“Ir svarīgi, ka iegūtās zināšanas no mācību satura jau vari praktizēt un pielietot uzreiz, kas, manuprāt, ir pats svarīgākais studiju procesa elements,” atzīst Biznesa augstskolas Turība Goda absolvents Toms Kalnītis, kurš, veiksmīgi absolvējot Komunikācijas fakultāti, nu jau gandrīz 10 gadus strādā VAS “Latvijas dzelzceļš” un šobrīd ieņem Korporatīvās komunikācijas daļas vadītāja amatu, pielietojot zināšanas un studiju laikā gūto pieredzi ikdienu.

Kuru studiju programmu absolvējāt, un ko sagaidījāt no studijām, sākot mācīties Turībā?

Pēc 12.klases absolvēšanas nebija lielas ekspektācijas, bija vienkāršs mērķis – iegūt augstāko izglītību. Pirmo reizi ierodoties Turība, mani sagaidīja atsaucīgs personāls, kas ar savu attieksmi pierādīja, kādēļ Turība ir biznesa augstskola. Šeit pret topošajiem vai esošajiem studentiem attiecās kā pret klientu. Tev nevis ir jāprasa, bet tev piedāvā. Salīdzinot ar citās augstskolās pieredzēto, mana izvēle bija skaidra teju uzreiz – mācīšos šeit, vietā, kur mani gaida.

Kā atminaties savu studiju laiku Turībā? Kas palicis atmiņā?

Varētu teikt, tā bija dzīves baudīšana ar izglītojošu piesitienu, ļoti daudz patīkamu atmiņu, kas pavadītas kopīgos piedzīvojumos ar maniem kursabiedriem gan augstskolā, gan ārpus tās. Šī lieliskā kompānija padarīja studiju gadus neaizmirstamus. Bet, ja runājam par pašām studijām, tad noteikti jāuzsver augstskolas un pasniedzēju sniegtās iespējas darīt pašam, rīkojot un piedaloties dažādos pasākumos, tādējādi pārliecinoties par savām spējām, pilnveidojot tās un, protams, iespēja parādīt sevi potenciālajiem darba devējiem.

Pasniedzējs, kas vienmēr paliek atmiņā? Kādēļ?

Protams, pirmais, kas nāk prātā, ir tā laika Komunikācijas fakultātes dekāns Andris Pētersons, kurš jau pirmajā lekcijā spēja studentus aizraut ar savu harizmu un spilgto personību. Tāpat man bija svarīgi, ka mani kā studentu iesaista visādās aktivitātēs un uzticas, dod darbus un iemāca dažādas noderīgas, tīri praktiskas lietas, tieši procesā.

Ar ko nodarbojaties pašlaik? Vai iegūtās zināšanas augstskolā palīdzējušas karjeras veidošanā un ikdienas darbu izpildē?

Strādāju komunikācijas sfērā, un skaidrs, ka šeit viss mainās ļoti strauji. Ja lasīsi teoriju, teiksim, par sociālajiem tīkliem no grāmatas, kas izdota kaut vai pirms pāris gadiem, tad tur jau būs virkne nepilnību, iespējams, pat nebūs pieminētas platformas, kas šobrīd ir aktuālas. Teorētiskās zināšanas, bez praktiskās pieredzes, noveco ļoti ātri. Tādēļ ir ļoti svarīgi, ka studiju procesā lielu daļu aizņem tieši praktiskā sadaļa. Vai tā būtu iespēja pašam studentam darboties praktiski, vai kopīgi ar pasniedzēju apskatītas, analizētas kādas nozares aktualitātes, bet būt vismaz daļēji klāt tam, kas notiek tur ārā – darba vidē. Atkārtošos, bet ļoti novērtēju augstskolas sniegto iespēju man kā studentam darboties, mācīties un apbružāties, nevis taisot teorētiskus konspektus, bet gan liekot darīt pašam.

Vai augstākā izglītība ir pamatvajadzība mūsdienu darba tirgū?

Augstskolā viss ir studenta rokās. Katrs paņem to, kas viņam ir nepieciešams visvairāk, bet droši vien, ka lielākais ieguvums no studijām ir tieši šī pāreja no skolēna uz pieaugušo dzīvi. Studijas sniedz dažādus pārbaudījumus, iespējas, kas norūda un pilnveido raksturu. Kaut vai visiem labi zināmā patiesība par studentiem un darbu veikšanu pēdējā brīdī. Protams, atlikt līdz pēdējam nav tā labākā izvēle, bet spēja savākties un izdarīt nepieciešamo ļoti īsos termiņos arī ir jāmāk. Turklāt ik pa brīdim nonākam situācijā, kad termiņi deg, darba daudz un ir jāspēj visu izdarīt laikus – attiecīgi arī šādos apstākļos var noderēt augstskolā gūtā pieredze. Es teiktu augstākā izglītība ir vajadzīga ikvienam, jo tā palīdz cilvēkam nobriest un pilnveido viņa raksturu.

Ko Jums patīk darīt ārpus darba, kādi hobiji?

Man patīk ātrums, tādēļ biju aizrāvies ar kartingiem, lai gan kopš pandēmijas sākšanās esmu paņēmis pauzi, ceru kādā brīdī atgriezties trasē. Tāpat nesen atklāju, ka kulinārija ir ļoti labs atslodzes vieds un arvien vairāk sāku pavadīt laiku virtuvē, nekad nebūtu domājis, cik tas nomierinoši. Ja pirms kādiem pāris gadiem kāds man teiktu, ka gatavošu kūkas, neticētu.

Kā plānojat savu ikdienu?

Mana ikdiena sastāv no divām daļām – ģimene un darbs. Esmu divu meitu tēvs, un attiecīgi manas princeses ir mana galvenā prioritāte un jāteic, ka pielāgošanās bērnu vajadzībām ir daudz sarežģītāka nekā jebkāda cita veida loģistika.
Ja runājam par darbu, tad, ņemot vērā lielo darbu apjomu un tempus, kādā viss ir jāpaveic, mana plānošana ir gaužām vienkārša. Prioritizēju veicamos darbus, un attiecīgi pēc svarīguma pakāpes arī tie tiek paveikti. Bet kopumā jāatzīst, ka esmu slikts plānotājs. Šis ir aspekts, pie kā man pašam būtu jāpiestrādā vairāk.

Vai uzturiet kontaktu ar saviem studiju biedriem?

Kā jau minēju, man ļoti paveicās ar kursabiedriem. Lai arī varētu vēlēties tikties biežāk, tomēr vismaz reizi gadā tiekamies. Mums ir tradīcija kopīgi svinēt Ziemassvētkus. Katru gadu tiekamies, lai kopā ģimeņu lokā tiktos un ne vien jauki pavadītu laiku, bet arī atminētos foršos piedzīvojumus no studiju laikiem.

Man ir ļoti paveicies, ka trāpījās tik unikāli un forši kursa biedri, ar kuriem uzturu kontaktu līdz šim un katrus Ziemassvētkus svinam kopā ar ģimenēm, kā arī dažādus citus, lielākus vai mazākus dzīves notikumus atzīmējam kopā.

Kādus ieteikumus un padomus varat sniegt jaunajiem studentiem?

Nebaidies jautāt! Bieži vien visstulbākie jautājumi sniedz vislabākās atbildes. Neklusē. Ja kaut kas nepatīk, nesanāk vai nav skaidrs – runā. Ja nepajautāsi, nekad neuzzināsi.

Mēs ar saviem kursabiedriem aktīvi iesaistījāmies studiju procesa veidošanā, sadarbojoties ar vadību, lai nodrošinātu labu studiju kvalitāti, interesantus un erudītus pasniedzējus, kā arī to nomaiņu, ja tie sāk šķist monotoni un garlaicīgi. Un atceries - labāk nožēlot izdarīto, nekā neizdarīto!