Paneļdiskusija “Latvijas drošības garants: realitāte un nākotnes izaicinājumi” eksperti novērtēja Latvijas fizisko drošību, kiberdrošību un gatavību kara gadījumā, kā arī definēja iespējamos riskus un nepieciešamos uzlabojumus infrastruktūrā, lai paši iedzīvotāji spētu justies drošāk un iespējamos draudus jau varētu paredzēt un novērst sākuma stadijā.

Biznesa augstskolā Turība 19. aprīlī tika aizvadīta XIV zinātniskā konference “Pārmaiņas – ilgtspējīgas sabiedrības pamats”, kurā notika paneļdiskusija un tajā piedalījās drošības speciālisti, kuri katrs pārstāv citu drošības sfēru. Eksperti diskutēja par virkni dažādiem drošības aspektiem, kuri ģeopolitisku notikumu ietekmē kļuvuši nozīmīgāki un aktuāli iedzīvotāju drošībai.

NATO stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts norādīja: “Galvenais uzdevums ir nepieļaut to, ka mums būtu jādomā par sirēnām, tā ir primārā lieta, pie kuras jāstrādā, lai tāds pats scenārijs kā Ukrainā Latvijā neatkārtotos.”

Savukārt Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Eglīts uzsvēra, cik svarīgi ir iedzīvotājiem domāt kritiski gandrīz katrā situācijā. ”Ir ārkārtīgi svarīga šī cīņa par prātiem, un gribu vērst uzmanību uz to, ka ir kritiski jāvērtē ko kurš runā, kā runā [..]. Šīs kampaņas ir veidotas ļoti psiholoģiski, lai aizskartu visas cilvēka vājās vietas, manuprāt, šis ir svarīgākais uzdevums, kas mums visiem kopā jārisina.”

Turpinot diskusiju par civilo aizsardzību un katra iedzīvotāja gatavību dažādiem krīzes un riska faktoriem, Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieks Mārtiņš Baltmanis minēja 2021. gadā veikto pētījumu par iedzīvotāju zināšanām un spēju reaģēt, kurā tika noskaidrots, ka ugunsgrēka gadījumā 92% iedzīvotāji apgalvojuši, ka zina, ko darīt, bet, ja notiktu ķīmiskā vai radiācijas avārija, tad šeit iedzīvotāju zināšanu rādītājs par nepieciešamo rīcību samazinājās līdz 50%, un vismazāk iedzīvotāji bija informēti par rīcību raķešu uzbrukumā.

“Apdraudējuma līmenis Latvijas kiberdrošības telpā joprojām ir saglabājies augsts [..]. Šobrīd vairāk jāpieņem, ka esam pieraduši pie šī līmeņa un tas jau liekas normāls, jo tāpat šie piekļuves liegumi turpinās, turpinās dažādi mērķtiecīgi uzbrukumi dažādu iestāžu amatpersonām, kritiskās infrastruktūras iestādēm, nemaz nepieminot mazās krāpnieciskās shēmas, ar kurām mēs ikdienā saskaramies,” akcentē Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas CERT.LV vadītāja Baiba Kaškina.

Rezerves pulkvežleitnants Valdis Jurgelāns uzsver:“Latvijā ir jāizveido integrēto krīžu pārvaldības sistēma, kas efektīvi darbotos dažādos krīzes apstākļos, kā arī pirms kara un kara apstākļos. ”

Diskusijas nobeigumā, runājot par pārmaiņām un izaicinājumiem nākotnē J. Eglīts uzsvēra: ”Pārmainīties nevar, nedomājot ārpus kastes. Tik ilgi, cik mēs domājam, ka esam kastē, tik ilgi arī tur esam, jebkurš nākotnes izaicinājums, kurš ir no mums atkarīgs, ir atkarīgs no tā, kā mēs tiksim galā ar mūsu šodienas izaicinājumiem, un šeit lieku prioritāti, tieši šie cilvēku prāti. Ja mēs nespēsim saviem cilvēkiem iemācīt kritiski domāt, kritiski vērtēt, tad tālāk kļūst mazsvarīga pašorganizēšanās, gan jebkas ko valsts var izdarīt tiem.”

19. aprīlī Biznesa augstskolā Turība tika aizvadīta XIV zinātniskā konference Pārmaiņas – ilgtspējīgas sabiedrības pamats”, kurā notika paneļdiskusija un tajā piedalījās drošības speciālisti, kuri katrs pārstāv citu drošības sfēru. Eksperti diskutēja par virkni dažādiem drošības aspektiem, kuri ģeopolitisku notikumu ietekmē kļuvuši nozīmīgāki un aktuāli iedzīvotāju drošībai.Konferences un paneļdiskusijas ieraksts ir pieejams Turības Facebook lapā.