Pašlaik arī skaistumkopšanas joma, līdzīgi kā situācija pasaulē, piedzīvo globālas pārmaiņas. Kādas ir aktuālās tendences, kas ir slow beauty un psihodermatoloģija, kāda loma AI un dažādu paaudžu paradumiem, bet pats galvenais – kā šajā milzīgajā informācijas plūsmā neapjukt, stāsta Marika Kaprano-Ģederte, uzņēmēja, Biznesa augstskolas «Turība» Veselības aprūpes virziena nodaļas vadītāja.

Tiekšanās pēc labākas dzīves kvalitātes sākas ar apdomīgu pieeju. Ir parādījusies jauna tendence slow beauty, kas nozīmē dot priekšroku kvalitātei, nevis kvantitātei. Šis lēnīgais noskaņojums vērojams arī ekskluzīvos skaistumkopšanas salonos – tiek veidoti slēgti klientu klubi un pakalpojumi papildināti ar neaizmirstamas pieredzes gūšanu izsmalcinātos restorānos, bāros, atpūtas telpās un terasēs. Kā piemēru var minēt Parīzes salonu Carita France. Šāda tendence pamazām ienāk arī mazumtirdzniecības veikalos, piemēram, Harrods Šanhajā saviem kluba biedriem piedāvā Gordona Remzija restorāna apmeklējumu. Interesanti, ka salonu pakalpojumu sarakstā iekļautas arī uztura speciālistu un psihologu konsultācijas, kas līdz šim nebija vērojams. Bet, runājot par skaistumkopšanas industriju kopumā, nevar aizmirst strauji augošo Z paaudzi, tā dēvētos zūmerus, kas drīz vien sāks dominēt darba tirgū. Nesen veikts Statista pētījums atklāj, ka vairāk nekā trešdaļa Z paaudzes pārstāvju, tiecoties pēc mūžīgas jaunības, tērē vidēji 21–50 dolāru par ādas kopšanas līdzekļiem. Eiropas kosmētikas industrija līdz 2027. gadam plāno sasniegt 663 miljardus ASV dolāru apgrozījumu (Europe Cosmetic Market review 2024–2028).

Skaistumkopšana un veselais saprāts. Kādas ir jūsu domas?

Aina ir biedējoša, un paskaidrošu, kāpēc. Pieaugošā influenceru un pašpasludināto manifestatoru ietekme sabiedrībā, Tik Tok trendi, Eiropā nepārbaudītu skaistumkopšanas aparātu un kosmētikas iegāde internetā liecina, ka patērētāji kļuvuši slinki, nevēlas izglītoties, nespēj kritiski domāt un akli seko tiem, kuri skaļāk izpaužas. Viņi parasti vairās runāt par pieļautajām kļūdām vai veselības problēmām.

Skaistumkopšana un zinātne. Kuros virzienos pašlaik notiek straujākā attīstība?

Kosmētikas nozarē šobrīd ir aktuālas tādas tendences kā ilgtspēja un digitalizācija, pieaug pieprasījums pēc organiskās kosmētikas. Arī tādi faktori kā vecākās paaudzes novecošana un zūmeru salīdzinoši agrā pievēršanās kosmētikas produktiem ir ieviesusi izmaiņas. Skaistumkopšanā radies jauns termins slow beauty jeb lēnais skaistums, citiem vārdiem – uzmanīgāka pieeja, koncentrēšanās uz mazāku ražošanas atkritumu daudzumu, labākām sastāvdaļām un kvalitāti, nevis kvantitāti. Patērētājiem kļūst svarīgs ekoloģiskums. Vēl viena jauna tendence ir skaistumkopšanas uztura bagātinātāji, kas tiek lietoti iekšķīgi, tāpat kā pārējie uztura bagātinātāji. Parādījies arī jauns jēdziens «psihodermatoloģija», ko lieto attiecībā uz produktiem, kas sniedz ne tikai fizisku, bet arī emocionālu labsajūtu.

Skaistumkopšana un izglītība. Kā transformējusies šī joma?

Aizvien vairāk visos ražošanas un pakalpojumu nodrošināšanas procesos tiek izmantots mākslīgais intelekts, un lēnām zūd robeža starp to, kas ir īsts un kas mākslīgs. Jāpiebilst, ka turpmāk liela nozīme būs izglītībai un kritiskās domāšanas attīstīšanai visa mūža garumā. Šobrīd aizvien vairāk tiek runāts par mūžizglītības nozīmi, ne tikai kvalitatīvas fiziskās dzīvildzes saglabāšanu, bet arī mentālo veselību un smadzeņu fitnesu. Šis laikmets ievieš jaunas un nebijušas aktualitātes – kā saistīt un noturēt uzmanību. Un vislielākais izaicinājums ir tieši mācībspēki, kuriem jāmainās, lai runātu vienā valodā ar Z un Alpha paaudzi. Manis vadītā veselības aprūpes nodaļa biznesa augstskolā «Turība» šobrīd piedāvā divas programmas, kuru absolventi kļūst par ārstniecības personām. Tās ir «Estētiskā kosmetoloģija» un «Ārstnieciskā masāža». Nākamā gada septembrī plānojam pirmo studentu uzņemšanu jaunā bakalaura programmā «Uzturs». Tā radās ļoti likumsakarīgi, jo izskats un laba veselība ir tiešā mērā atkarīgi no dzīvesstila un pareiza uztura. Vēlos atzīmēt, ka viss studiju saturs visās programmās, caurvijot biznesa domāšanu, veidots kā vidusceļš starp skaistumkopšanu, medicīnu un biznesu, proti, studenti vienlaikus apgūst zināšanas un prasmes gan medicīnā, gan uzņēmējdarbībā. Mēs esam ceļā uz citādu izglītību. Es pati «Turībā» pasniedzu kursu «Salona vadība». Vienmēr aicinu studentus domāt plašāk, gribēt vairāk un nebaidīties riskēt.

Pārpublicēts: lofficielbaltic.com