Pētot piļu pieejamību cilvēkiem ar kustību traucējumiem Latvijā, ir secināts, ka piļu pārstāvjiem izteikti trūkst zināšanu par cilvēku ar kustību traucējumiem vajadzībām un viņiem pielāgotu vidi. Vides pieejamības izveidi un uzlabošanu pilīs būtiski kavē vadlīniju neesamība par to, kā pielāgot kultūras mantojumā ietilpstošās ēkas. Taču, lai gan vides pieejamības jautājuma risināšana ir laikietilpīgs process, kas prasa visas sabiedrības iesaistīšanos, arī šobrīd ir pieejami šīs problēmas risinājumi.

“Tūrisma galamērķa konkurētspēju arvien vairāk nosaka ne tikai pakalpojuma saturs, vietas unikalitāte, bet arī pakalpojuma kvalitāte, kas ietver sevī arī vides pieejamību. Ilgtspējīga tūrisma objektu un galamērķu attīstības priekšnoteikums ir nodrošināt pakalpojumu pieejamību visdažādākajām sabiedrības grupām. Latvijā kā attīstītā pasaules valstī ir svarīgi pievērst uzmanību arī šādiem tūrisma attīstības jautājumiem, ne tikai koncentrēties uz kvantitatīvo rādītāju sasniegšanu,” uzsver Biznesa augstskolas Turība Starptautiskā Tūrisma fakultātes dekāns Ēriks Lingebērziņš.

Pētījuma par piļu pieejamību cilvēkiem ar kustību traucējumiem Latvijā ietvaros tika apsekotas 16 Latvijas pilis, kā arī intervēti dažādi ar šo jomu saistīti pārstāvji - cilvēki ar kustību traucējumiem, invalīdu un viņu draugu apvienības “Apeirons” pārstāvji, Latvijas piļu, kā arī Latvijas Piļu un muižu asociācijas pārstāvji, kā arī aptaujāti 232 Latvijas iedzīvotāji.

Pētījuma laikā, veicot novērojumus, tika secināts, ka vairākās pilīs, kurās izveidoti pielāgojumi cilvēkiem ar kustību traucējumiem, tie nemaz nav izmantojami. Bet, ja raugās kopumā, tad lielākajā daļā piļu ir būtiski trūkumi, lai tās varētu apmeklēt cilvēki ar kustību traucējumiem, taču, ja novērtē katras pils pieejamību, tad jāatzīst, ka neviena no novērotajām 16 pilīm nav pilnībā pieejamas cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Deviņas pilis ir daļēji pieejamas, savukārt septiņas - pilnībā nepieejamas cilvēkiem ar kustību traucējumiem, kā galveno problēmu minot to, ka cilvēki ar kustību traucējumiem nespēj pilīs tikt iekšā, jo pie ieejām esošajām kāpnēm nav izveidotu alternatīvu, piemēram, pacēlājs, panduss.

“Piļu pārstāvji šajā situācijā vaino pašu cilvēku ar kustību traucējumiem mazo iniciatīvu, taču jāsaprot, ka izveidojies nebeidzamais aplis – cilvēki ar kustību traucējumiem neapmeklē pilis, jo tās nav pieejamas cilvēkiem ar kustību traucējumiem, savukārt piļu pieejamība netiek uzlabota, jo nav pieprasījums no šo cilvēku grupas puses,” skaidro pētījuma autore, Biznesa augstskolas Turība Starptautiskā tūrisma fakultātes absolvente Katrīna Kukaine.

Savukārt lielākā daļa piļu pārstāvji uzskata, ka situācija ar piļu pieejamību ir labāka, nekā tā ir parādīta, kā arī galvenais fokuss no šo pārstāvju puses ir vērts uz atsevišķiem pielāgojumiem nevis pieejamību kopumā. Taču Invalīdu un viņu draugu apvienības “Apeirons” pārstāvju viedoklis apstiprina, ka situācija ar Latvijas piļu pieejamību un piļu pārstāvju zināšanām ir diezgan bēdīga, it īpaši salīdzinot ar citās valstīs notiekošo. Situācija tiek skaidrota ar to, ka šis pieejamības jautājums netiek izvirzīts kā prioritāte – vienmēr atrodas, kas “svarīgāks”, kā arī nav konkrētu vadlīniju, kas noteiktu, kā ir jāpielāgo vēsturiskas ēkas cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem.

Paši cilvēki ar kustību traucējumiem uzskata, ka problēma galvenokārt ir tā, ka neviens nevēlas domāt par viņiem kā nozīmīgu sabiedrības daļu.
Kā galvenie pētījuma secinājumi ir tādi, ka piļu pārstāvjiem izteikti trūkst zināšanu par cilvēku ar kustību traucējumiem vajadzībām, kā arī šiem cilvēkiem pielāgotu vidi. Tāpat būtiskus vides pieejamības izveides un uzlabošanas pilīs kavē vadlīniju neesamība par to, kā pielāgot kultūras mantojumā ietilpstošās ēkas, tai skaitā pilis.

Lai risinātu Latvijas piļu vides pieejamības problēmu, kā iespējamos risinājumi tiek piedāvāts Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldei, konsultējoties ar Apeirons pārstāvjiem, izstrādāt vadlīnijas, kas ietver norādes par to, kā pilīs, muižās un citās vecās ēkās vidi pielāgot atbilstoši cilvēku ar kustību traucējumiem vajadzībām, tādējādi rādot piemēru arī citu piļu un ēku vides pieejamības uzlabošanai.

Savukārt Latvijas Piļu un muižu asociācijai sadarbībā ar invalīdu un viņu draugu biedrības „Apeirons” pārstāvjiem būtu jāorganizē savu biedru - piļu un muižu pārstāvju - izglītošanās kursus un seminārus par vides pieejamību cilvēkiem ar kustību traucējumiem un to īstenošanu attiecīgajās pilīs, tādējādi palielinot piļu pārstāvju zināšanas saistībā ar pieejamības jautājumiem priekš cilvēkiem ar kustību traucējumiem.

Pētījums par piļu pieejamību cilvēkiem ar kustību traucējumiem Latvijā tika veikts Biznesa augstskolas Turība Starptautiskā tūrisma fakultātes diplomdarba izstrādes ietvaros no 2022. gada 20. janvāra līdz 20. aprīlim.

Pētījumā tika iesaistītas 16 Latvijas pilis – Durbes pils, Jaunmoku pils, Jaunpils, Ventspils Livonijas ordeņa pils, Bīriņu pils, Turaidas pils, Cēsu jaunā pils, Zvārtavas pils, Krustpils pils, Vecsalienas muižas pils, Lūznavas muižas pils, Varakļānu muižas pils, Bauskas pils, Rundāles pils, Dobeles pils, Jelgavas pils.