Elīna Šķiere jau deviņus gadus ir Biznesa augstskolas Turība studente – te iegūts gan bakalaura, gan maģistra grāds tiesību zinātnē, un šobrīd tiek vadīts pirmais gads doktorantūrā. Kā saka pati Elīna, izglītībai nav beigu termiņa – tas ir nebeidzams attīstības un pašizaugsmes process, kas sniedz neatņemamas zināšanas stabilākai nākotnei.

Augstāko izglītību esi ieguvusi Turībā. Kāpēc izvēlējies šo augstskolu un esi palikusi tai uzticīga?

Brīdī, kad stājos Turībā, es jau mācījos Rīgas 1. medicīnas koledžā. Vēlējos turpināt savu vecāku un vecvecāku iesākto ceļu medicīnā, tomēr trešajā studiju gadā sapratu, ka tas nav domāts man. Pamest mācības nevēlējos, jo esmu radusi pabeigt iesākto, tāpēc nolēmu iegūt kvalifikāciju un uzsākt studijas citā jomā. Meklēju augstskolu, kas piedāvātu man interesējošu studiju programmu un atbilstošus studiju nosacījumus.

Par Turību biju dzirdējusi ļoti labas atsauksmes – lekciju grafiki ir pateicīgi dažādu pienākumu apvienošanai, pasniedzēji ir saprotoši un pretimnākoši. Būtiski, ka Turība ir arī viena no darba devēju ieteiktākajām augstskolām, novērtējot praktiskās iemaņas, kas šeit tiek attīstītas. Tā nu pieteicos Turības programmai Tiesību zinātnes, ko šajā augstskolā apguvu bakalaura, maģistra un nu arī doktora līmenī.

Lūdzu, pastāsti par savu studiju izvēli – kāpēc tieši tiesību zinātne? Un kurš no pamatvirzieniem tevi interesē visvairāk?

Sākotnēji mana izvēle svārstījās starp divām programmām – Uzņēmējdarbības vadība un Tiesību zinātne. Galu galā izvēlējos otro, jo gribēju labāk pārzināt tiesību normas, kas ir jebkuras nozares pamatā. Kā medicīnas studenti mani interesēja medicīnas tiesības, bet jau studiju procesā ieinteresējos arī krimināltiesībās. Mācību praksi izgāju prokuratūrā, bet maģistra darbu rakstīju kriminoloģijā. Kriminoloģisko procesu pētniecība un analīze mani patiesi aizrāva, un es sapratu, ka šajā virzienā vēlos turpināt padziļināt savas zināšanas.

Tiesību zinātnes studijās visvairāk patika lekciju pasniegšanas forma – lektoru dalīšanās reālā dzīves pieredzē. Tā palīdzēja labāk izprasts tiesību normas, saprast, kā tās piemērojamas un interpretējamas. Docētāju pieredzes stāstos vienmēr klausījāmies ar lielu aizrautību.

Ko tev profesionāli un personīgi ir sniedzis katrs līdz šim iegūtais zinātniskais grāds?

Uzskatu, ka katrs studiju posms ir pakāpiens nākamajam attīstības solim. Bakalaura studijas sniedza pamatzināšanas un izpratni par saviem iekšējiem resursiem, maģistrantūrā ieguvu padziļinātākas zināšanas un lielāku profesionalitāti, bet doktorantūrā – pieredzi pētniecībā un iespēju dalīties ar zināšanām. Mainījušās ir arī attiecības ar docētājiem. Ja bakalaura studijās mūs māca un maģistra studijās mums pasniedz, tad doktorantūrā ar mums diskutē kā ar kolēģiem, kopīgi meklējot atbildes. Doktorantūras studijas ir pētniecība, iespēja sniegt arī savu pienesumu zinātnei.

Ja ir iegūta augstākā izglītība, kāpēc turpināt studijas nākamajā studiju pakāpē?

Veiksmīgi pabeidzot vienu studiju pakāpi, absolvents teorētiski un praktiski ir gatavs nākamajai. Viņā ir pietiekami daudz resursu, lai doties uz priekšu. Manuprāt, nevajag sevi ierobežot, nosakot kaut kādus studiju termiņus, gala darbus vai diplomus. Izglītība ir nebeidzams attīstības un pašizaugsmes process, ko ieteiktu izbaudīt. Arī doktorantūras studijās svarīgi ir neaprobežoties tikai ar disertācijas tēmu, bet izbaudīt pētniecības procesu. Arī doktora grāds man nav pašmērķis. Doktorantūras studijas drīzāk uztveru kā pētnieciskā ceļa sākumu. Interesantākais vēl ir tikai priekšā!