TV3 laika ziņu vadītājs un radio „Star FM” dīdžejs Māris Grigalis Biznesa augstskolā Turība ir ieguvis gan bakalaura, gan maģistra grādu Uzņēmējdarbības vadībā.

Sākumā iestājos Turībā ar mērķi iegūtu bakalaura grādu jurisprudencē. Pēc sešiem studiju mēnešiem sapratu, ka tas tomēr nav domāts man, un veiksmīgi pārgāju mācīties uzņēmējdarbības vadību. Augstskola man tiešām labi iemācīja, kā rīkoties ar naudu. Jau otrajā kursā kopā ar domubiedriem nodibinājām paši savu uzņēmumu, kas sniedza mārketinga un reklāmas pakalpojumus un rezultātā darbojās apmēram desmit gadus. Protams, mēs vēl tikai mācījāmies, taču pasniedzēji arī ārpus lekciju laika palīdzēja ar visu, kas nepieciešams, tajā skaitā grāmatvedību. Interesanti, ka ar laiku augstskola kļuva par mūsu klientiem, un, lai gan šis posms manā dzīvē jau ir noslēdzies, tas man ir daudz ko iemācījis. Toreizējā Uzņēmējdarbības vadības fakultātes dekāne Solvita Vītola šobrīd uz mums noskatās jau no mākoņa maliņas – viņa bija tas cilvēks, kurš nesavtīgi uzņēmās šefību pār mani.

Izglītība paver prātus un durvis

Izglītība joprojām dod pavisam citu redzējumu tam, kā skatīties uz biznesu un dzīvi kopumā. Jo tu esi teorētiski un praktiski zinošāks, jo vairāk iespēju tev paveras. Es ļoti novērtēju studijās pavadītos gadus un jūtu lielu cieņu pret pasniedzējiem, kuri man veltīja tik daudz laika ārpus lekcijām. Mans ieteikums Turības studentiem ir pēc iespējas vairāk komunicēt un iegūt noderīgus kontaktus. Panākumu atslēga ir būt patīkamam – ja būsi noslēgts, nomākts vai iedomīgs, no tā nekas nebūs. Savukārt, ja būsi atvērts un palīdzēsi apkārtējiem, viss notiks. Ja ar cilvēkiem runā kā ar līdzvērtīgiem, neatkarīgi no profesijas un vecuma, to novērtē. Esot laipns pret apkārtējiem, tu radi par sevi labu iespaidu un tevi atcerēsies.

Karjera bez izglītības - diez vai

Jāatzīst, kad studēju, tie bija pilnīgi citi laiki, jo internets vēl nebija tik attīstījies. Jā, tagad var gūglēt visu ko un uzreiz saņemt interesējošo informāciju, bet tas tāpat nevar pilnvērtīgi aizstāt augstāko izglītību. Neatkarīgi no tā, ko tu studē, tev rodas pilnīgi cita, plašāka sapratne par lietām. Ja studē biznesu, tu veikalā vairs neredzi tikai cenu zīmes, bet gan saproti, kas aiz tā slēpjas. Pēc izglītības esmu arī pianists, un savulaik ļoti labi redzēju, kā, piemēram, uzstājās grupa “Cosmos”, kurā visiem bija muzikālā izglītība, un kā spēlēja tie, kuriem tās nebija. Tas ir cits līmenis, kam nepieciešamas pamatzināšanas nozarē un pareizā prakse.

Patīkamais pievelk patīkamo

Mans zelta likums – patīkamais pievelk patīkamo. Piemēram, kāpēc pie vienas tantiņas tirgū tos pašus kartupeļus par to pašu cenu pērk vairāk, kā pie blakus esošā onkulīša? Tāpēc, ka viņa tirgošanās laikā uzprasa, kā tev iet, kāda ir veselība un vai viss ir kārtībā, nevis nelaipni klusē un tikai vēlas nopelnīt naudu. Pie šīs dāmas cilvēki iet atkal un atkal, jo pie viņas ir patīkami atgriezties. Ir pareizi veidi, kā pārdot savu produktu, un ir nepareizi. Vēl viens labs piemērs – kad bijām vēl jauni, ar puišiem vairumā iepirkām zemenes un sadalījām trīs kategorijās, kas bija lielās, vidējās un mazās zemenes. Katrai kaudzei bija sava cena. Lielās zemenes maksāja visdārgāk, vidējās lētāk, bet mazās jau varēja atļauties katrs. Beigās mums sanāca 400% uzcenojums, jo bijām izvēlējušies vislabāko stratēģiju, kas bija patīkamāka dažādu ekonomisko slāņu cilvēkiem.

Jādara tas, ko mīli, un tad arī viss sanāks

No rītiem TV3 lasu laika ziņas, vēlāk ierodos "Star FM", kur esmu dienas dīdžejs, pārējā laikā vadu pasākumus, esmu daudzbērnu ģimenes tēvs ar ļoti mīlošu sieviņu, aktīvi darbojos sociālajos tīklos un esmu uzņēmējs. Dēliem gribu ieaudzināt savu labestību un dzīvesprieku, jo visi tomēr dzīvojam uz vienas planētas. Biznesa augstskola Turība man palīdzēja saprast, ka jādara tas, ko mīli, un tad arī viss sanāks. Nevis monotoni maukt no rīta līdz vakaram ar slapju pieri, bet gūt gandarījumu un kaifu no savas ikdienas. Ja jūti, ka tev studijās vai darbā tomēr šī sfēra neder, nebaidies to mainīt. Meklē sevi, nevis dari darīšanas pēc. Ja tomēr būtu augstskolā palicis juristos, gan jau es zinātu tos likumus, bet vai tas mani padarītu laimīgu?