar blakus novadiem, reģioniem, lai palielinātu piedāvājumu daudzveidību. Viņa uzsver, ka katrs uzņēmējs, sniedzot savu pakalpojumu, ir atbildīgs par visa novada tēlu. Tas ir izaicinājums, kas, iesākoties aktīvajai tūrisma sezonai, neļauj atslābt.

Tūrisma nozares speciālistes ir vienisprātis, ka, neskatoties uz esošo cilvēkresursu daudzumu, nozares attīstībai pietrūkst jauno nozares profesionāļu un sezonas darbinieku. “Izteikta sezonalitāte un nozares jūtīgums pret izmaiņām pieprasījumā atkarība no ārējiem apstākļiem. To nepareizi pārvaldot, var būtiski negatīvi tikt ietekmēta vide,” pauž Diāna. Arī Simona atzīst, ka liels izaicinājums tūrisma nozarē ir nodarbināto novecošanās un svešvalodas prasmju trūkums: “Manuprāt, viena no vājajām pusēm, iespējams, ir neskaidra kopējā nozares vīzija - kas ir Latvijas tūrisma unikalitāte, salīdzinot ar citām valstīm, kāpēc tūristam šeit ir jāatbrauc vai jāatgriežas atkārtoti, ko, atgriežoties mājās, viņš izstāstīs saviem tuviniekiem un ieteiks apskatīt Latvijā. Es negribu teikt, ka šīs vīzijas nav nemaz, bet tā nav pilnīgi skaidra. Iespējams, ka, tāpēc mēs katrs – reģioni un arī pašvaldības - tomēr joprojām “velkam to deķi” katrs uz savu pusi, jo nezinām vai neredzam kopējo vīziju.”

Lai uzlabotu tūrisma nozares attīstību reģionos, Diāna uzskata, ka ir nepieciešams attīstīt digitālās prasmes ne tikai tūrisma uzņēmējiem, bet arī tūrisma plānotājiem, lai rastos iespējas integrēt un izmantot digitālās priekšrocības savā ikdienā. “Netiek pilnībā izmantotas digitālās iespējas, it īpaši reģionos liela daļa iedzīvotāju ar digitālajām tehnoloģijām ir uz "jūs". Maldīgs ir priekšstats, ka viss, kas saistīts ar tehnoloģijām ir dārgs. Ir pieejami arī risinājumi, kas neprasa lielus ieguldījumus,” viņa pamato.

Turpretī Simona aicina pašvaldību tūrisma pārvaldību organizācijām būt atvērtiem, piedāvājot prakses vietas, lai jaunie speciālisti iepazīst arī tūrisma nozares izaicinājumus reģionos: “Manuprāt, ir svarīgs skaidrs redzējums par kopējo Latvijas kā tūrisma galamērķa tēlu. Atbalstu arī stratēģisko partnerību starp pašvaldību tūrisma pārvaldību organizācijām, kas attīsta reģiona konkurētspēju un palielina kapacitāti.”