“Tūristi, kas ir gatavi maksāt lielu naudu [..] atbrauc un ir gatavi jaunumiem, tādēļ arī uzticas darbiniekiem, ka saņems labāko un īpaši viņam izvēlēto,” stāsta Biznesa augstskolas Turība absolvents un prestižās Austrijas boutique viesnīcās Aurelio Hotel&Chalet someljē Ilja Žulevs.
Someljē ir vīna eksperts, kura galvenais uzdevums ir padarīt vīna un ēdiena kombināciju neaizmirstamu viesiem. Someljē darbs ir ļoti izaicinošs, ļoti kreatīvs un piepildīts ar atbildību, jo klienti sagaida visaugstāko servisa līmeni un nevainojamu izpratni par vīniem.

Pastāstiet mazliet par dienu kā someljē 5 zvaigžņu kūrortā…

Diena sākas ar inventarizāciju, pārbaudu vīna pagrabu, lai nodrošinātu, ka visi vīni ir pieejami un labā stāvoklī, kā arī jāpārbauda jaunākos pasūtījumus un vīnus, kuri drīz varētu izsisties, t.i., kādi vīni būtu vislabākajā stāvoklī, lai jau varētu tos piedāvāt mūsu viesiem. Es kā someljē arī sagatavoju viesmīļus un darbiniekus, pastāstot mazliet par vīniem un ēdienu kombinācijām, ko piedāvā mūsu šefpavārs ēdienkartē un kādas ir bijušas atsauksmes. Ir cieši jāsadarbojas ar šefpavāriem, kuri mums stāsta par garšu niansēm, konsistenci, sastāvdaļām katrā ēdienā, lai mēs varam kopā veidot šo neaizmirstamo pieredzi. Ikdienā komunicēju ar klientiem, piedāvāju jaunos vīnus un dodu padomus, kas būtu visatbilstošākais viņa vēlmēm, kā arī veicu pasūtījumus no piegādātājiem, lai nodrošinātu, ka visiem ir pieejami visi vīni, kas ir dzērienu kartē. Dienas beigās veicu vēl vienu inventarizāciju un apkopoju dienas laikā iegūto informāciju, kas klientiem patika, kas nepatika, un vai nepieciešams vēl kaut ko pasūtīt.

Kā nonācāt līdz šai darba vietai? Kādi šķēršļi? Ko gaidījāt?

Studēju Turībā bakalaura studiju programmā “Tūrisma un viesmīlības uzņēmumu vadība”, un 4. kursā bija nepieciešama trīs mēnešu prakse Latvijas vai ārzemju uzņēmumā. Iepriekš jau trīs sezonas biju strādājis Spānijā, un man šo praksi vajadzēja atrast ziemas mēnešos, kad Spānijā ir ziemas sezona, un Spānija nav populārs galamērķis, vismaz tad nebija, ziemas sezonas laikā. Ar vecākiem sēdējām un prātojām, kurp doties, tad mamma man vaicāja, kādēļ gan nedoties strādāt uz kādu slēpošanas kūrorta pilsētu un strādāt to viesnīcās, uz ko apdomājos un piekritu. Sāku rakstīt uz populārākajiem kūrortiem pasaulē kā Šveice, Francija, Slovākija un visbeidzot arī uz Austriju. Ievadīju atslēgas vārdus Google meklētājā, un kā pirmais parādījās “Gasthof post” viesnīca, kas ir Relais & châteaux viesnīcu ķēdes viesnīca. Ja runājam par šķēršļiem, tad viena no tām ir valoda, arī šī mentalitāte, pie kuras man vēljoprojām ir grūti pierast, jo austrieši ir vairāk noslēgti. Protams, pie šķēršļiem vēl varu minēt zināšanu trūkumu, jo šis ir augstākas klases serviss, nekā biju pieredzējis iepriekš. Pēc trim sezonām vēlējos kaut ko pamainīt, un atradu darbu vietā, kur strādāju visdārgākajā un vislabākajā boutique klases viesnīcā/slēpošanas kūrortā visā pasaulē – Aurelio Hotel & Chalet.

Strādājot augsta līmeņa kūrortā, kas ir svarīgākie kritēriji, kas būtu jāievēro gan kā iestādei, gan jūsu profesijā?

Kā pirmo vēlos minēt klientu privātuma nodrošināšanu, jo viesi maksā ļoti lielu naudu par palikšanu šādā boutiqe tipa viesnīcā, kurā ir tikai 10 numuriņi un viena chalet jeb mūsu izpratnē, kaut kas līdzīgs villai. Augstas cenas nozīme, ka jābūt pretī nevainojamam servisam un pieredzi, ko viesi saņem, jāspēj atbildēt uz visiem viesu jautājumiem un jāuztur pozitīva gaisotne, lai viesi var izbaudīt savu atpūtu.

Vai visi, kas uzturas šajā kūrortā labi pārzina vīnu? Zina, ko sagaidīt?

Es teiktu, ka nē. Someljē ir ļoti aktīvs un dinamisks darbs, tādēļ, ka nāk jaunas tendences, vīni, garšas, šeit augsti novērtētajās viesnīcās katrā ir savs someljē, tādēļ šīs zināšanas un uzticību ieliek gandrīz vienā personā – someljē. Tūristi, kas ir gatavi maksāt lielu naudu, lai apmestos šeit Lehē vai Melberga, atbrauc un ir gatavi jaunumiem un jaunām pieredzēm, tādēļ arī uzticas darbiniekiem, ka saņems labāko un īpaši viņam izvēlēto, kā arī arī liela daļa, kura atgriežas atkārtoti jau atceras tavu vārdu un uzticas, tādējādi ieliekot savu atpūtu tavās rokas.

Kas jūsu darbā aizrauj jūs visvairāk?

Pastāvīga mācīšanās, jo vīna pasaule ir ļoti dinamiska, mainīga, parādās jauni ražotāji, tehnoloģijas, tādēļ šis process ir tik aizraujošs. Man pašam patīk iedziļināties šajā procesā, kā no vīnogas ar visu apstrādes un tehnoloģisko procesu pārtop par vīnu un kā tas tālāk nonāk mūsu vīna kartē.

Kas no apgūtā šeit, Turībā, palīdzējis jūsu darba vietā visvairāk?

Vērtīgas zināšanas un pamati par vispār esošām tūrisma un viesmīlības jomām, kā arī pasniedzēju atbalsts bija jūtams, tie ļoti bieži stāstīja stāstus no savas pieredzes, strādājot tūrisma un viesmīlības nozarē. Šie stāsti arī palīdzēja tālāk risināt konkrētas situācijas, jo bija pamatne, no kā vadīties. Palīdzēja sagatavoties dažādu viesu tipiem un palīdzēja sagatavoties tik augsta tipa klases viesnīcā. Turībā bija dinamiska vide, kas man deva disciplīnu, attīstīja manas prasmes strādāt komandā, kā arī caur Turību guvu praksi Spānijā, kas bija mani pirmie soļi viesmīlības nozarē.

Vai esat saticis kādus latviešu tūristus kūrortā?

Šajā kūrortā, kur strādāju pašlaik, nav vēl gadījies satikt kādu latvieti, bet iepriekšējā kūrortā “Gasthof post” atminos, ka satiku kādu piecu vīru pulciņu, ar kuru pārminām dažādas tēmas. Agrāk profesionāli spēlēju hokeju, tādēļ, kad sarunas panesās par šo tēmu, tad šie viesi izrādījās pazina dažus manus draugus, kas parāda, cik vien šī pasaule ir maza.

Vai esiet domājis par praktikantu un zināšanu nodošanu turpmākām paaudzēm?

Jā, šī intervija ir tam pierādījums, jo, kad sāku strādāt Spānijā, man prātā bija tikai atpūta un laba laika pavadīšanu ar draugiem, tādēļ, nonākot Austrijā, tas pamainīja visu manu uztveri par darbu, par viesmīlības sfēru, cik smalkas un prestižas šīs kūrorta vietas var būt. Jūtu, ka varu dalīties ar pieredzi, ko esmu piedzīvojis, taču man pašam vēl krietni jāpilnveidojas un jāiegūst pieredze, lai varētu tālāk tās nodot tālāk, bet pēc kāda laika gan jau to varētu.

Kā, jūsuprāt, ir mainījušies tūristu paradumi pēdējo gadu laikā?

Privātuma nodrošināšana, tā bija lieta, ko sapratu tikai tad, kad sāku strādāt šeit, Austrijā, jo šeit ir viesi, kas izīrē visu viesnīcu vai stāvu uz to brīdi, kad viņi šeit apmetas, jo viņiem šis privātums ir ļoti svarīgs. Šie ir bagāti cilvēki, ko mēs, iespējams, redzam televizoros vai internetā, tādēļ viņiem šī atpūta no visas pasaules uz konkrēto laiku ir svarīga, viņi var mierīgi izbaudīt laiku vienatnē, tādēļ mēs darām visu, lai viesi jutos droši un mājīgi. Augstas klases viesnīcās ir šī personīgā pieeja katram viesim, kā arī domāšana uz priekšu, lai parūpētos par viesa drošību, kas sakarā ar karu Ukrainā arī kļuvusi par svarīgu aspektu. Šis privātums, drošība, mājīgums, augsti standarti un serviss viss kopā veido klienta lojalitāti, jo pēc tam viņi nekur citur neceļo, bet gan brauc atpakaļ uz konkrēto viesnīcu, kurā viņi jūtas ērti, droši un atpūtušies.