Turības biznesa indeksa konferences paneļdiskusijā “Finansējuma pieejamība krīzes periodā uzņēmējdarbībā’’ eksperti norādīja, ka krīze vienmēr ir iespēja attīstīties un uzņēmumiem ir jāspēj pielāgoties dažādām krīzes situācijām, taču uzņēmēji var veiksmīgi attīstīties, ja uzņēmējdarbības vide ir sagatavota no valsts puses.

“Uzņēmēji ir izdzīvotāji, viņi ir rīcības cilvēki, viņi vienmēr katrā situācijā redz glāzi puspilnu un meklē risinājumus. Jautājums, protams, ir sistēma kopumā, kas ir mūsu valsts, vai tā palīdz vai traucē, vai mazina tās iespējas, vai dod papildus kādus efektus. Var visādi skatīties, un mēs, protams, skatāmies uz šo relatīvo šobrīd Latvijas pieaugošo atpalicību no Lietuvas un Igaunijas, un skaidrs, ka mums gribas atrast vainīgo. Kā parasti cilvēks nekad nemeklē vainu pie sevis, vainīgi ir visi citi. Jo turīgāks un nepatīkamāks kaut kādā veidā ir tas vainīgais, jo vieglāk viņu vainot,” atzina Korporatīvo finanšu uzņēmuma “Prudentia” partneris un padomes loceklis Ģirts Rungainis.

Viņaprāt, Latvijas uzņēmēju, uzņēmējdarbības vides un izglītības sistēmas konkurētspēja, kā arī kopumā visiem pieejamais industriju portfelis ir globāli mazāk konkurētspējīgs, raugoties pēc dažādiem parametriem un salīdzinot ar mūsu kaimiņvalstīm.
Savukārt Latvijas darba devēju konfederācijas prezidents Andris Bite uzsvēra, ka krīze ir normāls un pastāvīgs process, tā var būt atsevišķā nozarē vai globālā ekonomikā, līdz ar to nav jābūt arī sistēmai, kurā jebkurā krīzes risinājumā uzņēmumam ir brīvi pieejama nauda, lai tas neko nedarītu, lai pielāgotos krīzes situācijai. “Mēs, piemēram, savā uzņēmējdarbībā sen esam pieņēmuši, ka konstanta krīze tā ir normāla situācija, visu laiku ir jābūt gataviem tai pielāgoties. Jautājums par to, vai ir zināmi apstākļi vai atsevišķās nozarēs , kurās rodas jautājums par nozaru izdzīvošanu, tad gan valstij ir jārisina jautājumi un jāiedod instrumenti, kas tev [uzņēmumam] palīdzēs nenomirt”, pauda A.Bite.

“Krīze vienmēr ir iespēja attīstīties, šīs iespējas vienmēr ir. Jautājums, vai mēs esam pozicionēti īdēt vai vainot citus, vai darīt,” uzsvēra Ģ.Rungainis.
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktora vietniece eksporta jautājumos Iveta Strupkāja akcentēja investīciju un finansējuma jēgpilnu pielietojumu, norādot uz finansējuma piešķiršanu dažādiem ar digitalizāciju saistītiem procesiem un biznesa inkubatoru darbībai, tieši pilnveidojot biznesa vidi reģionos. “Mums ir būtiski veicināt, lai uzņēmējdarbība veidojas reģionos, lai varam mērķtiecīgi atbalstīt uzņēmumus, kas rodas arī šajās viedo specializāciju nozarēs, ar tādu neiztrūkstošu prasību, ka arī viņiem salīdzinoši īsā laikā ir jāspēj nest pienesumu kopējos eksporta rādījumos,” skaidroja I.Strupkāja.

Viņa informēja, ka LIAA jau patlaban īsteno vairākas tautsaimniecībai nozīmīgas programmas, kas pamatā ir orientētas uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, uz eksportētājiem un tām nozarēm, kuras atzītas par perspektīvākajām, kam varētu būt augstāka pievienotā vērtība.

Salīdzinot pētījuma centra SKDS iegūtos datus par uzņēmēju apmierinātību 2022. gadā, Biznesa augstskolas Turība rektors Aldis Baumanis pauda, ka ir redzami uzlabojumi finanšu pieejamībā, taču liela daļa no šiem līdzekļiem aiziet ārējā kapitālā, nevis vietējā tirgus vidējiem un mazajiem uzņēmējiem, kuriem šie līdzekļi ir vitāli svarīgi uzņēmuma izdzīvošanai.

Diskusijas dalībnieki norādīja uz dažādu aspektu nesakārtotību likumdošanā un finansējuma piešķiršanas kārībā, kā arī uz finansējuma piešķiršanu bez jebkāda plāna un atbildības, neparedzot sekas un riskus, ko tas var ietvert.

Komentējot valsts budžetu un atbalstu dažādām nozarēm bijušais Ministru prezidents un esošais Saeimas deputāts Vilis Krištopans vērsa uzmanību uz budžeta ieņēmumu un izdevumu pozīciju attiecībām, kā arī datu analītikas trūkumu.

Paneļdiskusija “Finansējuma pieejamība krīzes periodā uzņēmējdarbībā’’ notika 15. februārī Turības biznesa indeksa konferencē, kuru rīkoja Biznesa augstskola Turība. Konferencē tika prezentēti 750 uzņēmēju aptaujas rezultāti un vērtējums par uzņēmējdarbības vidi Latvijā. Uzņēmēju kopējais vērtējums ir ar negatīvu bilanci, taču, salīdzinot datus ar 2021. gadu, ir redzams kāpums, un tas lielākoties, pateicoties uzlabojumiem telekomunikāciju un saziņas sfērā, kā arī respondenti norādīja, ka ir vērā ņemami uzlabojumi administratīvajā likumdošanā un to termiņu izpildē.
Turības biznesa indeksa konferences ierakstu var noskatīties Biznesa augstskolas Turība Facebook lapā vai Youtube kontā.