Lai gan vēl joprojām lielākā daļa jeb 52% uzņēmēju uzņēmējdarbības vidi Latvijā vērtē kā sliktu, taču 2022.gadā Turības biznesa indeksa rādītājs, kas raksturo Latvijas uzņēmēju viedokli par Latvijas uzņēmējdarbības vides stāvokli kopumā, ir uzlabojies par septiņiem punktiem – no mīnuss 23 līdz mīnus 16 punktiem. Par to liecina uzņēmēju aptaujas rezultāti, kas tika prezentēti Turības biznesa indeksa konferencē 15. februārī Biznesa augstskolā Turība.

Konferences atklāšanā Ministru prezidents Krišjānis Kariņš uzsvēra: “Ja gribam kaut ko mainīt, ir jāmainās pašiem – savā domāšanā, uzskatos, arī darbos, bieži gaidām ko jaunu, taču pieeja joprojām ir veca un gadiem malta. Ekonomika un bizness turpina virzīties uz priekšu raitos tempos, tādēļ nevaram palikt uz vietas, jo kas vakar strādāja, ar to rītdien var nepietikt.’’

Savukārt Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents, Biznesa augstskolas Turība īpašnieks Aigars Rostovskis atzina: “Ir jāattīsta un jāoptimizē valsts un administratīvo procesu apstrāde un to izpildes termiņi, lai ātri, vienkārši un visiem saprotami varam virzīties uz priekšu, viss iet sekvenciāli un, ja vienā punktā iestrēgstam, tad rodas stagnācija un konkurenti izraujas priekšā.”

Turības biznesa indeksa pētījuma rezultātus prezentēja Biznesa augstskolas Turība Uzņēmējdarbības vadības fakultātes dekāne Zane Driņķe un Juridiskās fakultātes dekāns Ivo Krievs.

Kā liecina pētījuma dati, 2022. gadā ir uzlabojies visu uzņēmējdarbības vidi raksturojošo apakšfaktoru vērtējums. Uzņēmējdarbības vides vērtējuma uzlabošanos profesore Zane Driņķe skaidro ar to, ka sabiedrībā arvien vairāk ir radusies izpratne par uzņēmējdarbību un tās nozīmi, kā arī no sabiedrības un valdības ir bijis saņemts atbalsts, protams, arī dažādi tiesiskie un administratīvie procesi ir sakārtoti un atvieglināti uzņēmumiem. Indeksa rādītāja uzlabošanās iespējams arī saistīta ar emocionāliem aspektiem - vērtību maiņu Eiropas kontekstā, salīdzināšanu ar valstīm, kurās notiek kara šausmas.

Visaugstāk uzņēmēji novērtējuši sakaru un interneta nodrošinājumu - plus 67 punkti, uzņēmējdarbības uzsākšanas ātrums un vieglums – plus 18, zinātniski tehnisko resursu nodrošinājumu – plus 17, sabiedrības attieksmi pret uzņēmējiem - plus 7 un pašvaldības ietekmi uz uzņēmējdarbības attīstību tās teritorijā - plus 5.

Vidēji negatīvi novērtēti šādi uzņēmējdarbības vidi raksturojoši aspekti - publisko un privāto sektoru jomas konkurence - mīnus 6 punkti ( 2021. gadā mīnus 10), transporta nodrošinājums un ceļu stāvoklis - mīnus 9 punkti (2021. gadā – mīnus 14), finanšu pieejamība - mīnus 13 punkti ( 2021.gadā – mīnus 15), ar uzņēmējdarbību saistītā tiesiskā vide – mīnus 16 ( 2021. gadā - mīnus 37), uzņēmējdarbības izbeigšanas ātrums un vieglums - mīnus 21 punkts, kāds bija arī 2021. gadā, valdības ietekme uz uzņēmējdarbības attīstību – mīnus 29 punkti (2021. gadā - mīnus 44).

Savukārt viszemāk uzņēmēji novērtējuši pašreizējo stāvokli šādos uzņēmējdarbības vides aspektos: elektrības nodrošinājums un cena - mīnus 34 punkti (2021. gadā - mīnus 38), darbaspēka pieejamība – mīnus 34 punkti (2021.gadā - mīnus 47), ar uzņēmējdarbību saistītās likumdošanas stabilitāte – mīnus 41 punkts (2021. gadā – mīnus 54), uzņēmumu maksāto nodokļu apjoms - mīnus 47, kāds bija arī 2021. gadā, administratīvais slogs - mīnus 35 (2021. gadā – mīnus 54).

Turības biznesa indeksa konferencē finanšu ministrs Arvils Ašeradens, uzstājoties par finanšu izaicinājumiem un iespējām 2023. gadā, atzina: “Tirgos gan Latvijā, gan pasaulē ir ļoti liela nenoteiktība, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju un citus ekonomiskos aspektus, jāvirzās uz ekonomisko transformāciju, kurā efektivitāte pāries kvalitātē, veicinot neitrālu izaugsmi. ”

Savukārt ar valdības redzējumu un rīcības plānu uzņēmējdarbības vides atbalstam un attīstībai iepazīstināja Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Andris Čuda: “Ir jādefinē skaidri mērķi, uz kuriem tiekties, kā arī katram organizācijas loceklim jāzina savi pienākumi un darāmie darbi, lai šos mērķus sasniegtu. Ir redzami kāpumi dažādās IT pakalpojumu sfērās, kas, no vienas puses, priecē, taču, no otras puses, ir tikai pakalpojums, kuru izīrē. Cerams, pēc gadiem paši būsim šo pakalpojumu īpašnieki un definēsim savus spēles noteikumus.”

Viens no Turības biznesa indeksa apakšfaktoriem ir darbaspēka pieejamība, kas, pēc uzņēmēju domām, 2022.gadā ir uzlabojusies. Konferencē par kvalificēta un izglītota darbaspēka jautājumu kā izglītības sistēmas izaicinājumu un risinājumu aspektā runāja Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs Kārlis Strautiņš.

Konferences laikā notika arī divas ekspertu paneļdiskusijas. Pirmā paneļdiskusija bija veltīta finansējuma pieejamībai krīzes periodā uzņēmējdarbībā, un tajā piedalījās Latvijas darba devēju konfederācijas prezidents Andris Bite, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktora vietniece eksporta jautājumos Iveta Strupkāja, Saeimas deputāts, bijušais Ministru prezidents Vilis Krištopans, Korporatīvo finanšu uzņēmuma “Prudentia” partneris un padomes loceklis Ģirts Rungainis, Biznesa augstskolas Turība rektors Aldis Baumanis.

Savukārt otrā paneļdiskusija bija veltīta tēmai “Ekonomiskā izaugsme un investīciju piesaiste pārmaiņu laikā”, kurā piedalījās Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, Ekonomistu apvienības valdes loceklis Māris Avotiņš, Ārvalstu investoru padomes Latvijā izpilddirektore Linda Helmane, AS “Balticovo” valdes loceklis Toms Auškāps, Biznesa augstskolas Turība valdes priekšsēdētājs Imants Bergs.

Biznesa augstskola Turība sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS veica Turības biznesa indeksa pētījumu 2022. gada decembrī un šī gada janvārī. Pētījumā 750 uzņēmēji izteikuši viedokli par institucionālajiem un informatīvajiem faktoriem, tiesiskās vides faktoriem, sociālajiem, kultūras un demogrāfijas faktoriem, monetārajiem faktoriem, tehnoloģiskajiem un infrastruktūras faktoriem, fiskālajiem faktoriem un citiem faktoriem (godīgu konkurenci, uzņēmējdarbības uzsākšanas un izbeigšanas procesu u.c.).

Pētījums veidots ar mērķi sekmēt uzņēmējdarbības vides un nozares izglītības ciešāku sasaisti, identificēt uzņēmējdarbības vides būtiskākās problēmas un lielākās priekšrocības un veicināt topošo uzņēmēju padziļinātāku interesi par uzņēmējdarbības vidi ietekmējošiem faktoriem. Jo augstāks būs Latvijas uzņēmējdarbības vides stāvokļa vērtējuma indekss, jo zemāks būs ēnu ekonomikas apjoms.

Šis indekss ar matemātiska aprēķina palīdzību tiek aprēķināts no 16 dažādu uzņēmējdarbības vides aspektu vērtējuma apakšindeksiem. Turības biznesa indeksa vērtība var būt robežās no mīnus 100 punktiem (ja visi uzņēmēji vērtē Latvijas uzņēmējdarbības vidi kā ļoti sliktu) līdz plus 100 punktiem (ja visi uzņēmēji vērtē Latvijas uzņēmējdarbības vidi kā ļoti labu).

Turības biznesa indeksa konferences ierakstu var noskatīties Biznesa augstskolas Turība Facebook lapā.