Patrīcija Peimane ir ne tikai Biznesa augstskolas Turības Juridiskās fakultātes 2.kursa studente, bet arī Studējošo pašpārvaldes prezidente un Juridiskās fakultātes dekāna stipendijas laureāte, saņemot atzinību par nesavtīgu atbalstu līdzcilvēkiem, veicinot sabiedrības empātiju. Patrīcija liek uzsvaru uz balansu starp personīgo dzīvi un mācībām - tās jāprot nodalīt un jāieplāno laiks, izvirzot prioritātes gan privātajā dzīve, gan savas karjeras attīstībai, tādēļ studiju laiks ir visvērtīgākais, jo sniedz iespēju papildināt abus.

Patrīcija īsā sarunā ieskicē, viņasprāt, būtiskākās lietas un padomus, kā rast motivāciju un kā viņa pati, topošā juriste, tiek galā ar dažādiem izaicinājumiem studiju laikā.

Atrodi, kas tevi mudina darīt to, ko dari

Mani mudināja mammas piemērs, tādēļ arī vēlējos kļūt par juristu un viņai līdzināties, zinātu pie kā vērsties neskaidrību gadījumā. Ikvienam vajadzētu rast mudinājumu darīt un tiekties uz kaut ko augstāku un labāku, šo mudinājumu bieži varam saredzēt arī mazās, ikdienišķās lietās, bet visspēcīgākajam mudinājumam un iedrošinājuma vārdiem vajadzētu nākt no ģimenes, draugiem un kursabiedriem, viņi palīdzēs un pieskatīs, lai nenovirzies no ceļa.

Izkop lietas, kas topošam juristam jāzina

Juristam jau studiju laikā jābūt precīzam un punktuālam, jābūt savā ziņā attapīgam un jāmāk koncentrēties gan stresa situācijās, gan vienkāršos darba pienākumos. Studiju laikā stingri jāizkopj savs tēls, ievērojot stingru disciplīnu, augstu profesionalitāti, darba ētiku un attieksmi. Tēls, kādu jurists projicē par sevi, ir būtiski svarīgs, jo no tā būs atkarīgs tas, vai klienti vēlēsies vērsties pie tevis un maksāt naudu par taviem pakalpojumiem, tādēļ jurista sociālajiem medijiem un reputācijai ir jābūt nevainojamai un jāpierauga, lai tā netiktu aptraipīta muļķīgu kļūdu pēc. Juristam ir jābūt cilvēcīgam un jāizprot arī klienta puse un viņa situācija, un jāmēģina iejusties viņa ādā, tomēr uzturot augstu profesionalitāti un taisnīgumu.

Saplāno, izvirzi un nepazūdi steigā

Jau studiju laikā daudzi darbi paši izvirzās kā prioritātes un tiem tiek pakārtots laiks bez būtiskas plānošanas, tas arī palīdz audzināt disciplīnu un atbildības sajūtu pret mācībām un darbu, jo ir jāsabalansē augstskolas darbi un darba pienākumi ar personīgās dzīves aspektiem un paša labklājību. Svarīgi apzināties principu - “jo vairāk dari, jo vairāk vari izdarīt”, taču jāatrod arī brīdis, kurā atvilkt elpu. Iesaku nopirkt plānotāju un laicīgi plānot laiku, izvirzīt prioritātes dažādās situācijās. Pati cenšos nepazaudēt sevi ikdienas steigā, izvēloties darīt lietas, kuras neļauj apstāties, un atgādina, kas es esmu un kurp dodos.

Vizualizē, kur redzi sevi pēc studijām

Ieliekot smagu un neatlaidīgu darbu mācībās, jāpiedomā pie tā, kur vēlies strādāt un ko vēlies darīt pēc studiju beigšanas, lai rastos apziņa, par ko cīnos pašlaik un uz ko tiecos. Mans mērķis, uz ko tiecos, ir redzēt sevi pēc pieciem gadiem ar maģistra diplomu jurisprudencē un nokārtotu jurista kvalifikācijas eksāmenu, kā arī man būtu stabila izpratne par savu konkrēto jomu jurisprudencē un būt ceļā uz kompetenci tajā.

Atrodi veidus un iespējas spodrināt personību

Mācības un pienākumi ir svarīgs aspekts, pēc kā veidojam savu turpmāko karjeru un tēlu, taču jāatceras arī par laiku sev un draugiem, kā arī iespējām parādīt sevi ne tikai no profesionālās puses, bet arī parādīt citas labās īpašības, kas tev piemīt. Tādēļ Studējošo pašpārvalde liek lielu uzsvaru uz dažādu pasākumu veidošanu cilvēkiem, kuri varbūt jūtas mazliet nedroši un paši pēc savas iniciatīvas neapmeklētu pasākumus. Tāpēc ir nepieciešams mazs uzmundrinājums, lai šī jaunietis vai jauniete atvērtos un spētu vairāk socializēties ar citiem augstskolas studentiem. Jāizmanto ikviena iespēja, ko augstskola sniedz ne tikai atpūtas ziņā, bet arī kā veidu, kurā spodrināt savu personību, iegūt jaunus draugus un iespējamos biznesa kontaktus. Arī klienti, iespējams, būs vairāk ieinteresēti saņemt pakalpojumus no tevis, ja redzēs, cik esi interesants arī ārpus darba, veltot laiku dažādiem hobijiem un draugiem. Kā teikusi Austrālijas rakstniece Pema Brauna: „Dzīve var būt plakana kā papīrs vai dziļa kā okeāns un debesis, tev tik jāizvēlas pašam”.