Biznesa augstskolas Turība Starptautiskā tūrisma fakultātes dekāns Ēriks Lingebērziņš, komentējot tūristu paradumus un tūrisma nozares tendences atzīst, ka Baltijas valstis arvien vairāk piesaista tūrismu acis un uzmanību ar savu skaisto dabas reljefu, seno vēsturi un arhitektūru, kā arī vietu, kur braukt iepirkties.

Klimatiskās pārmaiņas ir veicinājušas tūristus izsvērt vietas, kur nav ekstremāls karstums un dzīvībai bīstami laika apstākļi. Arī cenu faktors spēlē būtisku lomu tūristu galamērķa izvēlē, jo ar izdevīgākām cenām nekā citās valstīs ir iespējams iegūt vairāk pieredzes un pilnvērtīgāk atpūsties atvaļinājuma laikā, tādēļ Ziemeļeiropas reģions ir īpaši piesaistījis tūristu acis.

Šogad un iepriekšējo gadu karstuma viļņi vasaras sezonā tūristiem liek apsvērt dažādus citus tūrisma galamērķus tuvāk ziemeļiem, lai izbeigtu no mežonīgās tveices un karstajiem laika apstākļiem, kas var būt arī dzīvībai bīstami. Kā pirmos variantus, izdzirdot vārdu “ziemeļi”, vairums iedomājas par Zviedriju, Norvēģiju un Somiju, lai gan arī Baltijas valstis saskaņā ar ANO valstu klasifikāciju tiek pieskaitītas pie Ziemeļeiropas valstīm. Globālās klimata pārmaiņas ir radījušas ekstremālus apstākļus populārajos Eiropas galamērķos kā, piemēram, Itālija, Francija Grieķija un citas, tādēļ tūrisma nozarē ir vērojama tendence tūristiem papētīt ziemeļu valstu tūrisma piedāvājumus. Skandināvijas valstis ar savu krāšņo fjordu un kalnu ainavu tūristus aizrāvuši jau sen, kā arī plašās iespējas slēpot, slidot un darīt citas aktivitātes sniegā pulcē tūkstošiem tūristu ik gadu. Tomēr tūristi vēlas arī pabaudīt mērenu klimatu, kurā nav nedz pārāk karsts, nedz pārāk auksts, ar skaistu reljefu un ainavu, kā arī maciņam draudzīgu un pasākumiem bagātu infrastruktūru, tādēļ Baltijas valstis “iekrīt” šajā kategorijā.

Minot klimata pārmaiņas, no vienas puses, tas sevī ietver šos ekstremālos apstākļus vasaras sezonā, taču padara arī visas sezonas neprognozējamas ar lielām vētrām, biežām lietavām un pat cilvēkiem bīstamo krusu, kuru šogad pieredzējām arī Latvijā. No otras puses, klimatiskās pārmaiņas pagarina sezonas, tādēļ tās pārklājas viena otrā – vasaras sezona pagarinās par pāris nedēļām septembrī, tādēļ rudens ir visai silts, savukārt rudens “ieiet” ziemas sezonā, tādējādi to padarot lietainu un drēgnu un tāpat arī ar ziemu un pavasari. Šādu klimatisko pārmaiņu rezultātā dažādiem sezonas tūrisma objektiem ir grūtāk pielāgoties un uzturēt savus biznesu, jo tūristu plūsma nav vienmērīga un paredzama visās sezonās.

Arī jūras ūdenim ziemeļu jūrās sasilstot katru gadu arvien vairāk, ziemeļvalstu kūrorta pilsētas kļūst arvien pieprasītākas, starp šīm – Jūrmala, Liepāja, Palanga, Pērnava, Ventspils un citas. Paaugstinātais pieprasījums no tūristu puses, liek vietējiem uzņēmumiem pārdomāt savu cenu politiku sezonas laikā, tādēļ vietējie iedzīvotāji izvēlas citas atpūtas vietas piekrastē, tādēļ pilsētas kā Roja, Engure Latvijā un arī Lietuvas un Igaunijas mazās piekrastes pilsētas tūrisma sezonā kļūst arvien pieprasītākas. Mazās pilsētas spēj attīstīties sezonas laikā un rada unikālas tūrisma iespējas, ietverot savu reģionālo un kultūras identitāti, piemēram, Zvejnieksvētki, Ugunsnakts, Sunset party un citas.

Varam secināt, ka ziemeļu valstis kļūst pieprasītākas šo ekstremālo klimata apstākļu dēļ, kas spiež tūristus izvērtēt savu atpūtu citu, taču te arī mums kā vietējiem ir jāizdara mājasdarbs, pētot, kas tūristiem šeit interesē un piedāvāt konkrētus pasākumus visās sezonās. Šis piedāvājums veicinās tūristiem papētīt vietējo kultūru, vietas un pasākumus un, iespējams pagarināt savu atvaļinājumu, lai iepazītu vietējo tūrismu.