Jaunumi
Mediācija strīdos uzņēmējiem ietaupa naudu, laiku un saudzē reputāciju
Dana Rone, Biznesa augstskolas Turība Juridiskās fakultātes docētāja mediācijas jautājumos
Mediācijas likums Latvijā stājās spēkā 2014. gadā, kas ir nedaudz vēlāk, kā citās Eiropas Savienības valstīs, taču mediācijas augstā kvalitāte Latvijā izceļas uz citu fona. Ir normāli, ka, nodarbojoties ar biznesu, rodas strīdi un domstarpības ar sadarbības partneriem, klientiem, darbiniekiem un varbūt pat valsts un pašvaldību iestādēm. Nav tādu komersantu, kuri nebūtu saskārušies ar šo situāciju, jo strīdi ir normāla dzīves sastāvdaļa. Tos var risināt ar tiesas palīdzību, šķīrējtiesā vai arī abas puses var kopīgi izvēlēties neitrālu sertificētu mediatoru, kura pienākums ir efektīvi vadīt pušu pārrunas par abpusēji vēlama rezultāta sasniegšanu, ja vien puses ir gatavas sadarboties.
Mediācija uzņēmējdarbībā ir risku minimizēšana
Mediācijas ceļā risināto strīdu skaits uzņēmējdarbībā ar katru gadu pieaug, tāpat stabili palielinās arī pieprasījums pēc mediācijas. Šī statistika nav tik liela, kā, piemēram, ģimenes lietās, taču mediācija var palīdzēt komersantiem mierīgā, attiecību saglabājošā veidā, kā arī lētāk, ātrāk un diskrētāk risināt strīdus, savstarpēji vienojoties. Kamēr tiesas procesi ir publiski, mediatoriem ir jānodrošina konfidencialitāte un diskrētums – par mediāciju nav iespējams saņemt informāciju. Tieši šādā veidā komersanti var saglabāt savu labo vārdu un reputāciju, turpretī tiesas sēdēs drīkst piedalīties arī klausītāji, tajā skaitā, žurnālisti. Mediācija palīdz komersantiem samazināt risku, ka par radušos strīdu varētu uzzināt trešās personas.
Naudas un laika ietaupījums
Kad notiek tiesāšanās, tā var ievilkties uz vairākiem gadiem, kā arī ir jāmaksā valsts nodeva. Tās apmērs ir noteikts Civilprocesa likuma 34. pantā. Nodevas apjoms var būt ļoti dažāds, atkarībā no strīdā veida un prasības summas – no 70 līdz vairākiem tūkstošiem eiro. Ja mediācijas ceļā tiek panākta abpusēja vienošanās vai atsaukta prasība tiesā, ir iespējams atgūt 50 procentus no iemaksātās valsts nodevas attiecīgās instances tiesā. Protams, arī mediatoram jāsaņem atlīdzība par saviem pakalpojumiem, taču statistika liecina, ka mediācijas process ir lētāks nekā tiesvedība, bet rezultāts tiek panākts ātrāk un tas ir ilgtspējīgāks nekā tiesā. Vai tiesnesis pieņems šādu mediācijas ceļā panāktu izlīgumu? Jā – tiesneši Latvijā labi zina, kas ir mediācija, kā arī tiesnesis pats pēc savas iniciatīvas var piedāvāt alternatīvi risināt strīdu šādā veidā. Tiesā nevar izvēlēties tiesnesi, bet mediācijā ir iespējams izvēlēties abām pusēm piemērotu sertificētu mediatoru.
Mediācijas pakalpojumi arī tiešsaistē
Ja līdz pandēmijai risināt strīdu mediācijas ceļā tiešsaistē bija neparasti, tad pašlaik tas ir normāli – ir ļoti daudz gadījumu, kad problēma ir veiksmīgi atrisināta arī netiekoties klātienē. Jāatzīst, ka mediācija neverbālās komunikācijas dēļ ir efektīvāka klātienē, bet šobrīd, kad sabiedrība ir iemācījusies izmantot saziņas lietotnes, mediācija var notikt arī ar videokonferenču programmatūras lietotnēm. Cilvēki ir daudz piedodošāki un saprotošāki, nekā tas bija pirms pašreizējās dzīves tiešsaistē, kas tagad ir jaunā realitāte. Šāds risinājums, starp citu, patīk tieši komersantiem, jo viņi ļoti ciena savu laiku un labprātāk izvēlas netērēt to, dodoties uz mediāciju, bet gan risinot strīdu mediācijas ceļā tiešsaistē.
Mediācija nav nekas jauns
Mediāciju pazīst visā pasaulē, un tā nav unikāla tikai Eiropas Savienībā. Mediācija ir mūsdienīgs strīdu risināšanas veids. Tā ir īpaši populāra valstīs, kurās tiesvedība ir īpaši dārga, piemēram, ASV. Labs mediators palīdz abām pusēm saprast, kā izkļūt no strīda, kāpēc tur nonāca un kā novērst šādas situācijas atkārtošanos. Reizēm pietiek ar vienu vai divām mediācijas sesijām, bet nereti nepieciešamas sešas, astoņas vai pat vairāk sesijas. Mediācijā ir jāpiedalās ar domu vismaz pamēģināt šo strīdu risināšanas veidu vienu stundu – sliktākā gadījumā būs zaudētas tikai 60 minūtes. Protams, arī mediācijas procesā ir kāpumi un kritumi, visa iespējamā emociju gamma, tajā skaitā vilšanās sajūta, taču kopumā mediācijas ceļā progress ir ļoti jūtams, kad puses atrod abpusēji pieņemamu risinājumu.
Nozīmīgs atbalsts mediācijas attīstībai Latvijā ir bijuši dažādi Eiropas Savienības fondi - piemēram, Justice programma, kas finansē dažādas pārmaiņas tieslietu jomā. Kā piemēru var minēt CODEMAL projektu, ko realizē Biznesa augstskolas Turība un kura ietvaros notika virkne mācību aktivitāšu. Projekta ietvaros izstrādāti arī materiāli, kas veicina sadarbību starp mediatoriem un advokātiem. Visi materiāli atrodami arī elektroniski mājas lapā http://codemal.turiba.lv