SIA “Poligrāfijas grupa MŪKUSALA” ir viens no Biznesa augstskolas Turība ilggadējiem sadarbības partneriem, kas aktīvi piedalās augstskolas iniciatīvās, tai skaitā, atbalsta biznesa ideju hakatonu “To Be”. Pie šī poligrāfijas nozares uzņēmuma izveides savu roku ir pielicis Visvaldis Trokša, kurš ir lielisks piemērs tam, kā cilvēks, kurš nejauši nonācis poligrāfijas nozarē, var izveidot vienu no vadošajiem poligrāfijas uzņēmumiem Latvijā. Un, jā, viņš ir arī mūsējais - Turības absolvents.

Kā aizsākās viņa ceļš poligrāfijas nozarē? Kādēļ ir svarīgi jomā, kurā vēlies darboties, iegūt ne tikai praktiskās, bet arī teorētiskās zināšanas? Un galu galā, kāds ir labs uzņēmējs? Uz šiem un citiem jautājumiem atbild Visvaldis Trokša.

Kā Jūs nolēmāt kļūt par uzņēmēju?

Uzņēmējdarbībā savu darbību aizsāku pirms 33 gadiem. Tas bija juku laiku sākums, kad pavērās iespējas īstenot savas idejas un darīt to, ko pats vēlies. Tajā laikā man radās doma pamēģināt iesaistīties uzņēmējdarbībā, un tā arī aizsākās mans ceļš šajā jomā.

Kā Jūs nokļuvāt poligrāfijas nozarē?

Jaunībā mani mērķi bija kļūt par kapteini, ārstu, zinātnieku un vēl daudz ko citu, taču par poligrāfiju es toreiz pat neinteresējos. Pirms nonākšanas Jelgavas tipogrāfijā es strādāju bankā, finanšu struktūrā. Kad šīs darba attiecības beidzās, man nācās meklēt jaunu darba vietu. Izlasīju sludinājumu, ka Jelgavas tipogrāfijā tiek meklēts darbinieks, un tā es nonācu poligrāfijas nozarē, kur sāku no pašiem pamatiem. Šajā darbā apguvu gan iespiedēja, gan tehniskā fotogrāfa, gan arī ražošanas tehnologa profesijas. Papildus tam es tajā laikā arī studēju.

Ko un kur Jūs studējāt?

Pirms darba Jelgavas tipogrāfijā es studēju Latvijas Universitātē, Finanšu tirdzniecības fakultātē, apgūstot bankas darbinieka jeb kreditora profesiju. Deviņdesmito gadu sākumā, sākot strādāt tipogrāfijā, mani ieinteresēja poligrāfijas nozare. Lai padziļinātu savas zināšanas, turpināju izglītību Sanktpēterburgā, kur apguvu poligrāfijas tehnikas tehnologa profesiju.

Jūs esat studējis arī Turībā.

Jā, Turībā studēju divtūkstošo gadu sākumā, kur ieguvu gan bakalaura, gan maģistra grādu uzņēmējdarbības vadībā.

Kā Jūs nolēmāt, pēc gadiem, kas jau bija pavadīti uzņēmēja ampluā, uzsākt studijas šajā jomā?

Man patīk mācīties, laikam tāpēc. Kā saka - mūžu dzīvo, mūžu mācies. Daudzas lietas biju apguvis praktiski, tomēr vēlējos izprast argumentāciju, kas slēpjas aiz visa praktiskā. Ne vienmēr tas, kas tiek iemācīts praktiskā ceļā, sniedz pilnīgu atbildi uz jautājumu “kāpēc”. Kā bieži saku – nav tik svarīgi, kur tu mācies, bet gan, kā tu mācies un kāds ir mācīšanās mērķis. Vai tas ir vienkārši diploms, kuru bieži vien var iegūt samērā viegli, vai arī patiesas zināšanas, kas sniedz dziļāku izpratni un ļauj tās veiksmīgi pielietot praksē.

Jūs jau vairāk nekā 30 gadus esat poligrāfijas nozarē. Kādi ir lielākie šīs jomas izaicinājumi?

Šī joma ir specifiska, un tādēļ gribas teikt, ka ir grūti iesaistīt jaunus cilvēkus šajā nozarē. Daudziem ir sarežģīti iedomāties sevi strādājam jomā, kur, tiešā nozīmē, viss ir “likts uz papīra”. Tomēr ir svarīgi uzsvērt, ka poligrāfija nav tikai reprodukcija uz papīra. Tā ir mums visapkārt – apdruka uz auto, lidmašīnām, plakātiem, iepakojuma, t-krekliem un daudzām citām lietām.

Jāatzīmē, ka šajā jomā, tāpat kā citās ražošanas nozarēs, ir notikusi ievērojama digitalizācija. Ja agrāk iekārtām bija nepieciešami meistari, kas labi pārzina nozares specifiku un izprot tās būtību, tad mūsdienās lielu daļu darba paveic modernas, digitalizētās un automatizētas iekārtas. Praktiski viss jau ir ieprogrammēts – atliek tikai ievadīt nepieciešamo informāciju, piemēram, materiālu veidu, vai tas būts metāls, tekstils vai papīrs, un iekārta pati paveiks pārējo darbu.

Kāds pēc Jūsu domām ir izcils darbinieks?

Laikam jau jāskatās pašam no savas perspektīvas. Ko mēs, cilvēki, vēlamies? Mēs vēlamies strādāt darbu, kas mums patīk un sniedz gandarījumu. Manuprāt, ja šīs divas lietas sakrīt un ja par to vēl arī pienācīgi maksā, tad ko vēl vairāk var vēlēties?
Te, manuprāt, arī slēpjas atbilde uz jautājumu, kādus darbiniekus es vēlos redzēt savā komandā. Es vēlos cilvēkus, kuri nāk uz darbu nevis kā uz “katorgu”, kur viņi vienkārši atstrādā savas stundas, bet gan tos, kuriem “deg” acis un kuri vēlas darīt varbūt pat nedaudz vairāk, nekā no viņiem prasa, jo tieši ar tādiem cilvēkiem ir interesanti līdzdarboties, radīt un kopīgi īstenot idejas.

Kādām īpašībām ir jāpiemīt labam uzņēmējam?

Uzņēmējam jābūt gatavam uzņemties risku, taču vispirms jābūt idejai, kuru viņš ir gatavs realizēt. Vēl man šķiet, ka uzņēmējam ir svarīgi zināt tendences, saprast, kas notiek Latvijā un pasaulē; kas ir tas, kas cilvēkiem ir nepieciešams. Ir jāizvērtē, ar ko vari ieinteresēt ne tikai sevi, bet arī sabiedrību, jo, ja mēs radīsim lietu, kas patīk tikai mums pašiem, ar to nebūs gana.

Kas ir Jūsu lielākais dzinējspēks?

Ir jābūt ticībai. Manuprāt, cilvēkiem ir nepieciešama ticība. Te nav runa par reliģiju, bet gan par ticību labajam, ticību gaišajam un tam, ka rītdiena būs labāka par šodienu. Ja mēs šodien sastopamies ar grūtībām, tad pēc kāda laika saprotam, ka ne velti ir teiciens: "acis baidījās, rokas nebijās." Ja cilvēks sāk darīt un kustināt lietas uz priekšu, tās sāk notikt. Galvenais ir neatkāpties un turpināt tiekties uz iesākto.

Man vienmēr ir nepieciešams darīt kaut ko, kas paver jaunas iespējas, tas man neļauj apstāties. Es pie konveijera strādāt nevarētu. Vienmuļš darbs, visticamāk, mani nobeigtu, bet uzņēmējdarbībā tu vienmēr dari kaut ko jaunu. Ja redzu sava darba rezultātus, tas man sniedz gandarījumu. Un tie nav tikai finansiālie rezultāti, bet tieši darba rezultāti – kad redzu, ka procesi norit veiksmīgi.

Jūs var sastapt arī Turības gaiteņos kā vieslektoru. Kas ir tas, kas Jūs iedvesmo un motivē izglītot studentus?

Es ne tikai vēlos nodot zināšanas studentiem, bet arī vēlos pats mācīties no viņiem un sadzirdēt jaunas idejas, jo katrā cilvēkā ir kaut kas interesants. Studenti ir cilvēki, kas vēlas kaut ko sasniegt, lielākoties tie ir uzņēmīgi cilvēki, tāpēc viņos ir daudz kas, no kā varu mācīties arī pats.

Iztēlojaties, ka Jūs būtu viens no studentiem, kas sēdētu Jūsu auditorijā. Kādu padomu Jūs sev dotu karjeras pašā sākumā?

Galvenais ir atrast to, kas tev patīk. Ja vēlies būt uzņēmējs, tad ir svarīgi ne tikai saprast, kāds uzņēmējs tu vēlies būt, bet arī rūpīgi izvēlēties nozari, kurā tu vēlies darboties.

Manuprāt, ir svarīgi saprast, kas tu dzīvē esi un kas ir tās lietas, ko tev patīk darīt. Katram no mums ir savas stiprās un vājās puses, mēs neesam visi vienādi, un neviens nezina visu.

Kas Jums darbā sniedz vislielāko gandarījuma sajūtu?

Darbs ar cilvēkiem ir tas, kas man patīk - man patīk vadīt komandu un strādāt kopā. Protams, ja jūs pajautātu maniem darbiniekiem, viņi droši vien atbildētu, ka man patīk diktēt un norādīt darāmos darbus, bet tas ir tāds darbs – ja tu vadi, tad tu vadi. Protams, ir svarīgi uzklausīt arī citus kolēģus, taču ir jābūt arī savam viedoklim. Akcentēšu, ka pamatotam viedoklim.

Jūs jau ieskicējāt, ka Jums patīk darbs ar cilvēkiem. Katram cilvēkam ir kāda persona, kas viņu ir iedvesmojis. Kas ir Jūsu cilvēks “iedvesma”?

Esmu iedvesmojies no vairākiem cilvēkiem. Agrāk man ļoti patika viss, kas saistīts ar militārajām lietām un kara vadoņiem. Mani vienmēr ir interesējis, kā šie cilvēki ir gājuši cauri visam, lai sasniegtu savus mērķus, jo uzņēmējdarbība, zināmā veidā, arī ir ļoti sakārtota vide, kurā ir noteikti likumi un kārtība, ko bieži vien var salīdzināt ar militāro pasauli. Protams, jāpiebilst, ka tas nenozīmē tās pašas metodes vai mērķus, šeit vairāk runāju tieši par kārtību.

Savukārt cilvēks, par kuru vienmēr esmu jūsmojis savā dzīvē, ir mana vecmāmiņa. Varbūt ne agrā bērnībā, bet, dzīvei ejot, esmu sapratis, ka tieši viņa man ir devusi sapratni par dzīvi – par to, ka cilvēki ir jāmīl un ka nevajag darīt otram to, kas tev pašam nepatīk. Viņa man ir iedevusi pamatus gan dzīves skatījumam, gan veselībai un izpratnei par daudzām dzīves lietām.

Ja Jums būtu iespēja sākt uzņēmējdarbību no jauna, vai Jūs to darītu? Kādā nozarē Jūs izvēlētos veidot biznesu?

Ārsta profesija, it īpaši, ķirurģija ir nozare, kas man visu laiku liek aizdomāties par to, kā būtu, ja būtu. Droši vien šī būtu profesija, kura man varētu interesēt. Ja es sāktu uzņēmējdarbību no jauna, es kā ķirurgs izveidotu savu privātklīniku – būtu ķirurgs, bet ar gēnu, ar spēju, kas ļauj ne tikai ārstēt, bet arī organizēt un vadīt.

Kāds būtu Jūsu padoms jaunajiem profesionāļiem, kuri pašlaik vēlas tikai uzsākt savu uzņēmējdarbību?

Kamēr esat jauni, varat darīt un izmēģināt daudz ko. Nav mums paredzēti tik daudz gadu, lai nedarītu to, kas aizrauj. Arī zināšanas mēs apgūstam, lasot, izzinot un praktiski darbojoties. Tikai darot, aptaustot, mēs saprotam, vai lieta, ko darām, ir tā lieta, ko vēlamies darīt atlikušo dzīvi.

Varbūt Jums ir kāds novēlējums studentiem, kuri pašlaik ir tikai sava ceļa sākumā?

Vēlos akcentēt, ka ir svarīgi saprast, kāda iemesla dēļ jūs dodaties uz augstskolu. Ir jāatceras, ka ne diplomā ir nozīme, bet tajā, kāda iemesla dēļ esiet gājuši studēt. Šajā gadsimtā arī vienatnē, esot mājās, var iegūt visas nepieciešamās zināšanas. Augstskolā mēs esam nevis viens, bet komūna. Tā ir iespēja dalīties ar savu sapratni, uztveri un domām.