Covid-19 radītās krīze, kas ierobežoja cilvēku ceļošanu un globāli politiski-ekonomiski notikumi, ir izmainījuši arī tūrisma nozari, kas liek aizdomāties par dažādiem jautājumiem, tostarp ilgtspējību, finanšu sistēmu un tehnoloģiju attīstības jautājumiem, kā arī mudina tūrisma nozari pielāgoties mūsdienu videi, spējot ātri reaģēt krīzes situācijās.

"Tūrisma nozares attīstībai ir vajadzīga ne tikai viesmīlības sadaļa ar pakalpojumu nodrošināšanu klientiem, bet arī stratēģiskais redzējums ar dažādām specifiskām lietām, kuras jāņem vērā, tādēļ studijas augstākā līmenī sākot no bakalaura līdz maģistra līmenim, ir pielāgotas, lai studentu veidotu ne tikai kā vadītāju kādā tūrisma uzņēmumā, bet vairāk kā šīs nozares arhitektu, kas strukturēs tās nākotni priekšdienām,” uzsver Biznesa augstskolas Turība Starptautiskā tūrisma fakultātes dekāns Ēriks Lingebērziņš.

Tūrisms ir bizness, taču ir arī dažādas citas jomas, kas to aptver kā, piemēram, izpratne par ģeogrāfiju un demogrāfiju, pakalpojumu mārketings, klientu uzvedību un apmierinātības vadīšanu, kā arī globālāks skats uz procesiem, kas notiek šobrīd un kā tie ietekmēs nozari nākotnē. Skaidrs, ka ar viesmīlības zināšanām vien nepietiks, lai strādātu modernos tūrisma uzņēmumos un vēl jo vairāk tos vadītu, tāpēc ir jāaptver plašs lauks un zināšanu kopums, kuru veido zināšanas finanšu plānošanā, komunikācijā, vadībā, darbā ar klientiem un citās jomas. Maģistra studiju programmā atšķirībā no bakalauru studiju programmas, mēs mācām analizēt makro līmeņa likumsakarības, ko arī varam ieviest un piedāvāt Latvijas tūrisma uzņēmējdarbības videi.

Praktiskā darbošanās mācību laikā ir neatņemama studiju sastāvdaļa, un Turība šim pieiet ļoti nopietni - gan studenta praktizēšanās reālā darba vidē, gan notiek pētījumi mācību laikā ar izvēlētu noteiktu reģionu, lai kopīgi ar studentiem palīdzētu šīs nozares visiem dalībniekiem, sākot no tūrisma uzņēmumiem līdz gidiem un pašiem tūristiem, piedāvājot risinājumus un priekšlikumus reģiona attīstībai, kurus uzreiz pielietot. Studiju laikā studenti meklē kopsakarības un tendences, kā arī velk paralēles uz to, kā tas ietekmē tūrisma galamērķi un ap to esošo reģionu. Protams, arī viens uzņēmums var panākt lielu ietekmi pār šajā reģionā esošajiem konkurentiem un attīstīt šo tūrisma galamērķi kopumā.

Pandēmija tūrisma nozarei deva spērienu dažādu ilgtspējības jautājumu aktualizēšanai, kā arī ieviesa dažādas tehnoloģijas un pakalpojumus tiešsaistē, kas uzlaboja tūristu iesaisti, izvairīšanos no masu koncentrēšanās un atvieglināja dažādus procesus, kas uzlabo pakalpojumu kvalitāti, tādēļ svarīgi ir būt aktuāliem un jāmainās līdz cilvēku vēlmēm un jaunākajām tendencēm.

Starptautiskā tūrisma fakultātes dekāns Ēriks Lingebērziņš norāda, ka tūrisma nozares attīstība pašlaik uzņem apgriezienus, un pēc pāris gadiem jau varēsim vērot dažādus procesus, kurus būs atvieglinājis mākslīgais intelekts un digitalizācija. Ar dažādu procesu digitalizāciju būs vieglāk iegūt tūristu viedokli, ietaupīt laiku un iegūt konkrētu statistiku, no kā tālāk izdarīt secinājumus un veikt uzlabojumus nozares un uzņēmumu pilnveidošanai.

Profesionālā maģistra studiju programma “Tūrisma stratēģiskā vadība” sniedz plašas zināšanas un veido stratēģisku skatījumu uz tūrisma norisēm globālā mērogā. Studiju procesā studenti izveido dzīvotspējīgas jaunu tūrisma galamērķu attīstības stratēģijas, kas sniedz iespēju praktiskā darbībā iepazīt tūrisma stratēģisko plānošanu.

Maģistra studiju programmas ietvaros var apgūt, kā argumentēti diskutēt par sarežģītiem tūrisma vadības aspektiem, izstrādāt uzņēmumu un institūciju stratēģijas mūsdienu mainīgajā vidē, atrast risinājumus sarežģītos un neprognozējamos tūrisma nozares uzņēmumu darbības apstākļos, pētīt, analizēt un salīdzināt tūrisma galamērķus Latvijā un pasaulē, kā arī veikt pētniecību un izprast tūrisma un citu jomu mijiedarbību Studiju programmai piešķirta prestižās ANO Pasaules tūrisma organizācijas (UNWTO) TedQual akreditācija.