Aizvadītais gads Latvijas uzņēmumiem bijis izaicinājumiem pilns, bet tie spējuši pielāgoties mainīgajiem apstākļiem, neraugoties uz nevienlīdzīgo valsts atbalstu, secina Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) padomes priekšsēdētājs, Biznesa augstskolas Turība Attīstības padomes priekšsēdētājs Aigars Rostovskis. Eksporta ziņā pat sasniegti līdz šim labākie rādītāji, un arī nākamā gada prognozes ir optimistiskas.

Kā rāda LTRK aptauju rezultāti, kopumā uzņēmēji spējuši adaptēties, bet vienlaikus pauž neapmierinātību ar kopējo tautsaimniecības attīstības koordināciju un Covid-19 krīzes vadību. Kā Turības Biznesa inkubatora podkāstā Eksperts tuvplānā teic A.Rostovskis, “krīze izgaismo vājās vietas, un lielā mērā šī ir uzticēšanās krīze”. Uzņēmēju iesaiste lēmumu pieņemšanā un krīzes vadībā drīzāk vērtējama kā formāla, savukārt pieņemtie lēmumi – kā tuvredzīgi un politikā balstīti īstermiņa risinājumi.

Kā bija paredzams, krīze visvairāk skārusi kultūras, tūrisma un viesmīlības nozares, savukārt valsts sniegtais atbalsts vērtējams neviennozīmīgi – daļa no uzņēmumiem, kam vajadzēja saņemt finansiālo atbalstu, to nesaņēma, savukārt atsevišķos gadījumos subsidēti tie, kam tas nepienāktos. Saskaņā ar A.Rostovska teikto, finansiālā atbalsta ziņā efektīvāk būtu uzņēmējiem izsniegt ilgtermiņa bezprocentu aizdevumu – “tad aizņemtos tie, kas tic savam biznesam. Tagad sanāk, ka mēs daudz kur neadekvāti iztērējām nodokļu maksātāju naudu,” secina LTRK padomes priekšsēdētājs.

Būtiska ietekme ir arī energo cenu pieaugumam. “Lielai daļai tas ir bijis trieciens, īpaši tiem uzņēmumiem, kam šī izdevumu komponente [..] ir liela. Ir signāli, ka viens otrs uzņēmējs, aprēķinot elektroenerģijas izmaksas, ir gatavs apturēt savu darbību,” stāsta Rostovskis. Vienlaikus viņš norāda, ka jautājums risināms, atbalstot alternatīvās enerģijas brīvāku ienākšanu tirgū, kas gan līdz šim valdības līmenī ticis kavēts.

Kā nākamā gada galvenos izaicinājumus uzņēmējdarbības videi Rostovskis min ģeopolitisko nestabilitāti un saspringto situāciju uz Ukrainas-Krievijas robežas, energo krīzi, kas nesolās samazināties arī nākamgad, kā arī Covid-19 pandēmijas uzplaiksnījumus ar visām no tā izrietošajām sekām. Tāpat nedrīkstot aizmirst par Saeimas vēlēšanām, kas varot palielināt politizētu lēmumu pieņemšanu bez racionālas un saimnieciskas loģikas.

Neraugoties uz to, uzņēmēju noskaņojuma indeksa dati liecina, ka uzņēmēji optimistiski raugās nākotnē. Īpaši tas sakāms par eksporta uzņēmumiem. “Pasaules ekonomika aug, un arī mūsu uzņēmēji ar katru gadu arvien veiksmīgāk adaptējas starptautiskajos tirgos. Jā, mēs eksporta ziņā atpaliekam no saviem kaimiņiem, bet mēs augam. Aizvadītais gads eksporta jomā bijis vēsturiski labākais, kas nozīmē, ka mums ir iespējas,” optimistisks ir A.Rostovskis.