Biznesa augstskolas Turība trīs fakultāšu dekāni, vērtējot nākotnes darbinieka prasmes, uzsver, ka šobrīd uzņēmēji meklē darbiniekus ne tikai ar labām profesionālajām un tehniskām zināšanām, bet arī ar attīstītām starpnozaru prasmēm. Šobrīd, kad daudzi procesi ir digitalizēti, automatizēti un mūsu vietā pašus vienkāršākos uzdevumus var veikt dators, vairāk kā jebkad nepieciešamas tieši cilvēkprasmes.

Darba devēji cīnās par „jaudīgiem cilvēkiem”

Dekāni pauž vienotu viedokli, ka nākotnē profesijas nebūs tik ļoti atdalītas viena no otras, bet gan kļūs starpdisciplinārākas. Tāpat pieaugs pieprasījums arī pēc darbiniekiem ar divējādu izglītību, apvienojot gan humanitārās, gan eksaktās zinātnes. Uzņēmējdarbības vadības fakultātes dekāne Zane Driņķe stāsta: „Ar eksakto izglītību ir vieglāk piemācīties klāt humanitāro, taču otrādi ir jau grūtāk, bet kopumā viena disciplīna nevar iztikt bez otras. Cilvēkus gan ar profesionālajām un tehniskām zināšanām jeb „hard skills”, gan ar starpnozaru prasmēm jeb „soft skills” mēs saucam par „jaudīgajiem cilvēkiem”. Viņi ir pieprasīti visur, un darba devēji par šiem darbiniekiem cīnās.” Driņķe apstiprināja, ka Turībā nākotnes speciālisti jau tiek attiecīgi apmācīti, un jau esošie augstskolas absolventi apliecina, ka ir spējīgi sakārtot lietas katrā no nozarēm. Biznesa augstskola Turība joprojām pārliecinoši ierindojas darba devēju ieteiktāko augstskolu TOP3, savukārt augstskolas īstenotā bakalaura studiju programma “Uzņēmējdarbības vadība” ierindojusies starp novērtētākajām studiju programmām, liecina Latvijas Darba devēju konfederācijas un karjeras portāla Prakse.lv veidotais tops.”

Pašlaik ne tik daudz trūkst darbinieku ar eksaktajām zināšanām, kā tie, kuri pārvalda abas nozares. Juridiskās fakultātes dekāns Ivo Krievs atzīst, ka darbinieks ar abām kvalifikācijām ātrāk kā citi sapratīs pareizo virzienu, kā būt pieprasītam darba tirgū arī turpmāk: „Tas nozīmēs to, ka jurisprudences programmas absolventam būs jāspēj saprast, ko domā biznesa vadītājs un jāvar kļūt par viņa labo roku tieši biznesa lēmumu pieņemšanā. Jo vairāk viss tiek digitalizēts, jo mazāk notiek komunikācija, līdz ar to ir vēlme padarīt to pēc iespējas kvalitatīvāku un darba vidē tiešām saprast savu klientu, kolēģi vai vadītāju, iejūtoties viņa ādā. Pieprasījums pēc šīm abām prasmēm pieaugs, jo visam šajā digitālajā laikmetā jābūt balansā. Tas ir loģiski, jo aizvadīto gadu vairums no mums pavadīja mājās pandēmijas dēļ – tieši tad visi sapratām, cik ļoti svarīga ir komunikācija un cik izteikti mēs pēc tās esam noilgojušies.”

Virzīt digitalizācijas procesus cilvēces labā

Starptautiskā tūrisma fakultātes dekāns Ēriks Lingebērziņš norāda, ka uzņēmumi labprāt gribētu, lai, piemēram, gultu viesnīcā varētu saklāt robots, taču pagaidām mākslīgais intelekts vēl nav tik tālu attīstījies, lai šī mašīna pati varētu izdomāt, kas jādara: „Joprojām cilvēks ir tas, kas dod datoram skaidru uzdevumu, kas jāizdara. Daudzi procesi tiek automatizēti un digitalizēti, taču šī humānā puse paliek. Tātad joprojām cilvēks ir tas, kas iedod virzienu mašīnai. Humanitāro zinātņu atbildība ir virzīt digitalizācijas procesus tā, lai cilvēcei ir kopējs labums no tā, piemēram, pāriet uz četru dienu darba nedēļu.” Viņaprāt, augstskola ir pirmā vieta, kur teorētiskās zināšanas tiek testētas praksē, kas savukārt atkal dod praktiskus gadījumus, ar kuriem testēt teoriju. Kamēr augstskolas pilda funkciju radīt jaunas idejas, konceptus un impulsus, kā arī ir gatava uzklausīt, kas notiek ārpus tās pastāvošajā realitātē, tikmēr šis mehānisms var darboties veiksmīgi: „Par to, vai Turība pilda šo uzdevumu, pārliecinos katru reizi, kad sastopu absolventus, kuri būvē savu biznesu un meklē efektīvākus darbības veidus.”

Ar kritisko domāšanu un redzējumu uz ilgtspēju

Juridiskās fakultātes dekāns Ivo Krievs uzskata, ka Turības studenti ir ļoti zinoši, taču reizēm pasniedzējiem šiem jaunajiem profesionāļiem ir jāiedod drosme: „Augstskolu redzu kā vietu, kur absolventiem ir iespēja atgriezties, lai pajautātu padomu pasniedzējiem. Lai iedotu nākotnes darbiniekiem vajadzīgās prasmes, mums ir jābūt spējīgiem tās paredzēt. Man liekas, ka „jaudīgums” ir visprecīzākais apraksts, jo darbiniekiem ir jābūt ne tikai loģiski domājošiem, bet arī spējīgiem veiksmīgi komunicēt ar kolēģiem un klientiem.”

Uzņēmējdarbības vadības fakultātes dekāne Zane Driņķe atzina, ka panākumi nenozīmē atteikties no gulēšanas, ēšanas un ģimenes: „Mums jaunajiem profesionāļiem jāiemāca, kā visam atrast laiku, jo ir jāiziet ārā no mājas, lai redzētu, kā tā izskatās. Manuprāt, jaunajiem uzņēmējiem vissvarīgākais ir pašmotivācija, pašapziņa un pašatbildībai, kā arī kritiska domāšana un redzējums uz ilgtspēju.” Savukārt Starptautiskā tūrisma fakultātes dekāns Ēriks Lingebērziņš norāda, ka nākotnes darbiniekiem nepieciešama noturība: „Tā ir tā prasme mobilizēties tad, kad vajag; izpausties tad, kad gribās, un spēt pielāgoties dažādiem apstākļiem un neapjukt informācijas plašumā.”